Mājbruvētāju 6. ikgadējais saiets 09.-10. maijā Blomē.

2015. gada 09-10. maijā Blomē norisināsies 6. ikgadējais kupla.lv mājbrūvētāju saiets. Šogad galvenā konkursa alus ir IPA. Nedaudz savādāk un ar plašāku vērienu tiek domāts par “Simpātiju konkursu”. Visa aktuālā informācija par pasākumu ir atrodama šeit – http://forums.kupla.lv/topic/majbruvetaju-2015gada-galvenais-pasakums-maija-apspriesana. Sīkāka pasākuma programma redzama zemāk. Laipni aicināti mājbrūvētāji no visas Latvijas.

Blome, 2015, pasākuma programma:

 09.05.2015

10:00-12:00 Ierašanās

10:00 Simpātiju konkursa galds, kas norisinās visas dienas garumā (Atbildīgais AndisL)

12:00 Pasākuma atklāšana

12:15 Īss pastāts par IPA vēsturi, stilu vispār un mūsdienu tendencēm (Andris Rasiņš)

12:30 Galvenais konkurss – “IPA”

13:00 Brūvēšanas iekārtu demonstrācija (GrainFather iekārta, koniskais fermenteris) (Brūvēpats.lv)

13:00 Konkursi “Apiņu ošņātājs” un “Iesala košļātājs” no bruvepats.lv

14:00 Pusdienas

15:00 Konkurss “Labieša alus pazinējs” no Labietis

15:00 Konkurss “IBU speciālists” no Snaptest

18:30 Konkursu balsu skaitīšana un apbalvošana

19:00 Vakariņas un uzkodas

20:00 Baļļa, čigānu pirts

21:00 Dziesmas, dejas, alus

10.05.2015

09:00-10:00 brokastis

12:00 viesu aizbraukšana

aldaris bruvepats labieties snaptest

2014. gada mājbrūvētāju kongress Odzienā

2014. gada 17. un 18. maijā visas Latvijas alus darīšanas entuziastus pie sevis uzņēma Odzienas muižas alusdarītava, nodrošinot iespēju mājbrūvētājiem viņu ģimenēm un citiem interesentiem sapulcēties “Mājbrūvētāju kongresam” Odzienas krogusmājā Pļaviņu novadā. Mājbrūvētāji, kas ir neatņemama KUPLA (kustība par labu alu) sastāvdaļa, vienreiz gadā pulcējas uz gada centrālo pasākumu, lai piedalītos dažādos konkursos, dalītos pieredzē, iedrošinātu alus darīšanas iesācējus un vienkārši atpūstos ar ģimenēm.

Odzienas-kopbilde_sm

 

Šī gada galvenajam konkursam tika brūvēts alus, kura sastāvā ir ne mazāk kā 50% kvieši. Konkursā piedalījās 19 dažādi kviešu ali, kas tika sadalīti trīs grupās, un katru grupu vērtēja žūrija no pasākuma dalībnieku vidus. Vērtēšanai nodotie ali tika sanumurēti tikai pēc organizatoriem zināmas sistēmas, lai spriedumu par konkursa alu ietekmētu tikai tā kvalitāte, nevis aldara iepriekšējie panākumi, atpazīstamība vai citi subjektīvi faktori. No visām trim grupām finālam tika virzīti seši ali, no kuriem apvienotā žūrijas komanda noteica trīs vislabākos. Uzvarētājam tika balva no pasākuma galvenā sponsora, lielākā Latvijas alus brūvēšanas un aprīkojuma tirgotāja bruvepats.lv – dāvanu karte 50 EUR apmērā alus izejvielu vai brūvēšanas aprīkojuma iegādei. Par uzvarētāju šajā konkursā tika kronēts Rihards F., sīvā konkurencē aiz sevis atstājot Daini M. un Ivaru G.  Arī otrās un trešās vietas ieguvējiem tika vērtīgas balvas no bruvepats.lv.

Paralēli galvenajam konkursam norisinājās “Simpātiju konkurss” jeb tā sauktais “freestyle”. Šajā konkursā katrs pasākuma dalībnieks, kurš vēlas, iesniedz tikai vienu alu neierobežotā apjomā, pudeļu formā, bez jebkādām aldara atpazīstamības atzīmēm. Tas arī tiek darīts, lai iegūtu maksimāli objektīvu novērtējumu. Visas dienas garumā katrs pilngadīgais pasākuma dalībnieks tiek aicināts šos alus baudīt un noteikt savu simpātiju ar balsošanas kupona palīdzību. Vēlā pēcpusdienā, īsi pirms apbalvošanas, balsošanas urna tiek atvērta un saskaitot balsis tiek noteikts uzvarētājs – Valentīns B., kurš saņem balvu no bruvepats.lv, veselu maisu ar jaunās iesalnīcas Latraps miežu iesalu.

Nākamais konkurss norisinās ciešā sadarbībā ar alus darītavu “Labietis”. Kādā no “Labietis”  alus brūvēšanas reizēm, jebkuram mājbrūvēšanas entuziastam tika izsniegti pāris litri gatavas alus misas, kuru jau mājās apiņojot un noraudzējot, varēja iegūt šī konkursa alu. Kā vērtētāji šinī konkursā piedalījās alus darītavas “Labietis” kolektīvs pieaicinot “šķaidītāju” – vienu neatkarīgu pasākuma dalībnieku kā vērtētāju. Šeit uzreiz jāsaka, ka konkurss vērtēšanas ziņā bija samērā sarežģīts, jo nav nekāda joka lieta dienas vidū nepilnas stundas laikā nodegustēt 13 alus paraugus, kuru stiprums ir robežās no 6 – 8 % alk. Šinī konkursā uzvarēja Jānis P., balvā no alus darītavas “Labietis” saņemdams stilīgu virtuves priekšautu.

Bija vēl kāds konkurss. Šo konkursu organizēja bruvepats.lv un uzdevums bija nogaršojot dažādus brūvēšanā izmantojamos iesalus, noteikt to veidu. Šis konkurss norisinās jau otro gadu, un nenoliedzami ir viens no sarežģītākajiem – jau otro gadu neviens no dalībniekiem nevar pareizi noteikt pat 50% iesalu. Šogad visprecīzākie bija 3 dalībnieki, bet par uzvarētāju tika pasludināts Mārtiņš A., kurš no finālistu trijotnes alu brūvē visnesenāk, un tāpēc ar iesalu garšu teorētiski pazīstams ir vismazāk.

Vēl vienu konkursu, paralēli lekcijai par brūvēšanā izmantojamajiem mēraparātiem, bija noorganizējis vēl viens mūsu atbalstītājs – SnapTest. Šinī konkursā ar pagaršošanas palīdzību vajadzēja noteikt misas blīvumu, kurš turpat uz vietas ar SnapTest rīcībā esošajiem mēraparātiem tik nomērīts. Sākotnējais misas blīvums bija OG 1.108 jeb 25,5 Plato, jeb 25,1 BriX. Visprecīzāk blīvumu noteica divi pasākuma dalībnieki, Ivars O. un Mārtiņš S. Finālā misa tika atšķaidīta. Atkārtoti šiem diviem dalībniekiem nogaršojot misu, par uzvarētāju tika pasludināts Mārtiņš S., kurš saņēma patiešām vērtīgu dāvanu no SnapTest – hidrometru.

Pasākumā divu dienu garumā piedalījās aptuveni 80 dalībnieku, kuri pa visiem kopā bija atveduši 395 litrus 81 dažādu alu. Visa pasākuma norises gaitā šis alus tika celts galdā, vairāk pieredzējušākie dalībnieki atbildēja uz mazāk pieredzējušāko jautājumiem, mājbrūvētāji dalījās savā starpā pieredzē gan recepšu jautājumos, gan tehnoloģiskos risinājumos, ko ieviesuši savā mājbrūvēšanas arsenālā. Tajā pašā laikā, pateicoties Odzienas muižas atbalstam, lielāki bērni tika nodarbināti radošajā darbnīcā, bet mazākie sacentās riteņskriešanā. Odzienas muižas aldaris Aigars vadīja ekskursiju jaunatvērtajā Odzienas kvasa brūzī, kurš drīzumā uzsāks darbu un ražos kvasu. Par ēdināšanu rūpējās kreatīvās un jaukās Odzienas muižas krogusmājas meitenes, pabaroja dalībniekus ar pusdienām un vakariņām, kā arī ar brokastīm nākamajā rītā. Pasākums bija noorganizēts tā, lai dalībniekiem būtu jādomā tikai par konkursiem un atpūtu. Sagurušākie varējam atpūsties numuriņos krogusmājā un kvasa brūža otrā stāva telpās. Īpaši priecē tas, ka šā gada pasākumā bija ļoti daudz tādu dalībnieku, kas šo pasākumu apmeklē pirmo reizi. Patīkami bija atskārst, ka beidzot mūsu vidū ir arī viena sabiedriski aktīva daiļā dzimuma aldare – Indra. Beigu beigās visi pasākuma dalībnieki nonāca pie vienota secinājuma – tik saliedēti, atvērti un komunikabli cilvēki reti kad ir sastopami vienviet. Patīkami bija arī vērot kā vēl 15 minūtes atpakaļ pilnīgi sveši savā starpā cilvēki ir atraduši kopīgu valodu un sarunājas tā, it kā būtu pazīstami jau gadiem. Un ir jau par ko ar… visus vieno kopīga interese par alu un tā darīšanu.
Pasākuma noslēgumā, kā jau katru gadu prombraucēji samainījās ar alu, atstādami atvesto, bet uz mājām paņemot cita kolēģa veikumu.

Sekojošajos vasaras pasākumos, kas tiks izziņoti mājbrūvētāju forumā: forums.kupla.lv, norisināsies diskusijas par nākamā, 2015. gada pasākumu un pamatkonkursu. Cerams, ka jau rudenī būs skaidrs kādu alu jāgatavojas brūvēt nākamajam kongresam. Visi laipni aicināti bariņā!

Mājbruvētāju kongress 2014, 17.-18. maijā Odzienā

2014. gada 17-18. maijā Odzienā, Odzienas muižas krogusmājas teritorijā norisināsies Latvijas mājbrūvētāju piektais ikgadējais saiets. Tā ir reize, kad satikties alus brūvēšanas domu biedriem, mīties ar savām zināšanām, atrādīt savu veikumu, degustēt un izteikt viedokļus. Piedalīties aicināti mājbrūvētāji no visas Latvijas.

Pasākuma laikā norisināsies dažādi ar alus brūvēšanu un alu saistīti konkursi. Galvenais konkurss, kuram jāsāk gatavoties jau laicīgi, ir vienkāršs – jābrūvē alus, kura izejvielām vismaz 50% jābūt kviešiem (iesals, pārslas vai neiesalēti kvieši), alkohola daudzums līdz 5,5%, rūgtuma vienības līdz 40 IBU, krāsa līdz 30 EBC. Sīkāka informācija un diskusijas mājbrūvētāju forumā – forums.kupla.lv. Galvenā konkursa balva no no bruvepats.lv  – dāvanu karte 50 EUR vērtībā!

Papildus norisināsies alus simpātiju konkurss, kur visi dalībnieki varēs vērtēt dažnedažādus mājbrūvētāju alus.

Pirmo reizi notiks Labieša misas konkurss, kur marta pirmajā nedēļā visiem mājbrūvētājiem, kas vēlas konkursā piedalīties, tiks izsniegti 3-10 litri svaigas Labieša misas un tad katrs to pēc saviem ieskatiem varēs savārīt ar apiņiem, noraudzēt un nogatavināt. Odzienā tad salīdzināsim rezultātus un spriedīsim, cik dažāds alus var sanākt no vienas misas. Sīkāka informācija un pieteikšanās pie Labieša misas konkursa tēmas.

Būs arī sekojoši ne mazāk interesanti pasākumi: papildus konkursi no bruvepats.lv, Odzienas muižas, snaptest.lv un citas aktivitātes. Pārējo konkursu uzvarētāji arī tiks pie balvām, kas pašlaik tiek turētas noslēpumā!

Pieteikties šeit!!! (klikšķinot uz saites)

——–

Plānotā pasākuma programma:

17.05.2014

10:00-11:00 Ierašanās

11:00 Pasākuma atklāšana

11:00 Simpātiju konkursa galds, kas norisinās visas dienas garumā

11:30 Galvenais konkurss – “50% kvieši”

11:30 Konkurss “Iesala košļātājs” no bruvepats.lv

12:30 Konkurss “Cilvēks Hidrometrs” ar snaptest.lv atbalstu

13:00 Pusdienas – sātīga Odzienas muižas zupa

14:00 Ekskursija Odzienas muižas kvasa ražotnē

15:00 Odzienas muižas īpašais konkurss

15:20 Odzienas muižas alus darītavas pieredzes stāsts – brūža dokumentu un formalitāšu kārtošana

16:00 Labieša misas konkurss

17:00 snaptest.lv prezentācija par alus mērinstrumentiem, analīžu iekārtām, demonstrācija

18:00 Konkursu balsu skaitīšana un apbalvošana

19:00 Sātīgas vakariņas un uzkodas

21:00 Dziesmas, dejas, alus

18.05.2014

09:00-10:00 brokastis

12:00 viesu aizbraukšana

Dalības maksa vienai personai ir 20€, kas ietver nakšņošanu viesnīcā divvietīgos numuriņos un ēdināšanu (pusdienas, vakariņas, brokastis). Lūgums ņemt līdzi savu gultas veļu un dvieļus! (ja nē, tie uz vietas maksās 5€). Dalības maksa vienai personai tikai 17.maijā, bez nakšņošanas un bez brokastīm 10€.

Detalizēta informācija par konkursiem un diskusijas par pasākuma norisi jāmeklē forums.kupla.lv.

Paldies mūsu atbalstītājiem:

Mājbrūvētāju sanākšana Blomē 4. un 5.maijā

Pēc mēneša, 4. un 5.maijā netālu no Blomes jau ceturto reizi notiks ikgadējais mājas aldaru pasākums. Šajā nedēļas nogalē divu dienu garumā notiks degustācijas, alus sacensības un nebeidzama pieredzes apmaiņa. Pasākumu apmeklēs Latvijas pazīstamākie alus mājbrūvētāji, kuriem varēs droši uzdot jautājumus par jebkuriem alus brūvēšanas aspektiem.

Plānotā programma:

Sestdien (4.maijā): 

– Ierašanās ap 10-11,
– Divi alus konkursi, viens vieglajiem aliem (līdz 3,9%), otrs brīvajam stilam. Vieglā alus uzvarētājam balva – 25 Ls dāvanu karte no bruvepats.lv
– visu alus parāde ar degustāciju,
– vakarā čukču/čigānu pirts un pelde ezerā,
– baļļa un svinības visu cauru nakti,

Svētdien (5.maijā):
– alus brūvēšanas paraugdemonstrējums, domāts iesācējiem,
– saviesīgas brokastis/pusdienas un tad jau dienas gaitā pa mājām.

Uz gada lielāko mājbrūvēšanas pasākumu laipni aicināti gan esošie mājas alus darītāji, gan tie, kas alu paši gatavot vēl nemāk. Īpaši iesācējiem 5.maijā rīta pusē notiks alus brūvēšanas demonstrācija, izmantojot visai vienkāršus un katram pieejamus virtuves rīkus.

Jautājumus var droši uzdot tepat komentāros. Plašāka diskusija par pasākuma aktualitātēm ir mājbrūvētāju forumā – forums.kupla.lv.

PIETEIKŠANĀS ŠEIT (forma atvērsies jaunā logā, tur ir papildus, sīkāki paskaidrojumi)

—–

Alus sacensību noteikumi.

Vieglais Jāņu alus:  Viegls, atsavaidzinošs. Gaišais vai tumšais. Garšas, krāsas un smaržas parametru nav, bet ABV nedrīkst pārsniegt 3,9% ABV (ieskaitot). Jāiesniedz man 4. maijā Atim, laikā no 10:30 – 11:30 Blomē, vismaz 3, bet vēlams 4 litri, puslitra līdz pusotra litra pudelēs. Ar jau uzlīmētām baltām tukšām etiķetēm uz kurām uzrakstīšu kārtas numuru. Alus pudeles jāiesniedz ieliktas kastē, maisā vai jebkurā citā traukā, kur to ērti salikt un pārvietot. Pēc iesniegšanas alus netiks uglabāts atdzesēts un ļoti iespējams, ka sakratīsies. (Plašāka informācija forumā)

Skatītāju balsojums: Var pieteikt jebkādu alu. Minimālais apjoms 4 litri, katrs drīkst pieteikt vienu alus šķirni. Plašāk noteikumi izklāstīti šajā pdf failā.

Bruvepats.lv īpašais konkurss

Sestdien, 4.maijā plānots konkurss brūvētājiem ar balvām no bruvepats.lv. Vairākos traukos tiks sabērts dažādu šķirņu iesals un būs jāmēģina atpazīt kāda šķirne ir katrā no traukiem. Iesakām ternēties jau laicīgi un pirms alus gatavošanas dažas minūtes veltīt iesala nogaršošanai.

Par tiesāšanu sacensībās

Tiesāšana sākas 12:00 (Jāņu/vieglā alus sacensībām). Kā tiesneši piedalās jebkurš interesents, kurš prot rakstīt, nav acīmredzamā reibumā un tajā laikā ir uz vietas – neviens gaidīts netiks. Tiesneši tiek sadalīti grupās, tā lai katrai grupai izvērtēšanai tiek 4-7 ali. Katra grupa apspriežoties izvēlas 1-3 labākos alus (skaits būs atkarīgs no konkursā pieteikto alu skaita) dod balsošanai uz finālu, kur arī attiecīgi izvēlas labāko. Tiesnešiem būs pieejama informācija par alus garšas vērtēšanu, taču piezīmes nav obligāti nepieciešamas. Pietiek sev atzīmēt alu, kas patīk vai nē. Sarunas tiesāšanas laikā ir atļautas, taču tām jābūt par tēmu, katras grupas darbu vada viens galvenais tiesnesis, kurš nosaka kārtību.

Finālā apvienota tiesnešu komanda izvēlas 3 labākos alus. Visiem trim uzvarētāju aliem iespēju robežās vēlāk tiks veikti testi, lai noskaidrotu vai ABV nav pārsniegts.

 

26.janvārī ziemas alus festivāls „Melnā Ziema”

Nākamā gada 26. janvārī – ziemas aukstākajā laikā, Rīgā notiks Latvijā pirmais ziemas alus festivāls „Melnā Ziema”. To organizē amerikāņu alus restorāns ALEhouse un Brevinga alus salons, sadarbībā ar Latvijas alus darītavām un mājbrūvētājiem. Festivāla ietvaros visas dienas garumā būs iespējams nobaudīt vairākus desmitus šķirņu kvalitatīva tumšā un stiprā alus no Latvijas, kā arī citām Eiropas valstīm un ASV.

ALEhouse īpašnieks Gordons VanHoutans norāda: „Ziema ir pats labākais laiks nesteidzīgai tumšā alus baudīšanai. Šādu alu parasti nav nepieciešams lietot stipri atdzesētu, jo tieši siltumā atklājas tā pilnīgā un bagātīgā garšas buķete.” Īpašu festivāla apmeklētāju uzmanību plānots pievērst arī kvalitatīvajam stiprajam alum, kādu nelielos daudzumos jau sāk brūvēt arī Latvijā, to nogatavinot ilgāk nekā parasti.
Festivālā piedalīsies vismaz trīs Latvijas alus darītavas, kas brūvē gardu tumšo alu – „Valmiermuižas alus”, „Piebalgas alus” un „Aldaris”. “Tumšais alus var piedāvāt izteiksmīgas, unikālas un daudzveidīgas garšas, kas piesaista alus baudītājus,” teic Aigars Ruņģis, „Valmiermuižas alus” saimnieks, norādot, ka salīdzinot šo gadu un divas iepriekšējās ziemas sezonas, Valmiermuižas tumšā alus noiets pieaudzis par 67%.
No ārvalstu brūveriem būs pieejams tādu pasaulē atzītu Eiropas un Amerikas darītavu alus kā Fuller’s, Mikkeller, De Molen, St.Bernardus, Brewdog, Founders, AleSmith un citi. Savus īpašos ziemas alus degustēt piedāvās arī vairāki Latvijas un Lietuvas mājbrūvētāji.
Festivāla laikā alus degustācijai būs pieejams salīdzinoši neliela tilpuma glāzēs, lai nodrošinātu iespēju nobaudīt pēc iespējas dažādākus alus.

Alus festivāla laikā tiks pārdots. Mazās glāzēs, +/- 150ml par pietiekoši draudzīgu cenu, kas pārrēķinot uz lielāku tilpumu, nepārsniegs vidējo tumšā alus cenu vidējā Rīgas krogā. Precīzi to visu pateiksim janvāra sākumā, kad tiks sākta biļešu tirdzniecība. Mazas glāzes ir arī citu festivālu prakse, turklāt šāds tilpums ir pietiekams, lai novērtētu alus garšas labās un sliktās īpašības. Protams, būs pieejami arī lielāki tilpumi, taču tad būs grūti nogaršot daudz šķirņu. Turklāt jāņem vērā, ka būs pieejami arī 10% ali, kurus nav ieteicams baudīt lielos apjomos. Vienīgais, kas netiks pārdots, būs mājbrūvētāju alus, kas tiks piedāvāts degustācijai par brīvu, tā kopējie apjomi gan nebūs pārāk lieli – par šāda veida alu samaksu prasīt ir aizliegts, bet uzsaukt lielus daudzumus neviens mājbrūvētājs nevēlas.

Ņemot vērā, ka „Melnā Ziema” norisināsies iekštelpās un vietu skaits ir ierobežots, visi interesenti ir aicināti jau laikus iegādāties biļetes Brevinga alus salonos un restorānā ALEhouse. Tās būs pieejamas sākot ar nākamā gada janvāri. Plašāka informācija par festivāla „Melnā Ziema” programmu un papildināts alus šķirņu saraksts ir pieejams ziemas alus festivāla mājaslapā http://www.melnaziema.lv

Ekskursija uz Piebalgas alu, jebšu lai iemīlētu ir jāiepazīst

25.oktobra lietainā pusdienslaikā 10 mājbrūvētāji devās 150 km garā izbraucienā lai apmeklētu noslēpumaino Piebalgas alus darītavu. Par cik darītava ekskursijas neorganizē, īpaši gribu pateikties Oskaram, no Piebalgas alus, kurš mums šo ekskluzīvo uzņemšanu nokārtoja.

Ārēji ēka ir tipiska to laiku sērkociņu kastītes tipa būve, iekšpusē vēsturisks interjers, gari gaiteņi un uz griestiem saglabājies to laiku tipiskais finiera kvadrātiņu apšuvums. Sākām ekskursiju ar nelielu ieskatu vēsturē par to, kā PSRS laikā daudzi kolhozi papildus peļņas meklējumos attīstija alus ražošanu un arī šis nebija izņēmums – Piebalgas alus sākotnēji dibināts kā palīgnozare kolhozam “Piebalga”. Laika gaitā šis tas ir nedaudz modernizēts, bet kopumā darītava ir saglabājusies tāda kādu to uzcēla astoņdesmitajos gados. Pirms turpinām par ekskursiju, ieskatam nedaudz fakti par alusdarītavu:

  • 1989.gadā uz Jāņiem uzvāra pirmo alu
  • Alus darītava bija viena no pirmajām Latvijā , kura uzstādija bioloģiski aktīvo plākšņu filtru.
  • 1996.gadā tika uzstādīts jauns misas dzesētājs un dzidrinātāju Virpulis
  • 1998.gadā Dānijas valdība organizēja konkursu starp Latvijas alus ražotājiem par tīro tehnoloģiju ieviešanu, kur Piebalgas alus darītava uzvarēja visās trīs kārtās un saņēma 500 000 dāņu kronas. Projekta ietvaros tika uzstādīta automatizēta iekārtu mazgāšanas un dezinfekcijas sistēma.
  • 1999.gadā tika  uzstādīts tvaika ģenerators, kas ļauj ietaupīt elektroenerģiju un siltumu.
  • 2001.gadā SIA”Piebalgas alus” vides pārvaldības sistēma tika sertificēta atbilstoši ISO 14001 standartam.
  • 2002.gadā uzņēmums izstrādāja un 2002-2003. gadā ieviesa SAPARD projektu Videi draudzīgu tehnoloģiju ieviesšana SIA”Piebalga salus”alus darītavas ražošanas tehnoloģijas modernizācijas procesā.
  • 2003.gadā tika izstrādāts vēl viens SAPARD projekts SIA”Piebalgas alus” ražošanas automatizācija un produkcijas iepildīšanas pilnveidošana. Projektu rezultātā tika uzstādītas fermentācijas tvertnes, tās aprīkotas,uzstādīta raugu saimniecība un automatizēta mazgāšanas sistēma, kā arī KEG mucu pildīšanas iekārta.
  • 2005.gadā tika veikta liela pildīšanas ceha rekonstrukcija , uzstādītas jaunas iekārtas un līnijas. Šajā gadā tika nomainītas arī dzesēšanas iekārtas.
  • 2011.gadā sāk ražot “Piebalgas orģinālo kvasu”.
  • Kopumā Uzņēmums ražo 5 pamatšķirnes un divas pasūtījuma šķirnes: Piebalgas Senču alu, Mednieku alu, Jubilejas alu,Piebalgas alu, Tumšais LUX alu. Pasūtījuma šķirnes : Ozola alus un Ķenča alus.
  • Pašlaik alus darītavā ir aptuveni 50 strādājošo (skaits mainās atkarībā no sezonas).

Sākām apskati ar telpu, kur atradās 3 milzīgi katli, kas saglabājušies no darītavas pirmsākumiem, kuros notiek iejavošana un vārīšana. Interesants likās fakts, ka katli ir no melnā metāla. Interesanti tamdēļ, ka mājbrūvētāji bieži vien tērē lielas summas lai iepirktu nerūsējošā tērauda/alumīnija/emaljētos katlus, bet izrādās, ka pat industriāli, nav nekādu šķēršļu vārīt katlā, kas izgatavots no melnā metāla. Vasaras sezonā vārīšana notiek nepārtrauktā ciklā, bet ziemas periodā divas dienas nedēļā. Mūsu vizītes dienā alus vārīšana nenotiek, telpas ir vēsas un klusas. Tajā pašā telpā uz paaugstinājuma atradās divi filtrējamie katli – vecais un jaunais. Jaunais būvēts salīdzinoši nesen pēc pasūtijuma tepat Latvijā, vecais vairs netiek izmantots. Paralēli apskatei risinājās interesantas diskusijas par Čuvašiju, apiņu audzēšanu, iesala ražošanu, naudas vešanu čemodānos, par to kā bija kādreiz un kas pa šiem gadiem ir mainījies. Interesanti likās fakti, ka kādreiz Piebalgas alus ražoja savu iesalu, kā arī bija viena no divām darītavām Latvijā (otra bija Latgales alus), kurai bija savs apiņu dārzs. Laikiem mainoties ekonomiskie faktori ieviesa savas korekcijas un pašu iesalnīcas uzturēšana un apiņu audzēšana bija pārāk dārgs pasākums. No tā visa palikušas tikai atmiņas un uz mūsu jautājumu “vai apiņu dārzā var vēl kādu apiņu saknīti izrakt?” seko atbilde, ka “diezin vai kas vairāk par garajām koka kārtīm tur ir palicis”. Mūs, kā brūvētājus, protams interesēja sīki un smalki uzzināt Piebalgas alus receptūru, taču receptes tika turētas stiprā slepenībā neskatoties uz mūsu argumentiem, ka ārzemju darītavas publisko savas receptes un kamdēļ gan turēt noslēpumā to, ko citā darītavā atkārtot nav iespējams. Nekas cits neatliek, samierinamies ar faktu, ka nebūt “Piebalgas alus klonam” mājbrūvētāja pagrabā. Uzzinām arī, ka uz vietas ir laboratorija, kurā tiek pavairots alus raugs, kā arī to, ka ik pa laikam šis raugs tiek nomainīts ar jaunu partiju no raugu bankas (rauga numuru gan vairs neatminos).


Tad, kādā brīdī, seko lielākais tā brīža atklājums – Bauskas alum nepieder ekskluzīvs tituls Latvijā uz vaļējās fermentācijas izmantošanu alus brūvēšanā, par ko mēs visi kā viens bijām pārliecināti! Izrādās Piebalgas alum, paralēli slēgtajiem tankiem, ir atvērtās raudzēšanas tvertnes. Slēgtajos tankos ražo lielās partijas – Senču un Mednieku alu, savukārt atvērtajās – Piebalgas, Jubilejas un Lux. Šo faktu viņiem vajadzētu izmantot mārketingā, jo nav daudz tādu darītavu, kas mūsdienās izmanto atvērto raudzēšanu. Līdz ar šo faktu darītavas reitings, mūsu acīs, pacēlās par pāris punktiem. Vēl tika vairākkārt uzsvērts fakts par vācu Alus tīrības likuma izmantošanu (kas starp citu tiek uzsvērts arī viņu mājaslapā), ko  savā laikā gana plaši savā blogā ir aprakstījis (kritizējis?) Atis.

Dodamies tālāk, apskatam dzirnavas, dzesētāju, virpuļkatlu, alus filtru, pudeļu mazgāšanas un pudeļošanas iekārtas, kegošanas iekārtu, tvaika ģeneratoru, koniskos raudzējamos tankus u.t.t. daudz tehnisku jautājumu un atbilžu. Pudeļošanas iekārta neliela izmēra, primitīva, tai blakus sēž sievietes un ar rokām izpako tukšās pudeles un liek uz līnijas. Ar laiku šīs pudeles tiks nomainītas uz citām, jo daudzas darītavas ir pārgājušas uz personificētu pudeļu dizainu un esošā (BBH) tipa pudeles vairs netiks ražotas dēļ mazā pieprasījuma. Vēlāk, jau mājās, noskaidrojam, ka pudeļo nomaiņa (iespējams, kā tagad populāri teikt) ir saistīta ar to, ka kā jau tipiskiem Latviešiem pieņemts – kāds ar kādu kaut ko nav sadalījis, kāds ir apvainojies un vēl kāds ir nolicis savā pūra lādē pudeļu dizaina patentu , līdz ar ko pārējie nedrīkst tāda tipa pudeles pasūtīt ražotājam, jo var sanākt kašķis par īpašuma tiesībām.

Pēc rūpnīcas apskates mūs sagaidija bagātīgi klāts galds ar visām Piebalgas alus šķirnēm un gardā Rankas siera platēm. Piebalgas alus produkcijas testu pavadīja interesantas sarunas par brūvēšanu, vēsturi, politiku u.t.t. laiks aizskrēja nemanot. Tad sekoja otrs šīs dienas lielais pārsteigums – tika atnesta pudele Sātana alus, pie kam pudele bija pilna! Konkrētais eksemplārs (kopumā kaste), kas pudeļots 1996.gadā un ir ~16 gadus vecs, tika nesen nejauši uziets darītavas grāmatvedības (!?) skapī zem dokumentu čupām. Šāds pasākuma pavērsiens mums pat slapjākajos sapņos nebija rādijies, ņemot vērā faktu, ka Sātana alus ražošana tika pārtraukta kaut kur 2000šo gadu sākumā. Sātana alus aromāts un garša vairāk līdzinājās vīnam, varēja sajust izteiktu žāvētu plūmju aromātu un garšu, kas mijās ar nelielu saldenumu. Lai arī par alu šo dzērienu grūti būtu nosaukt, manā skatījumā viņš bija lielisks. Šādu nebūtu kauns pasniegt kā ļoti eksluzīvu dāvanu alus gurmānam. Šis patiešām bija tāds trekns punkts mūsu lieliskajam braucienam. Kopumā mani personīgie iespaidi ir ļoti pozitīvi, laba kompānija, atvērts personāls, labs alus, interesantas sarunas.

Nobeigumā jāatzīst, ka es neesmu Piebalgas alus cienītājs, jo man nepatīk šī alus specifiskā garša (ko es mēdzu saukt par kartupeļu pagraba piegaršu), tomēr alus pats par sevi nav slikts un noteikti ir daudz cilvēku, kas spēj šo atšķirīgo garšu novērtēt. Manuprāt šī garšas unikalitāte Piebalgai slēpjas atvērtajās raudzēšanas tvertnēs, jo Senču alum es šo specifisko garšu neesmu novērojis. Gribētu novēlēt darītavai izturību, lai nesaliektos tehnoloģiju priekšā un nepakļautos kārdinājuma atvērto raudzēšanu pilnībā nomainīt ar unitankiem, tādējādi ekonomijas vārdā upurējot unikalitāti. Novēlu arī kļūt atvērtākiem/atklātākiem pret savu alus patērētāju, jo līdz šim Piebalgas alus darītava, vismaz man, ir bijusi dūmakā tīta darītava kaut kur mežā, nu tāda kā māja uz vistas kājas. Pēc vairāku darītavu apmeklējuma es esmu sapratis vienu – lai iemīlētu ir jāiepazīst! Jo atvērtākas darītavas būs, jo vairāk cilvēki viņas iemīlēs.

Brandavīna dzērājam,kājas ellē karājās
Alutiņa dzērājam dvēselīte debesīs.

Vairāk bildes šeit
20121025 – piebalgas alus

 

Edgars Melnis

Atskats uz mājbrūvētāju pasākumu Jaunolaines apkārtnē

Ar pasākumu pie Vaļuka tiek noslēgti kopējie alus baudīšanas pasākumi jeb kā es viņus saucu “semināri” vasaras sezonā. Jau 18. septembrī mēs atkal sanāksim kopā telpās. No šīs sezonas  sanākšanas vieta būs Lāčplēša 12, mūsu domubiedram Gordonam piederošajā  “Ale House” alus bārā!

Pie mūsu domubiedra Vaļuka  ierasties tikām aicināti 24. augusta pēcpusdienā. Laiks pa dienu bija tik labs, ka bija daži drosmīgie, kas līdz Jaunolainei atbrauca ar velosipēdu. Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, jāsaka, ka viens no šiem drosmīgajiem gandrīz nedabrauca. Aivo dabūja cauru riepu, un viņa transportu ar citu transportu, kopā ar visu Aivo, naktī bija jātransportē. Mani un Edgara alus, uz pasākumu atgādāja cits Edgars, saukts arī par #zux. Tuvojoties pasākuma epicentram, panācām Imanta un Ilzes auto, un drošu sirdi turējāmies aizmugurē, jo mēs nezinājām kur jābrauc, bet viņi gan! Kad ieradāmies, priekšā jau bija abi Andi, Edgars, Dainis un, protams, pats saimnieks ar labajiem kaimiņiem. Vieta, kur atrodas Vaļuka pirts nav tā pati gleznainākā, bet toties ideāla… blakus ir tikai tie kamiņi, kas bija arī uzaicināti padzert alu, pie mājas ir milzīgs dīķis, kur saimniekmeita un Anda meitenes pat paguva vēl nopeldēties. Vēlāk naktī, dīķa priekšrocības izbaudīja arī pirts mīļotāji. Atbraukušajiem Vaļuks ierādīja divus ledusskapjus, kuros varēja padzesēt atvesto alu. Paralēli tapa arī uzkodu galds… šeit man jāsaka, ka, ja jau pie Sergeja iepriekšējā pasākumā man likās “kas to visu apēdīs” , tad šeit bija tāpat… un reiz divi. Bet pareizi jau vien ir, kas tā par alus baudīšanu bez kārtīgām uzkodām. No uzkodām lielā cieņā bija Edgara taisītais “tartariņš” , bet man baigi iepatikās kaltētās garneles. Es pat domāju ko līdzīgu pats pagatavot. Kad likās visi esam sabraukuši, Vaļuks galdā cēla uz ugunskura vārītu soļanku! Eh, kamdēļ es mājās pieēdos!? Paspēju nodomāt, ēsdams pēdējo karoti. Vietas bija palicis tikai tik daudz, lai pietiktu alum. Pēc brangas iestiprināšanās, ķērāmies tad nu arī pie alus. Alus bija savests daudz un dažāds, nu, piemēram, AndisL bija savedis: alu, kuru gatavojot ūdens vietā izmantota bērzu sula; alu, kura pagatavošanai izmantoti rabarberi . Tikām nobaudīt arī sezonas aktualitātes, dažādus alus ar ogu piedevām. Par savu zemeņu alu diktan paškritiski izteicās Aivo, bet visi nobaudījušie viņa bažas kliedēja . Arī AndimL bija zemeņu alus, tiešām alus, kurš smaržoja un garšoja pēc zemenēm. Sergejs bija atvedis alu, kura pagatavošanai izmantotas mellenes. Bija, protams, arī ierastie ali. Edgars, tas kurš #zux, taisa vienu diktan feinu eilu ar Citra apiņiem. Tie, kam bija gadījies šo alu baudīt jau pirms šī pasākuma, dikti ātri pieķērās #zux 19ā numura alum, bet aī tie kam tika no šīs pudeles teica atzinīgus vārdus. Dainis galdā cēla alu, kurš gatavots priekš 18. septembra pasākuma, kurā mājbrūvētāji prezentēs pēc vienotas receptes brūvētu eilu. Pagaršojis Daiņa sabrūvēto mani pārņēma nojausma, ka 18. septembra pasākums varētu izvērsties gana gards! Namatēvs pierādīja, ka garšīgu kviešu alu var pagatavot neizmantojot “kviešinieka raugu”. Un kur tad vēl Sergeja kumeļu alus (alus ar kumelītēm), no lietus ūdens gatavotais Edgara stouts un tā tālāk, un tā joprojām. Visus jau nemaz neatcerēties. AndisL bija atvedis arī groziņu ar savādākiem dzērieniem, tie gan vairāk tika dāmām, jo vīri vairāk par alu domāja, bet cienāti tika visi. Kad bija paēsts un padzerts, devāmies baudīt pirts labumus, un ūdens baļļu! Man gan neļāva veselība, bet tie kas bij gan pirtī, gan baļļā teicās esot uz “pirmo zorti” ! Paralēli tam visam apspriedām tehniskas dabas jautājumus saistībā ar alus vārīšanu. Viens pie otra precizējām dažādas recepšu nianses, jo bieži vien pēc šādiem pasākumiem gribās atkārtot vienu vai otru pasākumā dzertu aliņu. Piemēram, pēc šī pasākuma es gribētu pamēģināt namatēva kviešinieka recepti. Laiks paskrēja nemanot, un pienāca brīdis, kad man un vēl dažiem pasākuma dalībniekiem bija jādodas prom. Liels paldies #zux par atvešanu, Andim ar sievu, par aizvešanu, paldies visiem par kompāniju, un, protams, vislielākais paldies saimniekiem! Uz tikšanos nākamajos pasākumos!

 

Linards

 

20120824 – majbruvetaju pasakums Jaunolaine

Ekskursija Valmiermuižā

Neilgi pēc gada centrālā pasākuma Blomē, Atis forumā atminējās par Valmiermuižas alusdarītavas viena no īpšniekiem – Aigara uzaicinājumu, mums kā mājbrūvētājiem, aizbraukt uz Valmiermuižu un pašiem savām acīm redzēt, kā tad viena tāda mazā alusdarītava uzbūvēta un funkcionē. Nu, šādu piedāvājumu garām laist nebija iespējams. Pēc vairāku organizatorisku šķēršļu pārvarēšanas, 9.augustā tika dots starts ekskursijai uz Valmiermuižu. Ieradāmies jau pirms noteiktā laika, un vēl bez gida apskatījām Valmiermuižas rūpnīcas gleznaino apkārtni, produkcijas veikaliņu, veicām pirmo Valmiermuižas alus testu un iegādājāmies suvenīrus. Pirms doties ekskursijā pa brūzi, tika veikts arī ātrais mājbrūvējumu tests, tā teikt vienbalsīgi lēmām, ko Valmiermuižai pasniegt ciemakukulī. Ekskursija sākās ar nelielu nokavēšanos, bet tas tikai deva mums papildus laiku “sagatavoties” . Un te jau nāk viņa… mūsu gide Elīna.
Elīna laipni sasveicinās, stādās priekšā un aicina uz brūzi. Pa ceļam vēl noprasījusi cik smalki mēs gribam ko zināt, un pajautā cik no mums brūvē alu. Pagalmu pāršālc vienbalsīgs izsauciens: “VISI!”, un smiekli. Jā, šī ekskursija solās būt izdevusies! Jau pašā sākuma valda jautra un nepiespiesta gaisotne. Pirms ieiet brūzī mēs tiekam instruēti par drošības noteikumiem, kur galvenais un vienīgais punkts ir: “Neaiztikt nekādas pogas un slēdžus!” , un mums, tīrības nodrošināšanai, izsniedz bahilas. Lai gan kurš tad cits, ja ne mēs zinām cik svarīga “brūzī” ir tīrība un disciplīna. Tālāk jau dodamies brūzī. Elīna sāk ar stāstiem no kā sastāv alus, bet mēs jau to zinām, un tāpēc Elīna tiek pārtraukta un apbērta ar specifiskiem jautājumiem, piemēram: “Vai jūs kaut ko darat ar ūdeni?” , “Kāda nummura raugu izmantojat?”, “No kurienes jums iesals?”, “Kas šie ir par apiņiem?” Jāsaka, ka Elīna ļoti centās atbildēt diplomātiski arī uz jautājumiem, uz kuriem viņa acīm redzot nedrīkstēja atbildēt. Bet tiklīdz kā Elīna kaut ko nezināja, talkā tika saukts Didzis. Didzis Valmiermuižā strādā kopš alusdarītavas dibināšanas, un tāpēc uzskatāms par vienu no kompetentākajiem brūža cilvēkiem. Didzis ne tikai pilnībā pārzin alus ražošanas tehnoloģiju, brūža uzbūves nianses, labi orientējas tehninskajās lietās, bet arī pārzin saimniecisko pusi… remontē jumtu, izrīko zāles pļāvēju un zina kurš iesals viņiem vajadzīgs, a kurš vairs ne!

Brūža apskati sākām ar dzirnavām, kurās tiek malts iesals. Dzirnavu telpa maza, un pašas dzirnavas slēgtas konstrukcijas, tāpēc neko daudz tur redzēt nevar. Dodamies tālāk. Tālāk tiekam ievesti telpā kur tiek vārīts alus. Telpā ieejot uzreiz jūtams arī mums mājbrūvētājiem tik labi zināmais misas aromāts. Visi apmierināti smaida, esam ieradušies īstajā brīdi, top kārtējā porcija Valmiermuižas alus. Ap katliem rosās Valmiermuižas aldaris Mateass. Arī mēs grupiņās pa 2-3 cilvēki tiekam aicināti pie katliem. Atkāpei piebildīšu, ka šādai ekskursijai ar “dzelžu” apskatīšanu un aptaustīšanu, ir pavisam cits smeķis, ja redzēto izproti jau kā lietpratējs. Arī pie katliem mēs nekautrējāmies uzdot tādus jautājumus, kādus ikdienas ekskursanti nemaz neiedomātos uzdot, nu piemēram : “Ar cik pauzēm jūs iejavojat?”, “Kādā veidā ceļat iejavas temperatūru uz nākamo pauzi?” Lai gan man likās, ka tie ir vieni no īstās garšas noslēpumiem, arī uz šiem jautājumiem mēs saņēmām atbildes. Vispār man radās iespaids, ka Valmiermuižā neko neslēpj, labi, dažas galvenās garšu veidojošās sastāvdaļas mums nebija gatavi atklāt pat apmaiņā pret mājbrūvējumiem, bet kopumā ļoti “atvērta” alusdarītava. Tālāk devāmies uz “pagrabu”. Pagrabs skaitās liela zāle, visa pilna ar koniskajām tvertnēm, kurās alus tiek raudzēts un arī lāgerēts. Pavisam tādu tur ir 19. No tām 12 tvertnes ir ar ietilpību 4 tonnas, 7 ar ietilpību 6 tonnas. Rēķiniet paši! Valmiermuižas alum gan raudzēšanu, gan lāgerēšanu veic vienā tvertnē, kuras konstrukcija ļauj mainīt alus temperatūru no raudzēšanas temperatūras 12.5 C uz 0.5 C lāgerēšanai. Blakus pagrabam izvietota pēc izskata vienkārša, bet tanī pašā laikā samērā sarežģita uzparikte alus filtrēšanai. Tālāk dodamies uz pudeļu pildīšanas līniju. Ļoti ražīga aparatūra, kas pudeles paņem, izskalo, uzpilda, aplīmē, aizkorķē un padod uz noliktavu. Kā noskaidrojās, Valmiermuiža alu uzpilda tikai jaunās pudelēs. Šī uzpildīšanas lenta lielākoties gan stāvot bez darba. tāpēc ka Valmiermuiža, pirmkārt, nespēj saražot tik daudz alu, lai šo aparatūru noslogotu pilnībā viņas pašas jaudas dēl, un arī tāpēc, ka lielākoties (~90% ?) alus tiek pildīts kegos. It sevišķi vasarā. Tālāk mēs tiekam vesti uz noliktavu, kur glīti tiek krautas 4pakas ar Valmiermuižas alu. Kā liecināja zīmītes uz paletēm, priekš RIMI un SKY. Starp citu, alus pudeļu ievietošana kartona iepakojumos ir 100% roku darbs. Un vispār Valmiermuižā liela nozīme ir roku darbam. Tā ir vēl viena lieta, kas šo mazo alusdarītavu padara īpašu.

Noliktava bija pilna ar alu, lai gan Didzis teica, ka vēl no rīta tur svilpojis vējš. Blakus noliktavai atrodas telpa, kurā atrodams aprīkojums alus izliešanai, kuru Valmiermuižas alus darītava piedāvā izīrēt . Varētu likties, ka ar to tad arī ekskursija gālā! Bet nekā, atskan Elīnas maģiskie vārdi… “Aicinu visus uz degustāciju zāli!” Degustāciju zāle iekārtota brūža otrajā stāvā blakus “Kvalitātes kontroles” daļai un citiem administratīvajiem kabinetiem. Neliels Elīnas izglītojošs stāstījums par atšķirību starp filtrētu un nefiltrētu alu, neliela diskusija par alus pasniegšanas temperatūrām, un mucai spunde vaļā, jeb tiek parādīts gan filtrētā Valmiermuižas, gan nefiltrētā Valmiermuižas alus krāns. Nu ko… sākam baudīt! Tieši to, ka Valmiermuižas alu bauda nevis dzer, uzsvēra vai ikkatrs Valmiermuižas darbinieks, sākot ar Elīnu un Aigaru, beidzot ar meitenēm bodītē. Jāatzīst, ka man, un ne tikai, filtrētais baudījās labāk kā nefiltrētais, lai gan līdz šim, kad pirku Valmiermuižas alu izvēle krita uz nefiltrēto. Uz degustācijas laiku, pie mums atnāca arī pats Valmiermuižas īpašnieks Aigars Ruņģis. Elīna varēja atviegloti uzelpot, jo tagad visi mūsu jautājumi un ieteikumi tika Aigaram.

Aigars vēlreiz tiem, kas netika uz Blomi, izstāstīja “kā līdz šādai dzīvei nonācis”, pastāstīja biznesa ēnas puses, atbildēja uz mūsu ieteikumiem biznesa jomā. Aigars iztaujāts tika krietnu stundu, un plānoto 2 stundu vietā, ekskursija izvērtās uz visām trim. Šeit atkal varēja pārliecināties, ka Aigars, un viss viņa kolektīvs tā teikt “ir īstajā vietā” ! Ja Valmiermuiža saglabās arī turpmāk šadu pieeju darbam, klientam un, galvenokārt, alum, tad es ar 100% pārliecību varu apgalvot, ka viņiem sanāks viss iecerētais, un pat vēl vairāk.

Noslēgumā Elīna pateica maģiskos vārdus par vēlmi pašai pamēģināt mājas apstākļos uzbrūvēt alu, un tad nu ar mūsu runasvīru palīdzību viņa tika pierunāta atbtraukt uz mājbrūvētāju sanākšanu 24. augustā pie Vaļuka. Arī Didzis saņēma ielūgumu, un gan jau, ka Aigars ar!

Uz tikšanos, Linards!

Bildes šeit!

Atskats uz mājbrūvētāju pasākumu Tīreļos

Kamēr ikmēneša pasākumi vasaras sezonā “Folkklubā” ir iepauzējuši, mēs vienu šādu pasākumu uzrīkojām brīvā dabā. Jau kopš pl.18iem pie Sergeja pagalmā, proporcionāli atbraukušo viesu skaitam, pildās arī alus dzesēšanai paredzētais toveris. Jāpiebilst, ka gaisa temperatūra šinī dienā ir tuvu 30 grādiem. Daudz mūs šoreiz nav, bet tas iespējams ir tāpēc, ka vasara… atvaļinājumi, kāzas un citas darīšanas, bet ko nu par to, labāk par tiem kas bijām. Bijām nedaudz, kopbildes tapšanas brīdī saskaitīju 14 dalībniekus, bet toties alus daudzveidību un daudzumu tas nekādīgi neietekmēja. Skaitīt neskaitīju, bet veidi bija daudz. Par litriem es nemaz nerunāju. Pirms pasākuma izskanējušās bažas par nepietiekamu apjomu, tika “nocirstas jau saknē” . Pirmā glāze aizgāja tīri slāpju remdēšanai, bet tad jau sākās degustācija. Atšķirībā no “Folkklubā” notiekošajām, šī norisinājās daudz mierīgākā gaisotnē, bez tempa! Bet var jau arī saprast… nevienam nekur nav jāsteidzas, nekāds sabiedriskais transports, vai citas ligas šoreiz neietekmē alus baudīšanu. Bez “alus parastais”, cik nu viņš mums mājbrūvētājiem parasts var būt, galdā tika celti ali ar avenēm, melenēm, dzērvenēm, zemenēm u.t.t. brūvēti ali. Uzrīkojām arī nelielu konkursiņu… “Atpazīsti raugu!” Versiju bija daudz un dažādas. Atminējums tika iegūts izslēdzot varbūtējos variantus, bet tā uzreiz neviens ar pirmo neatminēja (neizgaršoja). Turpinam degustāciju… “piena stouts”, vienkāši stouts, tumšs gaišs, lāgers eils, tāds raugs šitāds raugs… un atkal… kārtējo reizi pasākums izdevies. Nepiespiestā gaisotnē turpinot baudīt alu, pie viena paniekojāmies ar savdabīgas konstrukcijas grillu-kūpinātavu! Ribiņas vienkārši izcilas, un šašliks ar alu arī labi gāja iekšā! Paralēli alus baudīšanai galdā tika celti vēl citi pašdarīti dzērieni… upeņu vīns, ābolu sidrs, kalvadoss u.t.t. Izcils esot bijis upeņu vīns, bet Sergeja taisītais dzēriens no bērzu sulas un vīna, bija manuprāt vakara nagla. Kalvadoss, neskatoties uz apmēram 50° stiprumu, lejā gāja kā ūdentiņš. Pie un ap galdu norisinājās daudz sarunas, pamatā par brūvēšanu, bet arī par sadzīviskām lietām tika spriests. Viena no vakara galvenajām tēmām bija “Weissbier” un interpretācijas par to. Tika ar nogaršota šī alus interpretācija, un viens no vakar baudītajiem bija vienkārši izcils, tagad ātrumā neatminu vai tas Zinta bij’, vai Anda, bet tam jau galu galā nav nozīmes, ka tik alus labs! Nu tas arī īsumā viss, tiekamies augustā pie Vaļuka

Linards

20120706 Alus pasakums Tirelos

Brūvē vienkāršāk – brūvē maisā

Labdien, dārgais lasītāj! Kādā Beersmith podcast’ā ar US brūveri dzirdēju joku ar lielu daļu patiesības, kas skanēja apmēram šādi: “Ja tu mīli brūvēt alu, tad tev ir jāmīl mazgāt traukus.” Mani galīgi neapmierināja mans trauku mazgātāja un smagumu cilātāja hobijs… Otrs dzinulis kaut ko mainīt bija tas, ka mēs esam divi brūveri (AKA matiss un Mikelis no foruma) un vēlējāmies vienā vārījumā iegūt vismaz 80-90l. Pēc tam, kad forumā padižojāmies ar saviem jaunajiem “dzelžiem”, Edgars mani palūdza uzrakstīt kādu rakstiņu par mūsu “viena trauka pilna tilpuma” brūvēšanas metodi. Īsumā es mūsu metodi raksturotu ar vārdiem – vienkārši, lēti un efektīvi. Visās nozīmēs. Ļoti sīki nestāstīšu par tehnisko pusi, jo sev piemērotākos risinājumu katrs labāk atradīs pats. Mēs izvēlējāmies tiešo elektrisko apsildi ar katlā iebūvētiem teņiem un misas cirkulāciju ar sūkni. Pagaidām pilnai laimei vēl trūkst filtrdibena, lai iesals maisā vienmērīgi varētu noklāties pa visu katla laukumu. Taču, kā pierāda prakse, filtrdibens varbūt nemaz nav vajadzīgs – sistēma strādā lieliski arī tagad. 75% efektivitāte abos pirmajos vārījumos to apliecina. Visas temperatūras pauzes un celšanas intervālus mums automātiski palīdz novadīt PID kontrolieris – pie iejavošanas tiek palaista programma un par katlu var aizmirst līdz sirēnas kaucienam. Kāpēc izvēle krita uz šādu risinājumu? Sākotnēji arī mēs ar draugu lauzījām galvu par klasisko trīs katlu modeli, visādi centāmies to modificēt savām vajadzībām. Taču pamazām man nāca apskaidrība, ka tiekšanās pēc tehnoloģiskās pilnības mūsu apjomiem ir neracionāla. Protams, 95% efektivitāte ir jauki, bet pat uz mūsu ~100l vārījumiem tas manuprāt nav ne laika, ne papildus investīciju vērts. Tāpēc mēs izvēlējāmies minimizēt izmaksas (1 katls vs 3, krietni samazinās visa “apsaite” – vārsti, pārejas, savienojumi, sildelementi u.tt) un maksimizēt vienā vārījumā iegūtā alus daudzumu. Vārīšanas process arī kļūvis ievērojami vienkāršāks un vieglāks. Tā kā mūs sildīšanas jaudu ierobežoja izvēle izmantot elektrību nevis balonu gāzi, tad tas bija vēl viens iemesls, lai atmestu visus HERMSveidīgos risinājumus, jo tas pēc būtības momentā uzrez uz pusi samazināja iegūstamās misas daudzumu (jo papildus vēl jāsilda HLT). Bijām paniekojušies arī ar 20l Braumeister pirmo modeli, līdz ar to jau bijām pazīstami ar elektrisku “single vessel brewing”. Tā soli pa solim nonācām līdz metodei, kurā vajag tikai vienu katlu un vēl kādu “unikālu” tehnoloģiju – no parastā audumu viekalā nopirkta poliestera auduma uzšūtu maisu. Tātād, ja ir katls un maiss, tad var sākt brūvēt alu!

Brūvēšanas process:
1. Izejot no vēlamā iegūstamā misas daudzuma, aprēķinam nepieciešamo sākuma ūdens daudzumu – zudumi olbaltumvielu putrā, iztvaikošana, graudos (tikai 0.6l vs 1l parastajās metodēs). Sildam līdz iejavošanas temperatūrai. Savu recepti sastādījām Beersmith, kurā iespējams izvēlēties BIAB aprīkojumu.
2. Iejavo graudus (“parastās” receptēs ~ 1kg uz 6-7l). Graudus var gan maisīt, gan nemaisīt, tā kā mums ir cirkulācija, tad mēs nemaism. Līdz ar to visas iejavošanas laikā misa filtrējas caur graudiem.
3. Pēc iejavošanas izceļam graudu maisu un ieliekam notecēties – izmantojam mūsu veco 50l katlu ar krānu. Un uzreiz jau varam celt misas t uz vārīšanu. Ja neskaita fermenteru stiepšanu uz pagrabu, tad maisa izdabūšana ir vienīgais fizisku piepūli prasošais darbs – mūsu gadījumā viens to bez palīglīdzekļiem (trīsis, vinča) nevarētu izdarīt, jo sākotnēji šķiet, ka cel visus 135l… Bet divatā – no problems, katlu jau pašā sākumā novieto uz zemes, maisu aptin ap brusiņu un lēnām izceļ ārā, ļaujot graudiem notecēties. 4. Arī apiņus pēdējā vārījumā likām maisos no tā paša auduma – šmuce katlā pēc tam mazāka un galvenais, ka var uzreiz pēc vārīšanas beigšanas tos izcelt ārā. Rezultātā atšķirības nejutu.
5. Dzesēšanai uztaisījām pretplūsmas dzesētāju no armētās vinila šļaukas un mīkstās kapara trubas.

6. Tīrīšana ir ļoti vienkārša, ja neskaita viļņoto un atlocīto teņu tīrīšanu – tam speciāli būs jānopērk mazas birstītes. Principā var uzlikt “pašattīrošos” režīmu – cirkulēt piemērota tīrīšanas līdzekļa šķīdumu.

Pirmais lāgera brūvējums tagas sagūlis 94 1L PET pudelēs, drīz būs garšojams pa īsto. Pagaidām izskatās ļoti cerīgi...
Tas arī viss – ātri, ērti un vienkārši.








Daži resursi:
– Ļoti klausāma un interesanta intervija ar BIAB veterānu: http://beersmith.com/blog/2011/02/24/brew-in-a-bag-biab-down-under-beersmith-podcast-10/
– Oficiālais forums, kur ātri var atrast visu nepieciešamo : http://www.biabrewer.info/
– Elektrīskā brūvēšana to the max, 95% efektivitāte kā norma – perfekti tehniskie risinājumi visiem, kas grib niekoties ar elektrību: http://theelectricbrewery.com/
– Pa vienkāršo: http://www.thebrewingnetwork.com/forum/viewtopic.php?t=4650 ; http://homebrewacademy.com/brew-in-a-bag-review
– Google, youtube…

Matīss

Atskats uz ikgadējo mājbrūvētāju sanākšanu Blomē

Jau pašā sākumā es gribu teikt – pasākums izdevies! Un, ja citi nemeloja, tad arī viņiem patika!
Šī gada pasākums pagāja “country” zīmē… smuka vieta, īsti lopi un neatkārtojamais AndaL un viena no 30 foruma Mārtiņiem izpildītais – “Kantrī radies Smiltenē”!
Jau pats pasākuma sākums bija daudzsološs, kāds Zemgales puses mājbrūvētājs bija savedis tik daudz un dikti dažādu šķirņu un izpildījuma alu, ka gandrīz aizkavējās oficiālajā programmā paredzētās “Neizdevušies Angļu rūgtie eili” sacensības. Kopumā pasākumā, no piektdienas līdz svētdienai, tika piedāvāts nobaudīt vairāk kā 70 (!) alus veidus. Pateicoties arvien klāt piebraucošiem dalībniekiem, kuri tad nu palīdzēja nokopt Zemgales nediedzēto miežu alu un visus gadu vecos porterus, paredzētās sacensības sākās laicīgi. Sacensības izvērtās jautras, pateicoties tiesnešu atraktivitātei un neaprakstāmajai spējai raksturot katru no pagaršotajiem “konkursantiem”. Un atšķirībā no īstā konkursa, šeit tiesneši bija visi klātesošie. Uzvarētāja laurus plūca MartinsK. Tālāk programmā sekoja pirts! O, jā… Edgars nemeloja, MILJONS, es pat teiktu, ka ar pusi! Tad nu izpērušies, tiešā un pārnestā šī vārda nozīmē, turpinājām degustāciju. Par dažām turpmākām tās nakts norisēm, lai izsakās tie, kuri ņēma tiešu dalību, bet es uzreiz pāriešu pie brokastīm. Te nu mūs gaidīja nākamais šī jaukā pasākumu pārsteigums- gardas, sātīgas un vienkāršas brokastis. Maz pamazām sāka ierasties piektdien neatbraukušie, vesdami alu konkursam un vienkārši pagaršošanai, un šeit Saimniece pateica sakrālo frāzi: “ Viņi ko? VISI ved alu VISIEM!?” Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu… tā arī bija!
Tad bija pienācis laiks pirmajai lekcijai. To vadīja Atis un Edgars, pie brokastīm mums pastāstot par INTERNATIONAL HOMEBREW PROJECT 2012, ar ekskluzīvu iespēju uzmanīgākajiem klausītājiem pagaršot rezultātu, jeb kā mēs vēlāk smējāmies “vienkāršu brokastu alu ar 10,5% alk.”
Jau no agra rīta turpinājās arī citu alu degustācijas un saviesīgas sarunas gan par amata noslēpumiem, gan par tehnoloģiskiem procesiem, hokeju un aitām. Un jā…. runājot par aitām, tagad es zinu kur radies teiciens “vilks aitas ādā” . Nu labi, ne gluži vilks, bet vienam no vietējiem vīreļiem bija interesants dzīvnieks… izskatās kā aita, bet staigāja saimniekam pakaļ kā suns, klausīja komandām, un pats interesantākais … dzēra alu!
Tā, mums jaukā gaisotnē sarunājoties un degustējoties, tikām aicināti uz dienas centrālo konkursu- “pēc angļu rūgtā eila parametriem mājbrūvēts alus”. Viss konkursam iesniegtais alus tika sadalīts 2 grupās, no kurām, ņemot talkā komerciālos šī stila paraugus un kompetentu žūriju tika izvirzīti četri finālisti. Finālā vērtēšana notika vēl skurpulozāk un piekasīgāk, bet uzvarētājs beigās tika noskaidrots. Par uzvarētāju kļuva aldaris Valdis Tīrais (aka Reinis), kurš saņēma galveno balvu un neizsakāmi daudz cieņas apliecinājumus. Šobrīd norisinās aktīvas sarunas par uzvarētājalus receptes publicēšanu! Pēc šī konkursa sekoja vēl viens, “Dzērāju simpātija jeb alus Blome 2012” . Katram, kas ieradās uz pasākumu ar savu alu, bija iespēja, viņaprāt labāko no tiem, ļaut vērtēt visiem pārējiem. Katram pasākuma dalībniekam, kurš uz to brīdi bija ieradies, tika izsniegtas 3 uzlīmes, kuras tad viņš arī varēja uzlīmēt uz viņaprāt labākā alus. Ar minimālu pārsvaru šajā konkursā uzvarēja aldaris Zintis, ar nieka 2 balsīm apsteidzot Aivo, kurš jāatzīmē, alu brūvē samērā nesen, bet jau ar panākumiem.
Pie mums ciemos ieradās arī Valmiermuižas alusdarītavas pārstāvis, viens no īpašniekiem – Aigars. Diezgan nepiespiestā gaisotnē Aigars pastāstīja par alusdarīšanas biznesa gaišajām un tumšajām pusēm, atklāja kapēc viens vai otrs produkts ir tāds vai šitāds, un paskaidroja ar ko vācu aldaris ir pārāks par mūsējo, jo viņš nezina vārdu “сойдёт“. Promejot Aigars tika pamatīgi apdāvināts ar mājbrūvētāju darinājumiem, bet mēs atgriezāmies pie šī pasākuma baudīšanas!
Turpinājumā notika neliels alus vārīšanas paraugdemonstrējums tiem, kas tikai domā uzsākt šo lietu, un kāds no pasākuma dalībniekiem promdodoties visiem skaļi solīja, ka uz nākamo pasākumu viņš atbraukšot jau ar savu alu! Gaidīsim! Lēnām pamazām, tiem, kam bija jābrauc, aizbrauca, bet palikušie nodevās alus baudīšanai. Tika arī nolemts izmēģināt pagalmā esošo ūdens baļļu, kuru tālredzīgi kāds uzņēmīgs pasākuma dalībnieks bija iekūris jau iepriekšējā vakarā. Tad nu, samērā drēgnā laikā, visi interesenti nodevās ūdensprocedūrām. Lēnām, bet nepielūdzami laiks tuvojās vakaram, kad atkal laiks bija pārsteigumiem… supergardām kartupeļu pankūkām un, protams, alum! Pie vakariņām es nobaudīju diezgan unikālu dzērienu… Cēsu eilu. Šo eilu, kā eksperimentālu produktu, no Cēsu alus darītavas, mums iedeva paprovēt viņu aldaris Māris, mans subjektīvais vērtējums: garšoja-pirktu! Sestdienas vakarā bija palikuši vairs tikai izturīgākie, un lai cik dīvaini tas neliktos, 90% no viņiem bija tie, kas ieradās jau piektdien. Un arī sestdienas vakars daļai no dalībnieku noslēdzās pēc pirts.
Svētdienas rīts sākās ļoti agri. Jau pirms 9:00 Drandu mājās kūsāja dzīvība… saimnieki rosījās virtuvē, gatavodami brokastis, bet pārējie ko nu kurais… protams, ka lielākā daļa “snaikstījās” gar pagrabu, atlikušajiem krāniem un pudelēm. Pat šinī šķietami tukšajā dienā pagadījās vairāki ievērības cienīgi notikumi… pirmkārt, atšālējušos alu degustācija, kuri nemaz tik atšālējušies beigās nebija. No tiem, kas atrodami bija uz galda, uzvarēja AndisL un Linards, jo kā atzina vērtētāji, viņu alus droši var atstāt uz nākamo dienu atvērtā veidā, un tie ļoti nezaudē tikko atvērtam alum.
Otra pārsteidzošā lieta bija fakta konstatācija, ka pagrabs ne tuvu nav izdzerts, un tad pasākumā dominēšā frāze bija “ Davai maināmies!?” Palikušie ātri samainījās ar aliem, lai jau mājās izvērtētu viens otra veikumu.
Pabrokastojuši visi sāka aizbraukt, atstādami Edgaru un saimniekus tikt galā ar sastrādāto… vēl jau seko “ilgais ceļš mājās”, bet tas uz pasākumu neattiecas. Līdz nākamajai reizei!!!

Īpašs mans paldies :

Edgaram ar Ati par noorganizēšanu;
“saimniekiem” par uzņemšanu;
Imantam un Aivo par vizināšanu;
un visiem, visiem par kompāniju !!!

Lai Jums visiem labs alus!!!

Linards

Foto:

20120512 – majas alus pasakums Blome

Video reportāža stvstudija.lv:

From 20120512 – majas alus pasakums Blome

International homebrew project 2012

This year there were two homebrewers from Latvia that participated in  International Homebrew project 2012 – Atis and Edgars, so each of us will give a separate account in this joint blog post.

Here is the original recipe:

  • 100% English Pale Ale malt – 21.71lb/11.95kg for 5 gallon/23 litre batch with efficiency of 70%
  • 65 IBU East Kent Goldings for 90 minutes – 5.38oz/152.4g at 4.5%
  • 26 IBU Fuggles for 20 minutes – 3.05oz/84.6g at 5.5%
  • Dry hop Fuggles – 1.23oz/34.8g
  • Windsor dry yeast or Wyeast 1318 London Ale III at 67ºF/19.4ºC
  • Mash – 120 minutes at 150ºF/65.6ºC, ratio 0.95qt/lb or 1.98l/kg
  • OG – 1.114, FG – 1.046, IBU – 91, ABV – 9.1%

Atis:

There was no doubt this year that I would participate in the homebrew project – milk stout last year turned out to be one of the best beers I have ever brewed, I still have few bottles in my celler and it gets only better and better. This year’s Scottish hop and malt monster from the 19th century promised to be even better.

Here is my recipe, I had to modify it due to the (un)availability of ingredients:

  • 4,2 kg Lithuanian Pilsner malt (Maltosa)
  • 40g Goldings (5,1%) @ 90min
  • 40g Fuggles (4,0%) @20min
  • Windsor dry yeast
  • Dry hop Fuggles (4,0%) – 14g
  • Mash – 120 min at 66 ºC, the temperature had fallen down to 61/62 ºC at the end of the mash
  • OG 1110, FG 1038, ABV 9,6%

The total volume was 7 liters only, as my largest boiling pot was just 10 liters (I was not not brewing at home) and due to the large volume of hop residue I was able to ferment 5 liters only and bottle just about 3,5 liters, so I all got was ten precious 0,33 bottles.

Already when bottling, the beer tasted good, albeit it was quite boozy. After two weeks, in March, I tasted again, this time it felt almost excellent, but towards the finish alcohol started to manifest itself again too much. Today, 5 weeks after bottling, I tried again. Beer pours hazy amber with huge creamy slightly off-white head that lasts forever. Aroma is weak floral hops, not much else, but later, when it warms up, hints of alcohol can be felt. Taste is rich and sweetish malt with noticeable hop bitterness that almost balances malt, as well as a small touch of alcohol, bittery and long lasting aftertaste; mouthfeel is nicely warming, full and smooth with just enough carbonation.

I will try to age the few remaining bottles for a few years and I am also certain I am brewing this beer again, this time in larger volume.

Edgars:

This year after recipe of IHP 2012 was published I decided to join because it was easy to adapt to local ingredients and I love hoppy beers.  It was challenging brew as during winter season I`m playing with 5L batches using simple tools what can be found in every kitchen. The first challenge was the amount of grains (2,5kg), so I had difficulties to mash in because of “mash tune” size is 6L (my water grain ratio was 1,4) and filtering was not easy as well for the same reason. Because of those factors my efficiency was just 40% and I boiled down a lot to reach OG1110 and put ~3L to fermenter. Abnormal hop amount made wort look like some hop cream soup and it filtered really slow. I hit 110IBU because of boil off, but I guess its not a big difference in mouthfeel between 90 or 110IBU. :))

Used Pilsener malt from Lithuanian Maltosa, East Kent Goldings, Fuggles, dry Windsor yeast.
Here are some pictures from my brewing day:

Grain and "mash tun"

Mashing

Filtering

Wort before boiling

Nice creamy foam

Cooling

Filtering hop cream soup

Lunch prepared for yeast

Brewing on regular basis for 2 years I can say, that this was most difficult and crazy brew I have ever brewed. Next time I would use my regular equipment for this.

Now comes sweet (hoppy?) result of hard work. OG1110 FG1030 ABV 10,5%.

hop devil in the glass

Head lasts forever. After 5-10 minutes, when its down there is beautiful lace left on glass. Beer looks like amber.

In aroma I can feel some sweetness, some hop and alcohol in background of malt that dominates the complex aroma.

First sip, mmmmm, second sip, Mmmm, third sip, MMMMMM. This tastes exciting. It’s hard to describe it in a language that is not my native, but I will try my best. Mouthfeel is rich and creamy, beer is really malty, in beginning feels sweet, but soon hops take over the sweetness. The ending is bitter, but its not like in some regular IPA where hops dominate over everything else, in this one hops play well with sweetness making perfectly balanced ending that you feel in your mouth for a long time.  Alcohol is well hidden in complex taste of this delicious drink, but it is warming already from first sips.

This must be repeated on my regular equipment for next winter season!

To be objective in judging the beer, I gave one sip to my wife: “PHEEEW, what a monster, who can drink this…!?” 😀 😀 😀