Annual Latvian homebrew meet

In May 12, 2012 the annual Latvian homebrew meet will take place for the 3rd time. This time in Northwestern Latvia, a few kilometers from Blome village. It will be attended by most of Latvian homebrewers.

The main event will be held on 12 May, but it all starts the previous evening on 11 May with late night tasting rounds. On Saturday morning beer competition will be held (English Premium Bitter only, according to slightly modified BJCP guidelines), followed by a few lectures, discussions as well as a small brewing demonstration. All the time tastings will take place and at least 40 different brews, if not more, are expected.

Location of Blome. Just got to maps.google.com and enter "Blome, Latvia"

Participation fee is 15 EUR per person and includes 5 meals and simple lodging. Simple means that only beds and mattresses are provided, all the blankets and bedsheets have to be brought by participants themselves. Sleeping bags is another option. The house where the even will be held is heated.

Main language of the event is Latvian, but usually there are foreign homebrewers and beer lovers attending and many Latvian brewers speak English and/or Russian.

It is not easy to reach Blome by public transport, although there are buses, timetables are idiotic. It certainly will be possible to secure a place or a few in a car of Latvian homebrewers driving from Riga or other Latvian regions. Blome is located quite close to several Latvian breweries, in 30km radius there is Valmiermuiza, Piebalgas and Brengulu breweries and just a few km further away, Cēsu as well, so you can possibly arrange some excursions.

Questions and applications to alus@kupla.lv or in the comments below.

A video from the homebrew meet in 2011 that was held in Aizpute.

Video no 2011. gada mājbrūvētāju pasākuma Aizputē, jebšu “Uzber vēl to velnu bišķ”

Nupat ir gatavs video (10 min) no pagājušā gada mājbrūvētāju pasākuma Aizputē, precīzāk, pasākuma galvenās dienas sestdien, kad notika degustācijas un alus un plova vārīšana SERDEs pagalmā.

Milzīgs paldies Reinim par darbu!

Jāpiebilst, ka mājbrūvētāju pasākums notiks arī šogad, 2012. gada 12. maijā (sestdien), var jau piezīmēt savos kalendāros. Šoreiz Vidzemē, Blomē. Sīkāka informācija tiks publicēta tuvākajā laikā.

 

Atskats uz 3.jūnija mājbrūvētāju pasākumu

Kopbilde

Kopbilde

Šoreiz pasākums notika Tukumā pie Zinta. Laika apstākļi mūs lutināja un pirmie atbraucēji pat paspēja nopeldēties tuvējā ezerā. Kopumā savācāmies aptuveni 20 cilvēki. Vakaru sākām ar Zinta iekārtu apskati un alus pagraba apmeklējumu. Ineresanta bija telpa kurā glabājas alus, šajā karstumā ļoti patīkamo 6C aukstumu tur nodrošina mikroautobusa kondicionieris. Ekskursiju turpinājām ar vārdā neminēta aparāta apskati (kurā tiek likvidēts sabojājies alus), kam sekoja neliela degustācija, kuras laikā manta izpelnījās atzinību par maigo garšu un augsto kvalitāti.

Pēc ekskursijas sēdāmies pie galda, ēdām ārkārtīgi garšīgo Vaļuka soļanku (ar nierēm, protams), degustējām līdzpaņemto alu, īpaši jau Aizputes pasākumā pagatavoto, kā arī Zinta pagrabā atrodamo. Sarunas kā vienmēr bija interesantas, pārsvarā par un ap brūvēšanu. Tie, kas brūvēt tikai sāk, jādomā, uzzināja ļoti daudz noderīgas informācijas. Kad vēderi bija pilni, tad sekoja pasākuma praktiskā daļa – siera vārīšana. Praktiskas pieredzes nevienam nebija, bet teorija bija izprintēta no interneta. Pie vārīšanas lielāku iniciatīvu izrādīja dāmas, kungi vairāk stāvēja apkārt un neskopojās ar padomiem, kā nekā, pāris ali jau bija ribās.

Te neliela procesa dokumentācija:
-uzkarsē 6L piena
-piedrupina klāt 2kg biezpiena
-nepārtraukti maisot uz lēnas uguns silda 20min, kamēr atdalās sūkalas
-nokāš
-iegūto masu sajauc ar 6 sakultām olām, 0,5L saldā krējuma, ķimenēm un sāli
-katlā izkausē 200gr sviesta
-masu liek katlā un nepārtraukti maisot karsē
-kad masa palikusi staipīga to ielej traukā, kurā izklāta saslapināta marle
-liek marli vēsā vietā zem sloga

Pasākums turpinājās jautrā noskaņā ar kopbildi, kam sekoja rupjo un ne tik rupjo anekdošu tūre, pašu un Zinta mazdēlu izpildījumā. Ap pusnakti daži aizbrauca mājās, daži pie galda atpūtināja acis, bet spēcīgākie apmeklēja pirtiņu.

No rīta kopīgas brokastis un ķērāmies pie alus brūvēšanas. Ķērāmies gan nebūtu īstais vārds, jo ķērās tikai Zintis, pārējie asistēja. Tā nu brūvējot visi pamazām izklīda…

Paldies saimniekam par uzņemšanu. Bildes zemāk. Plānots, ka nākamais pasākums notiks augusta pēdējā nedēļas nogalē Olainē. Turklāt vienmēr der atcerēties, īpaši jaunajiem mājbrūvēšanas censoņiem, labāk vienreiz apmeklēt pasākumu un pajautāt, apskatīt un pagaršot klātienē, nekā desmit reizes pārlasīt forumā.

Valda bildes
Mārtiņa bildes

Milk Stout – International Homebrew Project

Tā kā šis ir starptautisks projekts, tādēļ tā atskaiti rakstu angļu valodā.

————————————————————————

The idea behind the International homebrew project is simple – people around the world brew the same recipe using the same ingredients and then report the results (click here for reports and results).

I have been only a month or so behind the schedule. Maybe a bit longer. I have my reasons – extra work in the office, general laziness and I could not find lactose required in the recipe. To be frank, I had found it, but they asked 18 euros per kilo. I thought that it might not be a fair price for a sugar and decided to buy lactose two weeks later, while on trip to Germany. I got it for 2 euros, so this serves just as an extra proof how Latvian “businessmen” are ripping off their fellow countrymen. Later I spotted lactose for 9 euros per kilo in a local baby food store, still I think it is excessive.

I also did not have any of that roasted-toasted British malt. It is way too expensive to order malt by air mail from UK or the USA, so I made a bit myself in my dead cheap electric oven that barely holds half a kilo of malt, then I remembered I do not have a malt crusher and decided to skip this part entirely. Still, I added this lightly burned homemade malt to the mash, smashing it with hammer a few times before pouring into my cooler “mash tun”.

Malt

  • 3,5 kg Pilsner malt (3,5 EBC, Viking Malt, Lithuania)
  • 500 g Light crystal malt (30 EBC, Lithuania)
  • 500g Crystal malt (230 EBC, Slovakia?)
  • 200 g Black malt (1300 EBC, Slovakia?)
  • 530 g Home made amber/brown malt 530 g

Hops

  • 38 g Crystal 3.8% (2 years old, found in the freezer and decided to use) @150 min
  • 10 g Perle? (no idea about alpha, also found in the freezer) @150 min
  • 25 g Fuggle 4.7% @90 min
  • Invert sugar #3 – forgot to measure how much, must be about 250g
  • Nottingham dry yeast
  • Lactose – 500 g in boil, 400 g when priming

As a reminder, original ingredients were as follows (the original recipe is here) :

  • Eng. 2 Row – 2.41 kg
  • Amber malt – 480 g
  • Brown Malt – 260 g
  • Crystal 75 – 260 g
  • Invert # 3 – 230 g
  • Roasted Barley – 840 g
  • Lactose in boil – 570 g
  • Lactose priming – 470 g
  • Fuggle 5.5% @ 150mins 1.15/32.5
  • Goldings 4.5% @ 90mins 0.7/19.8

When I filled my mash tun with water, it soon turned out this damn thing was starting to leak. A lot of cursing ensued and I poured all the stuff into the boiling pot, heated it up on the stove and put under several blankets while trying to fix the cooler box. Of course, I just made the matters worse. Now it was not leaking just a few small droplets, but in a steady flow.

When I poured mash back into the cooler to filter, I soon discovered the next problem. Mash was all stirred up and small particles immediately clogged my state-of-the-art wire mesh filter and stuck sparge, here it was in all of its glory. Add one more hour of cursing while trying to find better ways to filter, after which all the kitchen floor was covered in sticky mess. It was only later when a fellow homebrewer Jānis asked why I did not consider simply blowing in the outlet tube, as I would have easily dislogged the stuck particles in this way.

It fermented nicely in 18C for 14 days.

Bottling and 2 weeks in bottles. No, actually 4 weeks, I am an extremely lazy person.

The result pours very clear dark brown with soft and generous brownish head that slowly fades on thin, but persistent layer, patchy bits of lacing remaining. Aroma is sweet and complex mix of malt, bread, dark fruit.

Taste is light bitter chocolate, but not much of it, followed by sweetish dark bread, dried fruit and during the finish bitterness sets in again, accompanied by hints of citrus. Mouthfeel is rich and smooth, low carbonation and faint alcohol warming during the last third of the glass. Amazingly drinkable, I am so happy there is at least one case left in the cellar.

There is no doubt, I am brewing it again, maybe sticking more to the original recipe this time.

Mājbrūvētāju pasākums 18.decembrī

Sestdien notika 2010. gada pēdējais alus pasākums. Sākotnēji tas tika iecerēts kā Latvijas mājas alus čempionāts, taču vienubrīd likās, ka atsaucība nebūs liela, tādēļ mērogi un ambīcijas tika pamatīgi samazināti. Kā vēlāk izrādījās – velti, jo dalībnieku netrūka. Viss notika mājīgajās Folkkluba telpās, viņu garšīgo ēdienu pavadībā.

Kopā pasākumu apmeklēja aptuveni 15 dalībnieki un vismaz desmit no tiem bija līdzi savs alus. Šoreiz bijām vienojušies, ka katrs atnesīs tikai to alu, kuru pats uzskata par labāko. Dažādība bija pietiekoši liela – vairāki gaišie lāgeri, divi porteri, stiprais eils, iespējams pat vairāki, divas IPAs un vēl citi. Visi ļoti labi dzerami un beigās pat mazliet pietrūka, par laimi, uz vietas ir pietiekoši plaša izlejamo alu izvēle.

Te var aptuveni redzēt norises vietu. Protams, bildes ir diezgan briesmīgas kvalitātes, bet mobilais tumsā ne uz ko labāku nebija spējīgs

Nākamais alus pasākums plānots februārī. Tāpat jāatceras, ka maija sākumā būs gada lielākais Latvijas mājbrūvēšanas notikums – divu dienu pasākums Aizputē, kura ietvaros paredzēts arī 2011.gada mājbrūvēšanas čempionāts. Alus brūvēt tam var sākt jau tagad, īpaši jau stipros, kuriem vajadzētu dažus mēnešus nogatavoties.

Šādi pasākumi vienmēr var no jauna apliecina to, ka mājas alus ir labs un paliek aizvien labāks. Protams, gadās jau kļūdas, bet vienmēr ir patīkami draudzīgā sabiedrībā saņemt padomus kā to visu salabot. Liels paldies visiem dalībniekiem!

Mājbrūvēšana Norvēģijā

2. oktobrī Norvēģijas otrajā lielākajā pilsētā Bergena notika mājbrūvēšanas gada noslēguma pasākums. Par cik es lielāko gada daļu maisos pa Bergeni tad nolēmu nelaist garām izdevību iepazīties ar norvēģu mājbrūvētājiem.  Pasākums norisinājās vienā no daudzajiem jahtklubiem , smukā vietā pie fjorda.  Pasākuma organizators Norbrygg kas ir analogs mūsu KUPLA. Pasākuma sponsori mikrobrūvētava no Stavangeras  Lervig Aktiebryggeri un mājbrūvēšanas izejvielu un aprīkojuma tirgotājs Maltbua.

Pasākums bija tīri lokāls, pārsvarā tikai Bergenas brūveri, kopā ap 50 dalībnieku.  Paralēli manai vēlmei iepazītioes ar šejienes brūveriem, otrs mans mērķis bija paskatīties kā notiek lietas valstī ar 13 gadu pieredzi šādu pasākumu rīkošanā. Pasākums nebija bezmaksas un pie ieejas bija jāiegādājas biļete. Norbrygg biedriem 70NOK un nebiedriem 100NOK ( 6LVL un 8,70LVL).  Visas biļetes piedalījās izlozē un varēja vinnēt vai nu alus kegu (Cornelius keg) vai arī 25kg. gaišā iesala maisu (Global Malt).

Loterijas izlozes balvas

Par cik es loterijās nekad dzīvē neesmu neko vinnējis, tad šāda ieejas biļetes cena šķita par dārgu, bet vēlāk vakara gaitā degustējot neskaitāmos alus šī pārliecība izgaisa. Vispār viss pasākums diezgan tipiski atspoguļoja skandināvu attieksmi pret lietām. Saiets netika organizēts kā vienkārši domubiedru sanākšana un būšanā brīvā plūdumā. Viss bija salikts konkrētos laika grafikos.

Kaut arī biju ieradies laicīgi, tikvien paspēju kā izdzert vienu glāzi Imperial Amber, kā jau sākās pirmā lekcija. Lektors bija norvēģu brūvēšanas aprindās leģendāra persona Gahr Smith-Gahrsen. Viņš klātesošajiem pusstundas garumā izklāstīja savas pārdomas par iesala gatavošanas tehniku un tradīcijām priekš Angļu tumšajiem aliem. Salīdzināja iesala veidus kuri gatavoti ar tradicionālo floor malting un saladin box malting. Uz lielā ekrāna tika projicētas pamattēzes, grafiki un tabulas.

Iereibušie , bet apzinīgie norvēģi cenšas nepalaist garām neko no lekcijas par angļu 18.gadsimta iesalēšanas tehnikām.

Tā kā norvēģu valodu nepārvaldu 100% tad sapratu apmēram pusi no viņa stāstītā. Kad vienam no norvēģu paziņām klusi ieminējos ka vai tad to visu nevar izlasīt jebkurā grāmatā par iesalēšanu, viņš paskaidroja ka Gahr Smith-Gahrsen pats ir staigājoša grāmata. Viņš ir viens no tiem mājbrūvētājiem kurš stāv pie Norvēģijas modernās mājbrūvēšanas pirmsākumiem un ir vinnējis neskaitāmas gada balvas visās iespējamajās brūvēšanas sacensību kategorijās.

Kad lekcija beidzās bija iespēja atkal patrīties gar bāru un padegustēt. Viss pasākumā pieejamais alus protams bija dalībnieku līdzatnestais. Daži bija saorganizējuši bāra leti ar alustorņiem, citi vienkārši nolikuši savus kegus un pudeles uz galdiem, visapkārt  apmēram 150m2 lielajai telpai.

Kegi bija tikai cornelius tipa, aprīkoti ar lokanajām šļauciņām un krāniņu galā. Daudziem bija pieslēgti arī 3 litrīgi CO2 baloni. Dažiem, kas mani pārsteidza, bija tādi kā lielie kafijas termosi kuriem paspiež uz leju tādu kā vārstu virs izplūdes snīpja. Līdzīgs kaut kas kā mūsu sabiedriskajā ēdināšanā redzētie.

Laikam vienīgais mājbrūvējums kuram bija sava etiķete.

Kad biju iemalkojis vēl pāris Imperial Amber un American Brown, un kādus nu tur vēl garšīgus brīnumus ar stilīgiem nosaukumiem, sākās nākamā lekcija. Lektors bija Lervig Aktiebryggeri aldaris Mike Murphy. Pēc tautības amerikānis kurš Norvēģijā ieradies tikai pirms sešiem mēnešiem lai vadītu augstāk pieminēto brūvētavu.  Šī nebija  gluži lekcija, bet vairāk tāda aprunāšanās. Viņš pastāstīja par sevi un atbildēja uz daudzajiem mājbrūvētāju jautājumiem.

Mike Murphy cenšas vest pie prāta mājbrūvētāju, kurš izdomājis iegādāties 50litru Speidel Brewmaster un taisīt biznesu, pārdodot alu tuvējam pabam.

Brūvēt Mike Murphy sācis 1991. Gadā kā mājbrūvētājs aiz gluži praktiska apsvēruma, ASV daudzos štatos alkoholu var iegādāties tikai no 21 gadu vecuma. Aizgājis uz tuvējo mājbrūvētāju veikalu un pajautājis vai drīkst iegādāties izejvielas. Iegādāties drīkst, misu vārīt drīkst, bet pievienot raugu nedrīkst.  Raugs protams tika pievienots. 1999.gadā ieradies Itālijā Romā  kā arhitektūras students viņš atrada darbu kādā Romas Brewpabā un īsā laikā pateicoties viņa brūvētajam Pale Ale, šis pabs kļuva par visiecienītāko Romā. Kādu laiku patricinājis Romas alus skatuvi Mike Murphy pārceļas uz Roskildi Dānijā un kļūst par GourmetBryggeriet brewmaster. Šī jau ir par pāris pakāpēm lielāka brūvētava, kuras akcijas tiek kotētas pat fondu biržā. Viņam nav miera un ir vēlme atkal uzsākt ko jaunu, tapēc seko Norvēģijas Lervig Aktienbryggeri. Viņa stāstījums arī ilgst ap 30 min. Un vēl tik pat ilgi tiek atbildēts uz mājbrūveru jautājumiem par visdažādākajām tēmām – raugs , apiņi, iesals, lāgers , eils, barleywine un tā tālāk.

Kad lekcija beigusies es izmantoju izdevību parunāties ar Mike Murphy un pajautāju, kas sekos tālāk pēc Norvēģijas. Viņš saka ka varbūt Ķīna. Pagaidām gan arī it kā nelielā Stavangeras brūvētava strādā ar pilnu jaudu un neskatoties uz to, ka pamatā klienti ir daži pabi un veikali, nedēļā tiek sabrūvētas 25 tonnas alus. Ja salīdzina ar LIDO brūvētavu tad tas ir kādas 8 reizes vairāk. Izskaidrojums ir vienkāršs tādam apjomam – Stavangere ir naftas pilsēta un nedēļu nogalēs bāri ir pārpildīti ar naftas platformu darbiniekiem, kuri pēc smagās divnedēļu maiņas uz platformas Ziemeļjūrā vēlas noskalot naftas smaku. Bet vienalga priekš pilsētas ar 180 000 iedzīvotājiem tas ir daudz.  Piekdien, sestdien un svētdien pēc 19.00 vakarā visa pilsēta stāv uz ausīm un atgādina Oktoberfestu akmens laikmetā. Kaut ko līdzīgu patiesībā es novēroju arī Bergenā.

Tipiska Norvēģijas ainava – laimīgi cilvēki uz kalnu fona.

Tā nu oficiālā vakara daļa ir beigusies un var sākt metodiski un pēc kārtas pārbaudīt brūvētāju atnestā alus kvalitāti. Un te man nākas piedzīvot vilšanos. Es biju iedomājies ka mēs latvieši protam brūvēt labu alu. Patriotisms man papēžos un jāatzīst ka, lai kā arī gribētos, nav kur tiem norvēģiem piekasīties.

Katram alum nāk līdzi recepte un brūvēšanas apraksts, visi ali perfekti atbilst izvirzītajam stilam un vairumā gadījumu pārspēj komerciālos līdziniekus. Norvēģi kā jau īsteni skandināvi , visu dara metodiski un rūpīgi. Un kas pārsteidz vēl vairāk, tad puse no šiem lieliskajiem aliem ir ekstraktnieki. Tiesa jāatzīst ka neviens nav no bundžām, bet gan no Dry malt extract. Attiecīgi sausais iesala ekstrakts kā bāze un graudu iesali kā speciālie (partial mash). Apiņi nomācoši lielākajā daļā amerikāņu Amarillo, Centennial, Chinook, Challenger. Iesals Maris Oter, Global Malt, Weyermann.

Kaut kur pa starpu tiek apbalvots arī gadskārtējā čempionāta dalībnieks kurš saņem naudas balvu un pārejošo kausu. Ja izdodas uzvarēt 3 gadus pēc kārtas tad kauss paliek īpašumā.

Ceļojošais kauss

Vēl pa starpu tie kas vēlas var virtuvē saņemt lielu šķīvi ar garšīgu čilli sautējumu. Tā ka beigās pa 100NOK ( 8,70LVL) esmu paēdis padzēris interesanti pavadījis laiku, aprunājies gan ar amatieriem gan profiem no Norvēģijas mazbrūvētavām un sapratis ka, ja grib uztaisīt labu pasākumu tad tas nevar būt pa baltu velti.  Protams ka mums vēl ir daudz jāmācās šai jautājumā.Norvēģijā modernās mājbrūvēšanas kustība pastāv jau no 1997. gada un uz doto brīdi apvieno ap 1600  biedru pa visu Norvēģiju.

Klusā daba ar stoutu