redziet es kā reiz esu Zemgalē un man ira šķūnītis kuram savus 8 metrus garā mala ira aizvējā un saulē.
aizvēju nodrošina pats šķūnītis kā arī mežs kas ira aiz šķūnīša un aizsedz manu sētu no rietumu,ziemeļu un austrumu vēja. vienīgais kas tur tiek klāt ira dienvidvējs, kas pats par sevi ira salīdzinoši reta parādība.
saule tur ira visu dienu. no agra rīta līdz pat vēlam vakaram.
sieva jau sen grib tur sastādīt puķuzirņus vai kaut kādus citus košumkrūmus, bet es pretojos cik varu tāpēc ka tur manuprāt ira ideāla vieta apiņu audzēšanai.
ik pa laikam pienākt ar dārza laistāmo šļūteni arī manuprāt nava nekāda katorga.
vienīgais kas attur mani no apiņu iestādīsānas ira nesaprašana kā izaudzēt pareizos čiekurus, lai ira sievišķie un lai šķirnes paliek tīras un nejaucas kopā ar citām, kas aug turpat blakus.