Recent Articles

Dzīvais alus latviešu gaumē

Pagājušajā nedēļā Dienas Bizness ierosināja visai plašu diskusiju par dzīvo alu. Tā sākās, kad AS “Cēsu alus” paziņoja par nefiltrēta un nepasterizēta alus stikla pudelēs ražošanas uzsākšanu ar derīguma termiņu 30 dienas, bet AS “Agrofirma Tērvete” vadītājs Modris Goba izteica šaubas par šo produktu, jo “alu ar derīguma termiņu 30 dienas nevar uzskatīt par nefiltrēto alu. […] Apšaubu, vai tas ir klasiskā izpratnē darināts nefiltrētais alus”.

Vispirms jau nav skaidrs, kas ir domāts ar izteikumiem par šāda alus apšaubīšanu. Vai tas tāpēc, ka gribētos likt cilvēkiem šaubīties par konkurenta produktu? Tāpat, protams, būtu bijis interesanti uzzināt Gobas kunga klasisko izpratni par nefiltrēta alus darināšanu, jo rodas iespaids ka ir kāda īpaša, tikai nefiltrētam alum piemērota darīšanas tehnoloģija.
Tomēr vēlāk arī citu darītavu pārstāvji nav skopojušies ar izteikumiem, no kuriem pat varētu secināt, ka nefiltrēts alus būtībā ir līdz galam neizrūdzis alus, jo rauga klātbūtne nozīmē to, ka tas turpina rūgšanu, tātad alus ir “dzīvs”. Tāpat esot iespējams, ka šāds “dzīvais” alus visai ātri sabojājas, vai, vēl ļaunāk, pudeles uzsprāgst.

Ja pieņem, ka raugs ir dzīvs organisms, tad, kā jau jebkuram dzīvam organismam, tam ir vajadzīgas barības vielas. Tad, kad šis dzīvais organisms ir „noēdis” visas alū esošās barības vielas – cukurus, tad nav vairs pamata tālākam metabolismam, kura rezultātā veidojas ogļskābā gāze un spirts. Raugs aiziet „miega” stadijā. Vienīgais veids kā panākt atmošanos ir nodrošināt jaunas barības vielas, bet ja tas netiek izdarīts, tad nav īsti skaidrs kāds varētu būt iemesls, kaut vai turot alu siltumā, lai pudele uzietu gaisā.

Jāpieņem ka Cēsu alusdarītava jau norūgušam produktam nepievieno svaigu barību raugam. No 1 grama cukura raugs spēj radīt 0.244 gramu ogļskābās gāzes. Tātad, ja alū paliktu neizrūdzis 0.5% cukura , tas būtu 5 grami uz 1 litru alus. 5g cukura pareizinot ar 0.244 gramiem CO2 iegūstam 1.22 gramus CO2 uz 1 litru alus. (Tāds rezultāts būtu iespējams tikai ideālos apstākļos, ja no alus paralēli atdalītu izveidojušos spirtu, jo spirts aizkavē CO2 veidošanos, realitātē šis CO2 apjoms ir pat nedaudz zemāks). 1.22 grami CO2 uz 1 litru alus atbilst 2.6 CO2 tilpumiem pret 1 alus tilpumu 8 grādu temperatūrā. Šis ir vispār pieņemts CO2 apjoms gaišajiem lāgera tipa aliem un nerada eksplozijas briesmas pudelēm. Mūsdienu alusdarītavām ar modernu laboratorijas aprīkojumu nekādas grūtības nerada precīzu neizrūgušā cukura un potenciālā CO2 aprēķinu veikšana. Ja gadījumā tomēr ir kādas problēmas noteikt neizrūgušā cukura daudzumu alū, tad pastāv pavisam droša un jebkuram mājbrūvētājam zināma metode – alu izraudzē pilnībā un no jauna pievieno precīzu daudzumu cukura, zinot ka tas radīs noteiktu CO2 daudzumu. Ar cukuru es šeit domāju ne tikai parasto galda cukuru, bet tāpat arī svaigu alus misu, iesala ekstraktu, glikozi, dekstrozi, u.t.t.

Vienu es gribētu uzsvērt pavisam noteikti – raugs nespēj turpināt metabolismu ja nesaņem barības vielas. Arī pret cukuru raugam ir noteiktas prasības. Tas nepārstrādā tādas glikozes molekulu ķēdes, kuras satur vairāk kā trīs molekulas – glikozi (viena molekula), maltozi (divas molekulas), maltotriozi (trīs molekulas). Pārējie cukuri – amiloze, amilopektīns, ciete satur garākas glikozes ķēdes un nav raugam pārstrādājami. Lai nodrošinātu nepieciešamos īsos cukurus, alus darīšanas procesā pie dažādām temperatūrām tiek aktivizēti noteikti enzīmi, kuri sašķeļ miežu iesalā esošo cieti noteikta garuma glikozes savienojumos. Pārcukurošanas režīmi tiek izvēlēti atbilstoši vēlamā alus garšas profilam – tātad, mainot temperatūru, tiek iegūti dažādi ali. Enzīmi nav aktīvi bezgalīgi ilgi un tiek degradēti pārcukurošanas stadijas beigās.

Mūsdienu zinātnieki ir izstrādājuši arī mākslīgi sintezētus enzīmus, kurus ir iespējams pievienot alum jau vēlākā stadijā un attiecīgi šis sarežģītos cukurus škeļošais process var turpināties jau raudzēšanas tvertnē, atbrīvojot raugam aizvien jaunas barības vielas. Šādu enzīmu pievienošana būtu vienīgais izskaidrojums, tam, ka raugs varētu turpināt kādas neprognozējamas dzīvības izpausmes jau pēc pamatrūgšanas beigām. Protams, ka pēc pamatrūgšanas, kad ir pārstrādāti visi raugam pieejamie cukuri un vairs neturpinās CO2 un spirta veidošanās, sākas tā sauktais nobriedināšanās process kura laikā raugs „saslauka” aiz sevis dažādus rūgšanas blakusproduktus, kuri varētu negatīvi ietekmēt alus garšu.

Es šeit noteikti neesmu iedziļinājies visos ķīmijas un mikrobioloģijas procesos un mani noteikti var arī pielabot un papildināt, bet visas šīs lietas ir zināmas lielākajai daļai Latvijas mājbrūvētāju un vēl jovairāk komerciālo alusdarītavu tehnologiem. Turklāt tas viss ir gari un plaši aprakstīts neskaitāmās alus mājbrūvēšanas rokasgrāmatās. Tapēc izbrīnu raisa tik nekonkrētie un paviršie spriedumi no cilvēkiem, kuriem alus darīšana un ar to saistītās tehnoloģijas ir viņu profesionāla nodarbošanās. Tiek pausti nevis kaut nedaudz uz faktiem balstīti, bet tīri mītiski uzskati. Nav skaidrs, kurā stadijā būtu jāparādās ‘’dzīvā’’ alus nespējai izturēt nesabojājoties ilgāk par no pirksta izzīstajām 10, 15 vai 30 dienām. Personiskā pieredze rāda, ka nefiltrēts un nepasterizēts paša brūvētais alus reizēm tikai pēc 60 dienām sasniedz savu vislabāko garšu. Var būt arī alus, kurš stāv vienu gadu un tikai paliek labāks.

Nenoliegšu, gadās, ka paša brūvējums saskābst, bet tas visbiežāk notiek jau pašā sākumā – pirmā mēneša laikā. Alus sabojāšanās iemesls parasti nav  filtrēšanas vai pasterizēšanas trūkums un alus rauga klātbūtne alū, bet nevēlamu baktēriju klātbūtne – Lactobacillus, vīnskābās baktērijas u.t.t . Varētu teikt pat pretēji – tīrs, neinficēts alus raugs līdz zināmai robežai darbojas pat kā konservants, apēdot visas tās barības vielas alū, uz kurām varētu tīkot kāda cita baktērija. Ja es savu mājbrūvējumu nofiltrētu, tad iespējams, ka tas neizturētu pat 2 nedēļas un sabojātos. Daudziem rietumvalstu nefiltrētajiem brūvējumie pudelēs derīguma termiņš tiek norādīts pat līdz 3 un vairāk gadiem. Bet par to, protams, mūsu alusindustrijas pārstāvji neko nesaka, jo tur noteikti nav izmantota nefiltrētā alus brūvēšanas tehnika tās klasiskajā izpratnē. Varbūt vajadzētu ieviest jaunu terminu  – Dzīvais alus latviešu klasiskajā izpratnē.

Savukārt Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) izpilddirektors vēlas iesaistī šī lielākajai daļai mājbrūvētāju pašsaprotamā jautājuma izpētei plašu loku alus tehnologu un sākt sīkāk izpētīt ārzemju pieredzi. Interesanti kā daudzus gadus ar alus industriju saistītiem cilvēkiem šī informācija par ārvalstu pieredzi ir gājusi secen? Vai tik šī pētīšana nebeigsies tikai ar paviršu Čehijas un Vācijas lielo alusdarītavu apskati?! Visvairāk visā šajā jezgā mani biedē ka tiks izstrādāti kaut kādi regulējumi, kuri būs tik pat arhaiski kā Vācu Alus Tīrības likums. Tikai atšķirībā no mūsdienu Vācijas, pie mums tam uzliks likuma spēku un tādejādi noteiktu alusdarītavu interesēs vēl vairāk ierobežos jau tā nepārāk plašo Latvijas alus klāstu.

Mans ierosinājums būtu jēdzienu “dzīvais alus” vispār likt mierā, bet uz alus izlikt norādes par to vai alus ir filtrēts un pasterizēts. Nefiltrētam un nepasterizētam alus nav jāizdomā nekāds jauns nosaukums, jo tas jau ir sen izdomāts – ALUS!!

Jānis Rudzītis

mājas alus brūvēšanas process soli pa solim bildēs

Alus tapšana bildēs

Sākumā īsi tiks definēta alus recepte, kas iesācējam var šķist nesaprotama, bet pētot bildes un to aprakstus visam vajadzētu tapt skaidrākam.

Recepte:

Izejvielas: 5.5 kg čehu Pilzenes iesals, 260 g karameļiesals, 100 g kviešu putraimi, raugs Saflager S-33 11 gr, apiņi – granulētie, aromātiskie, čehu SAAZ 50gr.

Temperatūru pauzes: 50C – 30min; 62C – 30min; 70C – 45min.

Apiņu vārīšana: 30.gr. SAAZ – 60min, 20.gr. SAAZ – 10min.

Alus izejvielas. Baltā paciņa - speciālais alus sausais raugs, virs tās – granulētie apiņi, lielajā maisā – samalts Pilzenes iesals, mazais maisiņš – karameļiesals, kviešu putraimi.

Alus misas dzesētājs (caur to laiž cauri aukstu ūdeni, lai ātri nodzesētu misu) un 45L katls alus vārīšanai.

Nepieciešamie papildrīki – svari, termometrs, blīvuma mērītājs, jods visu instrumentu un trauku dezinfekcijai, karote, lielais raudzēšanas trauks, hidroaizvars.

Sieviešu zeķes – tiek izmantotas, lai tajās iebērtu apiņus, aizsietu galu un iemestu misā vārīšanas laikā, bet vispār var bērt apiņus pa tiešo misā.

Sasvērtas izejvielas.

Malkas deglis, uz kura tiek sildīts ūdens un iejava, lai izturētu iesalu alus receptē noteiktajās temperatūrās.

Pie šādas ūdens temperatūras tam tiek pievienots samaltais iesals.

Iesala iejaukšana.

Iesals tiek apmaisīts, gala rezultātā iegūstot ~50C temperatūru.

Iejava tiek sasegta un noturēta noteiktu laiku.

Katls ar iejavu atkal tiek likts uz uguns karsēts, līdz tiek sasniegta nākamā receptē noteiktā temperatūra.

Tiek sildīta iejava.

Tiek apmaisīts, lai izlīdzinās temperatūra.

Šeit jau tiek sasniegta trešā receptē noteiktā temperatūras pauze.

Trauks, kas tiek izmantots misas izfiltrēšanai no iegūtās iejavas un tecināšanai. Redzamā caurule ir santehnikas šļūtene, kam izrauta iekšējā gumija un tās apvalks kalpo kā filtrs.

Tiek sildīts līdz 76C.

Tiek sasniegta gala temperatūra 76C, pie kuras iejava tiek pārlieta uz filtrējamo trauku.

Iejava tiek ielieta filtrējamajā traukā un atstāta uz pāris minūtēm lai nostājās.

Misas tecināšana.

Misas tecināšana vēl turpinās.

Atlikušais iesals tecināmajā traukā tiek pārskalots ar 78C karstu ūdeni.

Tiek pasmelta iegūtā misa, atdzesēta līdz ~24C, tad tajā tiek iebērts sausais raugs, lai tas pamazām sāk atdzīvoties.

Tiek pamērīts iegūtās misas blīvums.

Notek pēdējā misa.

Tas, kas palicis pāri no iesala, kad no tā tika iegūta misa. Šo sauc arī par drabiņām.

Iztecinātā misa tiek likta uz uguns un vārīta.

Kad misa sāk vārīties tad tai tiek pievienoti apiņi un vārīti receptē noteikto laiku.

Apiņi tika iebērti zeķē, bet var bērt arī tieši misā.

Raugs jau ir atdzīvojies.

Īsi pirms vārīšanas beigām, katlā tiek iemērkts arī dzesētājs, lai tas nosterilizējās.

Viss tiek iespējami strauji atdzesēts līdz ~24C.

Iegūtais alus tiek ieliets raudzējamajā traukā un pievienots iepriekš atdzīvinātais raugs.

Vēlreiz pirms raudzēšanas sākšanas tiek pamērīts blīvums.

Raudzēšanas trauks tiek aizdarīts ar vāku un noslēgts ar hidroslēdzi.

Pēc nedēļas alus ir norūdzis, blīvums samazinājies. Vēl nedēļu jāatstāj nogatavināties.

Pēc aptuveni divām nedēļām alu pārlej tīrā traukā, atstājot nosēdumus. Pievieno ~120 gr. cukura uz 20L alus, kas nepieciešams, lai pudelēs rastos gāze.

Salej pudelēs. Pudeles tur 7 dienas istabas temperatūrā, tad vismaz 7 dienas ledusskapī.

Tiek nobaudīts rezultāts. Kas var būt labāks par šo! ;)

Autors: MartinsK

Kādas brūvēšanas sesijas pieraksti soli pa solim

Mārtiņš padalijās ar saviem pirmajiem brūvēšanas sesijas pierakstiem. Domāju, ka iesācējiem varētu noderēt!

Alus plāns  25.08.2010

Alus, plānotais gatavais produkts ~20 litri

Izejvielas: 5.5 kg čehu Pilzenes iesals, 260 g karameļiesals, 100 g kviešu putraimi, raugs Saflager S-33 11 gr, apiņi – granulētie, aromātiskie, čehu SAAZ 50gr.

Paredzētā iesala iejaukšana pie 50 C, turēšana šādā temperatūrā 30 min, tad temperatūras pacelšana uz 62 C, turēšana šādā temperatūrā 30 min, tad temperatūras pacelšana līdz 70 C, turēšana šādā temperatūrā 45min, tad pacelšana līdz 76 C un noliešana. Tad atlikušā pārskalošana ar 78 C ūdeni.

Aprīkojums: malkas deglis, katls 40L, fermentācijas trauks vismaz 30L (pielāgots lai lietotu arī filtrēšanai), lielā karote, dzesētājs, termometrs, hidrometrs, hidroaizvars, svari, siets, jods, sieviešu zeķes.

1. Visus katlus, traukus un instrumentus nodezinficēju. Ar hlora tabletēm, vai joda šķīdumu (korķītis uz 10 L)

2. Ņemu katlu (~40 litri), uzkarsēju ūdeni ~15 litri līdz ~55 grādiem.

3. Ņemu nost no uguns, iemaisu 5.5kg čehu Pilzenes iesalu, 260 g karameļiesalu (jau iepriekš samalti) un 100 g kviešu putraimus. Mēra temperatūru, lai tā galā būtu 50C. Var pieliet auksto vai karsto ūdeni papildus, lai dabūtu īsto temperatūru

4. Bija pa biezu, piešāvu vēl 2L ūdens

5. Sasedzu katlu ar vates deķi un noturu šādā temperatūrā 30min

6. Lieku uz uguns, maisu un karsēju līdz sasniegti 62C

7. Sasedzu katlu ar vates deķi un noturu šādā temperatūrā 30min

8. Lieku uz uguns, maisu un karsēju līdz sasniegti 70C

9. Sasedzu katlu ar vates deķi un noturu šādā temperatūrā 45min

10.  Lieku uz uguns un uzkarsēju līdz 76C un tad visu pārleju uz filtrēšanas jeb tecināmo trauku

11.  Noturu tecināmajā traukā 10-15min

12.  Sāku tecināt lēnām misu, sākuma leju atpakaļ, kamēr sāk tecēt dzidrs. Tad ietecinu 1L priekš rauga atdzīvināšanas. Pārējo tecinu uz lielo katlu

13.  Kad vairums notecējis, atlikušo lēnam apleju ar ~19L 80C ūdens. Lej lēnām, lai nesašūmē iesalu un nesāk tecēt duļķains

14.  Ietecināto 1L misu priekš rauga startera atdzesēju (līdz ~27C virsraugam) un pieberu sauso raugu, nolieku lai sāk darboties

15.  Uz tecināšanas beigām pamēra misas blīvumu, kas vēl tek. Nav vēlams vairs tecināt, ja misa tek mazāk blīva kā 1010

16.  Pamēru kopējās iztecinātās misas blīvumu, ja par blīvu, tad var pieliet novārītu ūdeni

17.  Iztecināto misu lieku vārīt

18.  Sieviešu zeķē ieberu granulētos apiņus 30gr. un galu aizsienu ciet

19.  Kad sāk vārīties, tad iemetu apiņu maisiņu un vāru 40 min.

20.  Var parēķināt rūgtumu, piem. pēc kalkulatora http://www.tastybrew.com/calculators/bitterness.html

21.  Pievienoju vēl 20gr. apiņus un pavāru vēl 10 min.

22.  Iemērcu dzesētāju, lai tas nodezinficējas

23.  Ņemu nost katlu no uguns un strauji atdzesēju līdz 27 C (virsraugam), izmantojot spirāli, caur kuru laiž auksto ūdeni

24.  Leju atdzesēto misu fermentācijas traukā

25.  Misu pārleju no trauka traukā vairākas reizes, lai tajā iekļūst gaiss (tas nepieciešams, lai raugs aktīvi varētu darboties)

26.  Pārbaudu, ka misas temperatūra nav lielāka par 27 C

27.  Pamēru blīvumu (blīvums bija 1060, kas paredzams dos 5-6% alk.). Ja pa blīvu, tad arī vēl šajā fāzē var pieliet iepriekš novārītu ūdeni

28.  Tad pievienoju iepriekš atdzīvināto raugu un pāris reizes apmaisu

29.  Fermentācijas trauku noslēdzu ar fermentācijas trubiņu un lieku uz 7 dienām rūgt, aptuveni 18-22 C temperatūrā. Vaktēju vai izdalās burbulīši. Ja tie pārtrauc izdalīties, minūtes laikā nekas nenotiek, tad uzsāku nākošo kārtu. Raudzēju ~7 dienas.

30.  Var pievienot želantīnu, lai nogulsnes labāk nostājas apakšā. (45 gr želantīna atšķaida siltu ūdeni, atdzesē un piešauj klāt).

31.  Pēc ~7 dienām, lēnām ar trubiņas palīdzību pārleju visu dziru citā traukā, lai būtu atdalīti nosēdumi. Pamēru blīvumu (bija 1022)

32.  Var aprēķināt alkohola daudzumu alū, ņemot vērā sākuma un beigu blīvumus. Piem., pēc kalkulatora: http://www.brewersfriend.com/abv-calculator/

33.  Atstāju nolieto alu vēl uz 7 dienām sekundārajā fermentācijas traukā, 21 C temperatūrā, lai nogatavinās

34.  Pēc tam noleju no atlikušajiem nosēdumiem, kas vēl palikuši un pievienoju cukura sīrupu (120gr cukura izšķīdināti 200 gramos vāroša ūdens). Var pievienot medu (150 gr. izšķīdināti 200 gramos ūdens, uzvārīts un atdzesēts)

35.  Lēnām, lai nesašūmējas, pildu pudelēs, korķēju ciet.

36.  Tad pudeles turu vismaz 7 dienas 21 C temperatūrā.

37.  Pēc tam uz ledusskapi, vismaz 7 dienas.

MartinsK

Mīti un patiesība par stiprā alus brūvēšanu

Pēdējās nedēļas laikā Latvijas presē vairākkārt parādījušies kāda cienījama ārsta izteikumi, kuros izteikti vairāki nekorekti apgalvojumi attiecībā uz alu un tā pagatavošanas procesu, īpaši jau attiecībā uz to, ka dabīgu alu nav iespējams noraudzēt augstāku par 6%. Varētu pat uzskatīt, ka nekā pārsteidzoši jauna šajos izteikumos nav, jo pārsvarā tiek atstāstīti sabiedrībā iecienīti mīti, kuriem gan nav nekāda sakara ar alus ražošanas teoriju vai praksi, tādēļ biedrība “Kustība par labu alu” vēlas viest skaidrību šajā jautājumā.

Alus ir alkoholisks dzēriens kur alkohols tiek iegūts pārraudzējot no iesala iegūto cukuru spirtā. Rūgšanu nodrošina raugs, kurš cukuru pārstrādā spirtā un ogļskābajā gāzē. Tas, cik alū būs spirta, ir atkarīgs no diviem faktoriem – no cukura daudzuma un rauga specifiskajām īpašībām. Dažādiem raugiem var būt dažādas noraudzēšanas spējas, tomēr jebkurš no mūsdienās alus industrijā, tai skaitā Latvijā gan lielajās, gan mazajās darītavās izmantotajiem, spēj noraudzēt alu līdz aptuveni 10% alk.

Alus ražošanas pamatsastāvdaļa ir iesals – īpaši apstrādāti miežu graudi. Visas Latvijas alus darītavas, gan lielās, gan mazās, izņemot Tērvetes, iesalu ieved no ārvalstīm, pārsvarā Lietuvas. Alus raudzēšanas laikā raugs iesalā esošos cukurus pārstrādā alkoholā. Cukuru daudzums ir ierobežots, tādēļ vienkāršoti var apgalvot – izmantojot vairāk iesala, var iegūt vairāk cukura un alkohola saturs alū būs augstāks. Lielākajai daļai alus raugiem, arī Latvijā izmantotajiem, alkohola tolerance ir līdz 10,5 % alk., tomēr plaši pieejami ir arī raugi, kas nodrošina rūgšanas procesu līdz 14 -16% alk.

Cukuru veidi, kuri tiek iegūti no miežu iesala, ne vienmēr ir vienkārši pārstrādājami un var būt nepieciešams ilgs laiks, lai tie pilnībā izrūgtu. Tāpēc arī stiprās alus šķirnes visā pasaulē maksā ievērojami dārgāk, jo pilnīgs norūgšanas un nobriedināšanas process var aizņemt pat gadu un vairāk. Šādu alus ražo desmitiem pasaules labāko alus darītavu Beļģijā, Lielbritānijā, ASV, Norvēģijā, Zviedrijā un daudzās citās valstīs, bet Latvijā līdz pat 20.gs. trīsdesmitajiem gadiem brūvēja porterus, kuru stiprums bija līdz 9% alk. Protams, daudzu mūsdienās Latvijā brūvēto stipro alu garšai nav nekāda saistība ar izciliem Rietumeiropas stipro alu pārstāvjiem.

Uzreiz var rasties jautājums, kā iespējams nodrošināt to, ka Latvijā nopērkamie stiprie ali divu litru plastmasas pudelēs maksā lētāk nekā alus ar daudz mazāku spirta procentu, jo teorētiski būtu nepieciešams daudz vairāk iesala un tehnoloģiskais process aizņem krietni vairāk laika. Alus darītāji problēmas risinājumu rada jau pirms vairākiem simtiem gadu un mūsdienās šādu tehnoloģiju ļoti plaši izmanto tā sauktās lielās alus darītavas. Daļa no iesala sarežģītajiem cukuriem tiek aizvietota ar vienkāršāku cukura izejmateriālu, piemēram glikozes, fruktozes vai maltozes sīrupu (līdz pat 30-50% misas kopējā apjoma). Šie cukuri ne tikai ir raugam vieglāk sagremojami, bet arī tehnoloģisko procesu padara krietni vienkāršāku, tādējādi rūgšana un nobriedināšana aizņem ap trim nedēļām. Šāds alus nav pieņemams visiem, jo tajā var sajust arī izteikti nepatīkamas piegaršas, radot labu augsni nepatiesiem mītiem par alus jaukšanu ar spirtu.

Jāpiemin arī, ka “lētajiem aliem” mārketinga un reklāmas izmaksas parasti ir zemas, saražotie apjomi lieli, turklāt tiem tiek izvēlēts arī iespējami lēts iepakojums, tādējādi vēl vairāk samazinot izmaksas. Cilvēki mēdz sūdzēties ka no šādiem aliem galva sāp vairāk nekā no „normāla„ alus. Tam par iemeslu var būt arī tas, ka šādu alu mēdz dzert milzīgos apjomos, bet galvas sāpes radīsies arī pārmērīgi lietojot vislabāko vājo alu vai desmit gadus izturētu konjaku.

Attiecībā uz akcīzes nodokļa celšanu stiprajam alum, šāda politika, visticamāk, patērētājus novirzīs pie lēta un nekvalitatīva nelegālā stiprā alkohola, kura izcelsmi nav iespējams noskaidrot. Pēc Alkohola ražotāju un tirgotāju asociācijas (ARTA) nesen publiskotajiem aprēķiniem, nelegālais alkohols Latvijā aizņem līdz pat 40% tirgus. Uzskatām, ka šī tirgus apkarošana ir daudz nopietnāka problēma par uzbrukumiem stiprā alus vai alkohola ražotājiem vispār (kaut arī viņu produkts ne vienmēr ir garšīgs), jo arī viņi maksā valstij nodokļus no katra nopelnītā santīma. Mūsuprāt, daudziem lēta alus dzērājam parasti ir divas alternatīvas – iegādāties “krutkas” pudeli vai stipru alu un pašlaik pēdējie nelegālā alkohola tirgoņiem, iespējams, ir atņēmuši daļu no tirgus. Ja kārtējo reizi tiks pacelts akcīzes nodoklis, tad nav grūti iedomāties kādā virzienā noslieksies šī mērķauditorija.

Jāpiezīmē, ka arī pasaules prakse, it īpaši saistībā ar dažādu veidu sausajiem likumiem ir parādījusi, ka nebeidzama mehāniska akcīzes nodokļa paaugstināšana gaidīto efektu nedod. Parasti akcīzes nodokļa ienākumi samazinās, strauji aug nelegālais tirgus, bet absurdos nodokļus pēc laika nākas atcelt. Šāda politika jau tika realizēta arī pirmskara Latvijā, 20.gadu vidū un to nācās atcelt pietiekoši drīz, jo tās rezultātā ne tikai samazinājās akcīzes ieņēmumi, bet arī milzīgos apmēros uzplauka nelegālā alkohola tirgus, bet atsevišķas legālā alkohola nozares, piemēram, alus ražošana, piedzīvoja gandrīz pilnīgu krahu.

Rodas iespaids, ka atsevišķi pretalkohola aktīvisti, akli vadoties tikai no oficiālajiem datiem par alkohola patēriņu, ir pārliecināti, ka apzinās patieso situāciju nelegāla alkohola jomā Latvijā un labākos alkoholisma apkarošanas paņēmienus, tomēr liekas, ka viņi vismaz daļēji dzīvo iedomu pasaulē.

Mājbrūvētāju pasākums Aizputē 7. maijā

Alus brūvēšana mājās ir viena no interesantākajām latviešu tradīcijām, kas savu aktualitāti nav zaudējusi arī mūsdienās – vēl joprojām visā Latvijā, izmantojot gan tradicionālas, gan pavisam modernas iekārtas, mājas apstākļos brūvē garšīgu alu. Tomēr šis process prasa noteiktas iemaņas, kuras vislabāk var apgūt domubiedru pulkā, praktiski daloties pieredzē.

Arī šogad biedrības „Kustība par labu alu” un „Starpnozaru mākslas grupa SERDE” Aizputē organizē alus gatavošanas meistardarbnīcās, kurās tiks demonstrēts alus gatavošanas process vairākos tā tapšanas etapos. Mājas alus brūvētāji no visas Latvijas un citām valstīm visiem atklās alus gatavošanas procesu un receptes, dalīsies pieredzē, atbildēs uz jautājumiem un praktiski demonstrēs alus darīšanas tehnoloģijas un tradīcijas. Alus uz vietas tiks brūvēts uz vairākām dažādas sarežģītības iekārtām, kuras paši brūvētāji pagatavojuši mājas apstākļos. Tāpat būs iespējams uzzināt visu par šim procesam nepieciešamajām izejvielām.

SERDEs pagalms, kur notiks lielākā daļa brūvēšanas aktivitāšu

Alus meistardarbnīcas jebkuram interesantam būs atvērtas sestdien, 7.maijā no plkst. 11.00 – 15.00. (Rezidenču centra Serde pagalmā, Aizputē, Atmodas ielā 9).

Īpaši lieliem alus cienītājiem un/vai mājas brūvētājiem ir iespēja pieteikties arī šī pasākuma ietvaros organizētajām mājas alus sacensībām un citiem izglītojošiem pasākumiem, kuri norisināsies 7. un 8. maijā. Pieejamas arī nakšņošanas iespējas un ēdināšana.

Pieteikties (noteikti ar derīgu e-pasta adresi) un uzdot jautājumus par šo pasākumu var šī raksta komentāros.

Informācija turpmākajos mēnešos līdz darbnīcu sākumam tiks papildināta.

Jautājumus var uzdot forumā!
Informācija par pagājušā gada pasākumu ir šeit

Information in English is available here

Aizpute 2011 homebrew meeting

In May 2010 the first meet of homebrewers from the Baltic States took place. During the two day workshop participants from mostly Latvia and Lithuania shared their brews, homebrewing experiences and several brewing sessions were held.

This year the homebrewing workshop will be repeated in an improved form. Several parallel brewing sessions both indoors and outdoors in the residency centre of the interdisciplinary art group SERDE are planned, as well as the first Baltic homebrew competition.

Yard of the SERDE center. There are several large rooms inside, as well as a dedicated "brewery" and a large barn with large storage space on the right. Even if it rains, there is room for everyone.

The event will be held for two days. Main activities are planned during 7 May, when homebrew workshops will take place, as well as homebrew competition. 8 May is a rest day and will include an excursion to the local maltster. Of course, lots of tasting and sharing of different brews will take place throughout both days.

Outdoor brewing (or cooling the wort) in Aizpute

At least 15-20 Latvian homebrewers, as well as brewers from other countries will take part in the workshop, it is also thought that professional brewers from some Latvian breweries would attend as well. English will be the main language of the workshop, as it is spoken widely amongst participants.

Brewing Weizenbock in May 2010

General public will be invited to attend the workshop for several hours on 7 May (11.00 – 15.00) to promote homebrewing as there are many people out there who would like to start brewing themselves, but still have their doubts.

There is an accomodation available either in the SERDE or local hostel just around the corner (4-5 beds in a room), as well prepared meals. Accomodation (clean bed sheets are provided) for 1 night and 5 hearty Latvian meals that would cover both days will be very modest 15 LVL (22 EUR), slight changes are possible. There is a possibility to arrive on the evening of 6 May (many homebrewers will do that) and to leave later as well – each additional night is 5 LVL (7.2 EUR). Accomodation in a nearby guest house in slightly more private environment in double rooms is also possible  – 15 LVL (22 EUR) per night.

Currently the planned participation fee is 2 LVL (3 EUR), but it could be slightly adjusted according to the actual expenses.

Aizpute is a small and very interesting town located approximately 180km from Riga. It is certainly possible to arrange transportation to and from Riga in the cars of some of the Latvian participants. Alternatively, there is a bus connection (although the jorney is long and boring in this way), as well as car hire available directly in the airport.

Getting to Riga is rather easy, there are plenty of Ryanair flights and AirBaltic has direct daily flights to many destinations in Western Europe and especially Scandinavia. There is a daily ferry to Stockholm. Please keep in mind that most events start at 10.00 on 7 May and it takes at least 2 hours to get from Riga to Aizpute by car.

It is good idea to visit nearby Lithuania before or after the workshop for a couple of days with its many small breweries and rapidly growing craft beer culture.

If you would like to participate in this workshop, propose new activities or ask any questions to the orgnizers, please leave your contacts details in the comments or you can drop and email to aizpute@kupla.lv

It is also possible to enter your homebrew beer in the competition or, if you wish, to become one of the judges. Details will be provided later, but it will not be a very strict competition with rigid BJCP-style rules. It is the first time ever enough of diverse homebrew is available to organise any competition at all, so it could be more of „learning by doing” event. Of course, categories will be there.

Or maybe you would like to be in charge of brewing in one of the sessions to brew your favourite beer? We will figure out the equipment and ingredients required.

Mājbrūvētāju pasākums 18.decembrī

Sestdien notika 2010. gada pēdējais alus pasākums. Sākotnēji tas tika iecerēts kā Latvijas mājas alus čempionāts, taču vienubrīd likās, ka atsaucība nebūs liela, tādēļ mērogi un ambīcijas tika pamatīgi samazināti. Kā vēlāk izrādījās – velti, jo dalībnieku netrūka. Viss notika mājīgajās Folkkluba telpās, viņu garšīgo ēdienu pavadībā.

Kopā pasākumu apmeklēja aptuveni 15 dalībnieki un vismaz desmit no tiem bija līdzi savs alus. Šoreiz bijām vienojušies, ka katrs atnesīs tikai to alu, kuru pats uzskata par labāko. Dažādība bija pietiekoši liela – vairāki gaišie lāgeri, divi porteri, stiprais eils, iespējams pat vairāki, divas IPAs un vēl citi. Visi ļoti labi dzerami un beigās pat mazliet pietrūka, par laimi, uz vietas ir pietiekoši plaša izlejamo alu izvēle.

Te var aptuveni redzēt norises vietu. Protams, bildes ir diezgan briesmīgas kvalitātes, bet mobilais tumsā ne uz ko labāku nebija spējīgs

Nākamais alus pasākums plānots februārī. Tāpat jāatceras, ka maija sākumā būs gada lielākais Latvijas mājbrūvēšanas notikums – divu dienu pasākums Aizputē, kura ietvaros paredzēts arī 2011.gada mājbrūvēšanas čempionāts. Alus brūvēt tam var sākt jau tagad, īpaši jau stipros, kuriem vajadzētu dažus mēnešus nogatavoties.

Šādi pasākumi vienmēr var no jauna apliecina to, ka mājas alus ir labs un paliek aizvien labāks. Protams, gadās jau kļūdas, bet vienmēr ir patīkami draudzīgā sabiedrībā saņemt padomus kā to visu salabot. Liels paldies visiem dalībniekiem!

Kā mājās uztaisīt alu – tiešā karsēšanas metode

Pārnesu uz wordpress nesen rakstīto .pdf par to kā uztaisīt alu ar tiešo karsēšanas metodi.

Nepretendēju uz pašu vienkāršāko, vai pareizāko veidu, kā uztaisīt alu mājas apstākļos, izmantojot iesalu, taču zināmu ieskatu vēlos dot. Tālākais pašu brīva improvizācija.

INVENTĀRS

Pirmkārt jau vajadzīga plīts un katls vārīšanai. 40L emaljēto katlu, kā šis, Latgalītē var nopirkt pa 5lvl lietotu, vai 15lvl jaunu.

Lai atdalītu šķidrumu no iesala ir vajadzīgs trauks filtrēšanai.
Šajā gadījumā tā ir siltumkaste ar krānu, kā filtru izmantojot santeknikas šļauka, kurai izrauts gumijas vidus, atstājot tikai sietveidīgo apvalku.
Lai tādu uztaisītu vajag siltumkasti, ½ collīgo krānu, santehnikas šļauku (tā gan ir cinkota, tamdēļ labāk būtu pameklēt no nerūsējošā tērauda) un kapara vai nerūsējošā tērauda pāreju, lai vienā galā var uzskrūvēt krānu, bet otrā šļauku, pie kam garāku nekā siltumkastes sienas biezums.
Nogriež gabalu šļaukas, pie savienojuma gala ar celtniecības fēnu, vai uguni pasilda un pa otru galu velk ārā gumijas vidu. Nogriezto galu aizloka ciet.
Siltumkastē izurbj caurumu, pēc iespējas tuvāk dibenam. Ieliek pāreju, ārpusē pieskrūvē krānu, iekšpusē trubu.
Visu var nopirkt lielajos būvmateriālu veikalos.

Lai missu atdzesētu ir vajadzīgs dzesētājs.
Šajā gadījumā izmantota lokanā kapara apkures caurule.
Jāatrod kāds apaļš priekšmets (tāds lai lien potenciālajā katlā) un uzmanīgi ap to ir jāapliec kapara caurule. Jādara patiešām ir lēnām un prātīgi, jo bez speciāla valcējamā aparāta viņai ir tendence aizlocīties ciet.
Visu var nopirkt lielajos būvmateriālu veikalos.

Fermentācijas trauks ar hermētisku vāku un caurumu, kur iespraust hidroslēdzi.
Var nopirkt specializētajos veikalos, kas tirgo plastmasas izstrādājumus. Protams var dabūt arī visos mājas vīna veikalos, bet cena būs gandrīz x2.

– termometrs
– lāpstiņa maisīšanai
– hidrometrs
– siets
– hidroslēdzis
– dezinfekcijas līdzeklis (šajā gadījumā joda šķīdums)
Lēti hidroslēdži ir DEPO. Jods aptiekā. Lāpstiņa un siets jebkurā lielveikalā. Hidrometru un termometru var nopirkt mājas vīnu veikalos. Termometrs būtu vēlams vismaz līdz 100C grādiem. Pērkot hidrometru jāpievērš uzmanība kādās mērvienībās ir skala. Vīna veikali parasti tirgo ar „Plato” skalu, bet alus receptēs parasti norāda „Specific gravity”. Protams internetā var atrast konvertācijas rīkus, bet labāk un lētāk pasūtīt no e-bay pareizo.

IZEJVIELAS

Visas izejvielas tagad par saprātīgu naudu var nopirkt arī Rīgā. Cenas un kontakti tepat KUPLA lapā.

Iesals

Apiņi

Raugs

RECEPTE (25-27L alus)

35L ūdens
5.5kg gaišais iesals
30gr rūgtie Magnum apiņi
20gr aromātiskie Traditional apiņi
Raugs Safbrew S-33
Pārcukurošana:
Iejauc pie 50C
Paceļ uz 62C uz 30 min
Paceļ uz 70C uz 30 min
Paceļ uz 78C un notecina
(Šī ir tikai viena no miljoniem recepšu, ja grib vienkāršāk, tad 62C un 70C vietā var izmantot tikai vienu pauzi pie 65C uz 60minūtēm)
Apiņi:
Rūgtie Magnum 30gr vāra 45min
Aromātiskie Traditional 20gr vāra 5min
Plānotais sākuma blīvums 1060

PROCESS

Uzkarsē 15L ūdens līdz 52C grādiem.

Noņem no uguns un pieber klāt iesalu.

Kārtīgi izmaisa. Masas temperatūrai vajadzētu būt ~50C. Uzliek vāku, sasedz un notur 20min.

Liek atpakaļ uz uguns un nepārtraukti maisot ceļ temperatūru līdz 62C grādiem.

Ņem nost no uguns, sasedz ar segām, vai biezām jakām un notur 30 minūtes. Svarīgi lai šajā laikā iejava pēc iespējas mazāk zaudētu temperatūru.

Kad 30 minūtes pagājušas, tad katlu liek atpakaļ uz uguns un nepārtraukti maisot paceļ temperatūru uz 70C grādiem. Pēc tam ceļ nost no uguns, sasedz un notur vēl 30 minūtes.

Kamēr gaidam, uzliekam sildīties atlikušos 20L ūdens. Vajag uzsildīt līdz 78C grādiem.

Kamēr gaidam, tikmēr sajaucam ½ korķīti joda ar 5L ūdens un dezinficējam fermentācijas trauku, sietu un hidroslēdzi. Svarīgi ir rūpīgi visu dezinficēt, kam būs saskare ar topošo alu, lai nepieļautu nevēlamu baktēriju klātbūtni.

Kad 30 minūtes pagājušas liekam katlu uz uguns un maisot uzkarsējam līdz 78C grādiem. Tas apturēs pārcukurošanas procesus un nofiksēs rezultātu.

Pēc tam masu pārlejam filtrēšanas traukā, uzliekam vāku un noturam 10-20 minūtes. Tas vajadzīgs, lai smagākās daļiņas nosēstos un izveidotu filtrēšanas slāni.

Sākam tecināt. Sākumā šķidrums (misa) tecēs duļķaina, taču pēc pāris litriem nodzidrināsies. Kad misa ir nodzidrinājusies, tad duļķaino ielejam atpakaļ filtrēšanas traukā.

Kad tecēšana ir palikusi lēnāka vai praktiski apstājusies, tad lejam klāt ūdeni, ko pirms tam uzkarsējām līdz 78C grādiem. Svarīgi ir to darīt lēnām un prātīgi, pēc iespējas mazāk sajaucot iesalu, kas izveidojis filtrēšanas kārtu. Var uz iesala uzlikt šķīvi un liet ūdeni uz šķīvja.

Kad misa notecināta, tad liekam uz uguns un vāram.

Kad misa sākusi vārīties, tad liekam klāt rūgtos apiņus. Vāram 40 minūtes.

Pēc tam liekam katlā dzesētāju (lai dezinficētu) un aromātiskos apiņus. Vāram 5 minūtes.

Slēdzam klāt dzesētājam aukstu ūdeni un cirkulējam, kamēr misa atdzisusi līdz ~20 grādiem. Ik pa laikam pamaisam, lai dzesēšana notiktu ātrāk.

Pēc tam caur sietu lejam fermentācijas traukā. Pieliekam klāt raugu.

Pamēram misas blīvumu pirms rūgšanas un pirms pudeļošanas. Pēc tā varēs izrēķināt alkohola daudzumu.

Uzliekam hidroslēdzi un raudzējam 2 nedēļas pie 15C–24C grādiem.

PUDEĻOŠANA

Ar joda un ūdens maisījumu rūpīgi dezinficējam pudeles, korķus, trubiņas, rokas u.t.t. ar vienu vārdu sakot visu, kam būs saskare ar alu. Katrā pudelē ieberam tējkaroti cukura (bez kaudzes), jeb iemetam mazo cukurgraudiņu. Tas vajadzīgs, lai alum būtu gāze.

Dezinficējam korķus.

Lejam pudelēs.

Korķējam ciet. Nedēļu noturam pie 15C–24C grādiem, lai alus „uzgāzējas”. Pēc tam prom uz pagrabu vai ledusskapi vēl vismaz nedēļu nogatavoties. Jo ilgāk stāvēs, jo gardāks paliks... :)

Kā mājās uztaisīt alu – apliešanas metode

Pirms kāda laika aprakstīju, kā uztaisīt alu ar tiešo karsēšanas metodi. Kopš ārā ir palicis auksts, atsāku brūvēt dzīvoklī un nolēmu aprakstīt, manuprāt, vienkāršāko no brūvēšanas metodēm – apliešanas metodi.

Sāksim ar recepti. Par cik es no Ata dabūju “second hand” wit raugu, tad šoreiz brūvēju kviešinieku.

Priekš 20L alus:

  • 30L ūdens
  • 2.5kg Pilzenes iesals
  • 2.5kg kviešu pārslas
  • 25g Pearle rūgtie apiņi uz 45min
  • 30g Hersbrucker aromātiskie apiņi uz 5min
  • 20g koriandra sēklas uz 5min
  • 40g svaigi rīvētas apelsīnu mizas uz 5min
  • Pārcukurošana ar vienu temperatūras pauzi pie 68 grādiem.

Jāpiebilst gan, ka raksts ir vairāk par principu un brūvēšanas tehniku, nevis par konkrēto recepti. Šīs receptes vietā var ņemt jebkuru citu, princips paliek tas pats.

Pateicoties Jāņa entuziasmam, visas izejvielas tagad par saprātīgu naudu var nopirkt arī Rīgā. Cenas un kontakti tepat KUPLA lapā. Šai konkrētajai receptei vajag iesalu, kviešu pārslas (nopērkamas lielveikalos), rūgtos un aromātiskos apiņus, raugu, koriandra sēklas un apelsīna miziņas.

Izejvielas: iesals, kviešu pārslas, apiņi, koriandra sēklas, rīvētas apelsīnu miziņas

Raugs

Nākamā lieta, inventārs:

  • 2 katli
  • siltumkaste ar iebūvētu filtru
  • lāpstiņa maisīšanai
  • termometrs
  • hidrometrs
  • dzesētājs
  • siets, ar ko nokāst apiņus un vārīšanas blakusproduktus (proteīnus)
  • dezinfekcijas šķīdums (piemēram jods)
  • fermentācijas spainis
  • hidroslēdzis

Kad izejvielas un inventārs ir sagatavoti, jāveic nelieli mērījumi un aprēķini:

  • jāizmēra iesala temperatūra (manā gadījumā 18 C)
  • jāpaskatās receptē pārcukurošanas temperatūra (pēc šīs receptes 68 C)
  • jāizlemj kādu ūdens daudzumu izmantot (pie apliešanas metodes es parasti izmantoju 2x vairāk ūdeni nekā sver iesals, tātad šajā gadījumā 2.5kg iesals + 2.5kg pārslas = 5kg, tātad nepieciešams 10L ūdens.)

No šiem datiem ir iespējams izrēķināt līdz cik grādiem ir jāuzkarsē ūdens, lai pieberot klāt iesalu, dabūtu vajadzīgo iejavas temperatūru. Kalkulatorus var atrast internetā, var izmantot manis izveidoto excel failu. Jāpiebilst gan, ka excel failā ir izmantota formula, kas pieņem, ka siltumkastes temperatūra būs tādi pati kā iesala temperatūra. Ja kādam patīk rēķināt, tad var arī izmantot formulu:
ūdens temperatūra =(pārcukurošanas temperatūra * (ūdens daudzums L + (0.4 * iesals kg)) – (0.4 * iesals kg * iesala temperatūra))/ūdens daudzums litros

68*(10+(0.4*5))-(0.4*5*18))/10 = 78

Kad aprēķini pabeigti, liekam sildīties 10L ūdens. Kad ūdens uzsilis līdz 78 C grādiem, pārlejam uz siltumkasti un beram klāt iesalu.

Uzsilda 10L ūdens līdz 78 grādiem

Pārlej ūdeni uz siltumkasti

Pieber klāt iesalu un kārtīgi izmaisa

Kārtīgi izmaisam un izmēram temperatūru. Temperatūra dažādās mērījuma vietās var atšķirties. Pēc pieredzes iesaku uzlikt vāku un pagaidīt 5 minūtes, lai temperatūra izlīdzinās un tad izmērīt temperatūru vēlreiz. Ja temperatūra ir par zemu, var pieliet nedaudz vārošu ūdeni, bet ja taisa pirmo reizi, tad labāk jāatstāj kā ir, tas rezultātu nesamaitās. Liekam virsū vāku un gaidam receptē norādīto laiku – 60min.

Izmēra temperatūru. Receptes mērķis ir 68 grādi

Liek virsū vāku un gaida 60min

Kamēr gaidam, uzliekam vārīties ~5L ūdens.

Kad 60min pagājušas lejam vārošo ūdeni klāt iejavai un izmaisam. Svarīgi ir panākt, lai iejavas temperatūra paceltos uz ~76-78 grādi. Tas apstādinās turpmāku pārcukurošanos un ļaus nofiksēt rezultātu, tomēr jāatceras, ka nav vēlams pārsniegt 80 grādus, jo tas savukārt izraisa citus procesus, kuru detaļās es tagad neiedziļināšos.

Liekam virsū vāku un ļaujam ~10min pastāvēt. Tas vajadzīgs, lai smagākās daļiņas nogrimtu un izveidotu dabīgu filtru.

Vārošo ūdeni pielej klāt iejavai, lai paceltu temperatūru uz 76-78 grādiem

Tad ņemam katlu un sākam filtrēšanu. Pirmie litri tek duļķaini, tamdēļ tie ir jāsavāc un jāielej atpakaļ filtrēšanas kastē.

Tecina misu katlā

Pirmie litri tek duļķaini, tamdēļ tos ielej atpakaļ filtrēšanas kastē

Kamēr pirmā porcija filtrējas, uzliekam sildīties atlikušo ūdeni (15L). Ūdens ir jāuzsilda līdz 78 grādiem. Kad ūdens uzsilis, lejam to filtrēšanas kastē. Svarīgi ir ūdeni liet prātīgi, lai neizjauktu filtrēšanas slāni. Es ieteiktu kastē ielikt šķīvi un liet ūdeni uz šķīvja, lai tas tieši neskartu iesalu, bet izšļakstītos pa sāniem.

Kastē ielikt šķīvi, lai ūdens tieši neskartu iesalu, bet izšļakstītos pa sāniem

Kad filtrēšana beigusies (vairāk nekas netek), tad liekam katlu uz uguns. Es vāru uz balkona, izmantojot 5L gāzes balonu un2 riņķu gāzes plītiņu, bet esmu vārījis arī uz elektriskās plīts virsmas, vienīgi tas prasa ilgāku laiku nekā uz gāzes.

Kad misa sāk vārīties pievieno 25g Pearle rūgtos apiņus un uzņem laiku. Pēc 40min pievieno korinadra sēklas, apelsīnu miziņas un aromātiskos apiņus un uzņem laiku. Pēc 5min katlu ņem nost no uguns. Kopējais vārīšanas laiks ir 40+5=45min.

Nofiltrēto misu liek vārīties

Kad misa sāk vārīties pievieno rūgto apiņu porciju, pēc 40min atlikušos aromātiskos apiņus, koriandra sēklas un apelsīnu miziņas

Kad katls noņemts no uguns, tajā liek iekšā dzesētāju un misu strauji atdzesē. Svarīgi ir to darīt strauji, lai “nošokētu” proteīnus kā rezultātā tie saveļas kunkuļos un nogrimst katla dibenā. Šie proteīni ietekmē alus dzidrumu, ja misa netiks pietiekami strauji atdzesēta, tad alus sanāks duļķains.

Kad misa atdzesēta, to pārlej uz fermentācijas trauku. Lej caur sietu, lai nokāstu apiņus un proteīnus, kā arī lai piesaistītu skābekli, kas sākumā ir svarīgs rauga augšanai. Dažādās literatūrās iesaka pēc tam vēl papildus maisīt/šļakstīt/kratīt to visu, lai piesaistītu vairāk skābekli, bet pēc manas pieredzes tas vairāk attiecināms uz lāgera raugu pie zemām temperatūrām, istabas temperatūrā rūgst labi arī bez tā.

Katls tiek "peldināts" vannā. Dzesētājs pieslēgts pie dušas trubas

Caur sietu nokāš apiņus un proteīnus, kā arī tas palīdz misai "pievienot" skābekli, kas sākumā svarīgs rauga augšanai

Beigās pievienojam raugu. Izmēram misas blīvumu, uzliekam vāku ar hidroslēdzi un atstājam uz divām nedēļām rūgt istabas temperatūrā. Ja ar raugu viss normāli, tad rūgt sāks pēc pāris stundām.

Izmēra misas blīvumu

Uzliek vāku ar hidroslēdzi

Pēc 24h rūgšanas alus pārklājies ar biezām putām, kam pa virsu raugs

Pēc divām nedēļām var pildīt pudelēs, jeb, ja gribās dzidrāku alu, tad noliet no rauga uz citu trauku un vēl noturēt nedēļu vai divas.

Mājbrūvēšana Norvēģijā

2. oktobrī Norvēģijas otrajā lielākajā pilsētā Bergena notika mājbrūvēšanas gada noslēguma pasākums. Par cik es lielāko gada daļu maisos pa Bergeni tad nolēmu nelaist garām izdevību iepazīties ar norvēģu mājbrūvētājiem.  Pasākums norisinājās vienā no daudzajiem jahtklubiem , smukā vietā pie fjorda.  Pasākuma organizators Norbrygg kas ir analogs mūsu KUPLA. Pasākuma sponsori mikrobrūvētava no Stavangeras  Lervig Aktiebryggeri un mājbrūvēšanas izejvielu un aprīkojuma tirgotājs Maltbua.

Pasākums bija tīri lokāls, pārsvarā tikai Bergenas brūveri, kopā ap 50 dalībnieku.  Paralēli manai vēlmei iepazītioes ar šejienes brūveriem, otrs mans mērķis bija paskatīties kā notiek lietas valstī ar 13 gadu pieredzi šādu pasākumu rīkošanā. Pasākums nebija bezmaksas un pie ieejas bija jāiegādājas biļete. Norbrygg biedriem 70NOK un nebiedriem 100NOK ( 6LVL un 8,70LVL).  Visas biļetes piedalījās izlozē un varēja vinnēt vai nu alus kegu (Cornelius keg) vai arī 25kg. gaišā iesala maisu (Global Malt).

Loterijas izlozes balvas

Par cik es loterijās nekad dzīvē neesmu neko vinnējis, tad šāda ieejas biļetes cena šķita par dārgu, bet vēlāk vakara gaitā degustējot neskaitāmos alus šī pārliecība izgaisa. Vispār viss pasākums diezgan tipiski atspoguļoja skandināvu attieksmi pret lietām. Saiets netika organizēts kā vienkārši domubiedru sanākšana un būšanā brīvā plūdumā. Viss bija salikts konkrētos laika grafikos.

Kaut arī biju ieradies laicīgi, tikvien paspēju kā izdzert vienu glāzi Imperial Amber, kā jau sākās pirmā lekcija. Lektors bija norvēģu brūvēšanas aprindās leģendāra persona Gahr Smith-Gahrsen. Viņš klātesošajiem pusstundas garumā izklāstīja savas pārdomas par iesala gatavošanas tehniku un tradīcijām priekš Angļu tumšajiem aliem. Salīdzināja iesala veidus kuri gatavoti ar tradicionālo floor malting un saladin box malting. Uz lielā ekrāna tika projicētas pamattēzes, grafiki un tabulas.

Iereibušie , bet apzinīgie norvēģi cenšas nepalaist garām neko no lekcijas par angļu 18.gadsimta iesalēšanas tehnikām.

Tā kā norvēģu valodu nepārvaldu 100% tad sapratu apmēram pusi no viņa stāstītā. Kad vienam no norvēģu paziņām klusi ieminējos ka vai tad to visu nevar izlasīt jebkurā grāmatā par iesalēšanu, viņš paskaidroja ka Gahr Smith-Gahrsen pats ir staigājoša grāmata. Viņš ir viens no tiem mājbrūvētājiem kurš stāv pie Norvēģijas modernās mājbrūvēšanas pirmsākumiem un ir vinnējis neskaitāmas gada balvas visās iespējamajās brūvēšanas sacensību kategorijās.

Kad lekcija beidzās bija iespēja atkal patrīties gar bāru un padegustēt. Viss pasākumā pieejamais alus protams bija dalībnieku līdzatnestais. Daži bija saorganizējuši bāra leti ar alustorņiem, citi vienkārši nolikuši savus kegus un pudeles uz galdiem, visapkārt  apmēram 150m2 lielajai telpai.

Kegi bija tikai cornelius tipa, aprīkoti ar lokanajām šļauciņām un krāniņu galā. Daudziem bija pieslēgti arī 3 litrīgi CO2 baloni. Dažiem, kas mani pārsteidza, bija tādi kā lielie kafijas termosi kuriem paspiež uz leju tādu kā vārstu virs izplūdes snīpja. Līdzīgs kaut kas kā mūsu sabiedriskajā ēdināšanā redzētie.

Laikam vienīgais mājbrūvējums kuram bija sava etiķete.

Kad biju iemalkojis vēl pāris Imperial Amber un American Brown, un kādus nu tur vēl garšīgus brīnumus ar stilīgiem nosaukumiem, sākās nākamā lekcija. Lektors bija Lervig Aktiebryggeri aldaris Mike Murphy. Pēc tautības amerikānis kurš Norvēģijā ieradies tikai pirms sešiem mēnešiem lai vadītu augstāk pieminēto brūvētavu.  Šī nebija  gluži lekcija, bet vairāk tāda aprunāšanās. Viņš pastāstīja par sevi un atbildēja uz daudzajiem mājbrūvētāju jautājumiem.

Mike Murphy cenšas vest pie prāta mājbrūvētāju, kurš izdomājis iegādāties 50litru Speidel Brewmaster un taisīt biznesu, pārdodot alu tuvējam pabam.

Brūvēt Mike Murphy sācis 1991. Gadā kā mājbrūvētājs aiz gluži praktiska apsvēruma, ASV daudzos štatos alkoholu var iegādāties tikai no 21 gadu vecuma. Aizgājis uz tuvējo mājbrūvētāju veikalu un pajautājis vai drīkst iegādāties izejvielas. Iegādāties drīkst, misu vārīt drīkst, bet pievienot raugu nedrīkst.  Raugs protams tika pievienots. 1999.gadā ieradies Itālijā Romā  kā arhitektūras students viņš atrada darbu kādā Romas Brewpabā un īsā laikā pateicoties viņa brūvētajam Pale Ale, šis pabs kļuva par visiecienītāko Romā. Kādu laiku patricinājis Romas alus skatuvi Mike Murphy pārceļas uz Roskildi Dānijā un kļūst par GourmetBryggeriet brewmaster. Šī jau ir par pāris pakāpēm lielāka brūvētava, kuras akcijas tiek kotētas pat fondu biržā. Viņam nav miera un ir vēlme atkal uzsākt ko jaunu, tapēc seko Norvēģijas Lervig Aktienbryggeri. Viņa stāstījums arī ilgst ap 30 min. Un vēl tik pat ilgi tiek atbildēts uz mājbrūveru jautājumiem par visdažādākajām tēmām – raugs , apiņi, iesals, lāgers , eils, barleywine un tā tālāk.

Kad lekcija beigusies es izmantoju izdevību parunāties ar Mike Murphy un pajautāju, kas sekos tālāk pēc Norvēģijas. Viņš saka ka varbūt Ķīna. Pagaidām gan arī it kā nelielā Stavangeras brūvētava strādā ar pilnu jaudu un neskatoties uz to, ka pamatā klienti ir daži pabi un veikali, nedēļā tiek sabrūvētas 25 tonnas alus. Ja salīdzina ar LIDO brūvētavu tad tas ir kādas 8 reizes vairāk. Izskaidrojums ir vienkāršs tādam apjomam – Stavangere ir naftas pilsēta un nedēļu nogalēs bāri ir pārpildīti ar naftas platformu darbiniekiem, kuri pēc smagās divnedēļu maiņas uz platformas Ziemeļjūrā vēlas noskalot naftas smaku. Bet vienalga priekš pilsētas ar 180 000 iedzīvotājiem tas ir daudz.  Piekdien, sestdien un svētdien pēc 19.00 vakarā visa pilsēta stāv uz ausīm un atgādina Oktoberfestu akmens laikmetā. Kaut ko līdzīgu patiesībā es novēroju arī Bergenā.

Tipiska Norvēģijas ainava – laimīgi cilvēki uz kalnu fona.

Tā nu oficiālā vakara daļa ir beigusies un var sākt metodiski un pēc kārtas pārbaudīt brūvētāju atnestā alus kvalitāti. Un te man nākas piedzīvot vilšanos. Es biju iedomājies ka mēs latvieši protam brūvēt labu alu. Patriotisms man papēžos un jāatzīst ka, lai kā arī gribētos, nav kur tiem norvēģiem piekasīties.

Katram alum nāk līdzi recepte un brūvēšanas apraksts, visi ali perfekti atbilst izvirzītajam stilam un vairumā gadījumu pārspēj komerciālos līdziniekus. Norvēģi kā jau īsteni skandināvi , visu dara metodiski un rūpīgi. Un kas pārsteidz vēl vairāk, tad puse no šiem lieliskajiem aliem ir ekstraktnieki. Tiesa jāatzīst ka neviens nav no bundžām, bet gan no Dry malt extract. Attiecīgi sausais iesala ekstrakts kā bāze un graudu iesali kā speciālie (partial mash). Apiņi nomācoši lielākajā daļā amerikāņu Amarillo, Centennial, Chinook, Challenger. Iesals Maris Oter, Global Malt, Weyermann.

Kaut kur pa starpu tiek apbalvots arī gadskārtējā čempionāta dalībnieks kurš saņem naudas balvu un pārejošo kausu. Ja izdodas uzvarēt 3 gadus pēc kārtas tad kauss paliek īpašumā.

Ceļojošais kauss

Vēl pa starpu tie kas vēlas var virtuvē saņemt lielu šķīvi ar garšīgu čilli sautējumu. Tā ka beigās pa 100NOK ( 8,70LVL) esmu paēdis padzēris interesanti pavadījis laiku, aprunājies gan ar amatieriem gan profiem no Norvēģijas mazbrūvētavām un sapratis ka, ja grib uztaisīt labu pasākumu tad tas nevar būt pa baltu velti.  Protams ka mums vēl ir daudz jāmācās šai jautājumā.Norvēģijā modernās mājbrūvēšanas kustība pastāv jau no 1997. gada un uz doto brīdi apvieno ap 1600  biedru pa visu Norvēģiju.

Klusā daba ar stoutu

KUPLA ir nodibināta

Kā izrādās, nebija nemaz tik vienkārši kā likās sākumā. Likumu ir daudz, tādēļ biedrības reģistrācija aizņēma zināmu laiku, lai labotu pieļautās kļūdas. Process nu ir gandrīz galā un varam pie sienas ierāmēt apliecību.

Tuvākajā laikā plānojam arī uzsākt citas aktivitātes, zem KUPLAs turpmāk arī atradīsies mājas alus brūvētāju forums.