Es te pēdējās dienas noņēmos ar padomju alus receptēm un tehnoloģijām. Un paviršs secinājums tāds - padomju alus tehnoloģija līdz pat 1991.gadam bija aptuveni 20.gadu līmenī. Ķipa visi standarti un tehnoloģiskie apraksti ir stingri bāzēti uz 20.gadu tehnoloģiju, kas tajā laikā no vāciešiem aizņemta/pārmantota no cariskās Krievijas. Sūdīgi modificēts iesals, 19.gs. iejavošanas un vārīšanas metodes utjp. Principā 80.gadu GOST standarti ir 20.gadu prakses kopija, nekas nemainās laikam līdzi.
Pēc otrā pasaules kara ir zināma vācu ietekme, 60.gados ir čehu ietekme, bet vispār jau lielākoties liekas, ka padomju alus industrija bijs nespējīga realizēt tehniskus uzlabojumus. Visi standartu rādītāji balansē uz pasūdīga alus līmeņa un tā vien liekas, ka bija grūtības arī šos rādītājus sasniegt. Plus vēl izejvielu deficīts - apiņi ar hvz kādām alfa skābēm, kas katru reizi savādāki, iesals gan no alus, gan lopu miežiem vai vispār mazliet iepelējis utjp. Un tad 90.gados ir nereāls lēciens, jo vairs nevar strādāt neefektīvi un vecās darītavas to nespēja atļauties vai nemaz negribēja pieņemt un bankrotēja.
Tādas tās lietas. Jo tas saliek pa plauktiem daudz ko, teiksim presē lasītus izteikumus, ka ārzemnieki, apmeklējot 90.gadu sākuma LV darītavas ir izbrīnīti, jo tādas iekārtas/procesus nekad neatceras redzējuši. Pārāk vēsturiski tas viss.
Tas tikai vēlreiz parāda to, ka alus darītavas nevar runāt par jebkādu tradīciju pārmantošanu, jo nekas tāds nav noticis. Sākot ar 90.gadu otro pusi pilnīgi viss ir radīts no jauna, pārņemot Rietumeiropas pieredzi, arī Brenguļos. Ulmaņlaiku tradīcijas nomira jau 1940.gadā, kad visas darītavas pārņēma Vissavienības GOST. Un aizvien mazāk sliecos ticēt tam, ka vietējās alus receptes bija dikti unikālas - tie rāmji, kādos bija atļauts manipulēt ar vietējām šķirnēm, bija pārāk nelieli. Nu vot, vēl jadabū vietējie tehnoloģiskie standarti, jāsalīdzina ar citu padomju republiku "oriģinālreceptēm" un tad jāpskatās kas un kā.
Un vēl - tagad arī saprotu kādēļ Latvijā nav eilu. Nebūs tik ilgi, kamēr nebūs jauna alus darītāju paaudze. Nekur, nevienā padomju literatūrā (izņemot laikā līdz 1930.gadam) neeksistē pat mazākā norāde uz augšējiem raugiem. Skopa rindkopa 400 lappušu grāmatā, kas veltīta VISIEM alus tehnoloģiju aspektiem; ka tādi vispār pastāv kaut kur Anglijā. Alus=lāgeris. Un viss un punkts. Domāju, ka tas visiem aldariem ir iedzīts līdz pašam kaulam un vēl dziļāk un diemžēl LLU, kas ir vienīgā mācību iestāde par tēmu, veģetē uz padomju tradīcijām vēl šodien. Tai pat Ulmaņlaikā līdz aptuveni 1930.gadu vidum eilu raugus izmantoja vairāku veidu aliem. Pēc kara to pilnībā aizmirsa.
Tādēļ, manuprāt, nedrīkst akli ticēt onkuļiem, kas it kā cienījami LV alus meistari un stāsta par īstenām LV alus tradīcijām. Ko viņi stāsta lielā mērā ir PSRS laiku GOST standarti, kurus izstrādāja jau laikā, kad LV nemaz nebija PSRS sastāvā un vienkārši ieviesa jaunajā republikā.
