Es mēģināju filtrēt caur ūdens filtru 1 mikronu un jāsaka ka kāds iegāja tāds izgāja un attiecīgi vajag smalkāku filtru. Rauga daļiņas ir apmēram 1 mikronu lielas bet ir arī daudzas mazākas līdz ar to tam procesam būtu jābūt šādam - papriekšu izlaid caur 1 mikronu un tad caur apmēram 0.5 - 0.7. Ja laidīsi tikai caur smalko tad tev aizitīsies tas filtrs ātri ciet.Problēma tāda ka mehāniskie ūdens filtri ir tikai 1 mikronu ( vismaz smalkākus neatradu) a tālāk jau seko revers osmozis. Nu bet caur to alu laist nevar , jo laukā iznāks tīrs ūdens. Varbūt tomēr pamēģini pēc rūgšanas pārliet uz 2 nēdēlām uz secondary un pievienot želatīnu. man tas strādāja. Tev tak nav rūpnirciskā aprite ,lai tev vajadzētu baigi steigties. Filtrēšana jau ir izdomāta tapēc lai paātrinātu procesu un negaidītu ka viss nosēžas. Vasarā kad ir liels pieprasījums un ražošanas jaudas ir par mazu tad cenšās panākt ātrāku apriti. Lielie (aldaris , cēsis u.t. t) no vārīšanas līdz veikala plauktam dabū gatavu 2 nedēļās. Rūgšana ar paātrinošo ķimiju 3 dienas, nostādināšana 10 dienas vēsā temp. , tad filtrēšana un pudeļošana ar CO2 no balona. Vualā...un putojošs miestiš pludo kausos. Deļ tāda alus varētu uz Latviju uz dzīvi pārvākties.Es vēl nepieminēju visas tās piedevas kas tur vēl nāk. A tad uz izlietotajām drabiņām nāk virsū atkal ūdens kurš dabo bik to smaku tad lēts cukura sīrups , bik ķimijas, visādi paātrinātāji un vualā- Apinītis 7%. Varen labs latviešu proletariāta padzēriens.

a kam domāts želatīns? (atvainojos par stulbumu)

Klau...specialista72 kungs...cik noprotu tad Jums ir iemaņas angļu valodā, interneta lietošanā un attiecīgi informācijas iegūšanā un norīšanā. Nu ko tad Jūs te mūs tad āzējat. Es vados no pirmajiem iespaidiem protams. It īpaši no šauļu veikala koordinātēm. Viss ko zinu es, ir izlasīts dažādajos angļvalodīgajos alus brūvētāju saitos. Nu ko tad es te citēšu lieki to ko var cilvēks atrast pats. Atvainojos par riebīgumu.

Aizstiepu avota ūdeni, kuru gribu izmantot alus brūvēšanai, uz analīzēm, dzelzs gandrīz 0, Ph 7,1, tikai samērā ciets, tur vēl daudz ciparu, par kuriem man maza jēga... Izlaidīšū caur ogles filtru un priekš aliņa būs labu labais...

Jāni, izlasīju, ka arī ideāli tīrs ūdens nav tas labākais, ka raugam vajadzīgi mikroelementi utml. Tā ka vai ir pareizi izlaist alum domāto ūdeni caur reversās osmozes filtru?

Patiesībā nav tāda viennozīmīga jēdziena - pareizais ūdens alum. Dažādiem aliem vajag dažādus ūdeņus. Guiness tiek ražots no ūdens kurš ir 10 reizes cietāks par manu pirvciema krāna ūdens un savukārt pilzenenes alus tiek ražots no ūdens kurš ir 5 reizes mīkstāks par manu krāna ūdeni. Es ūdeni laižu caur osmozes filtru un iegūstu ūdeni ar gandrīz nulles rādītājiem pa visām pozīcijām. Un tad es pievienoju najadzīgās vielas jau attiecīgi no tā ko gribu brūvēt. Vai arī vienkārši sajaucu pusi uz pusi ar krāna ūdeni. Kas attiecas uz Ph tad 7,1 ir pilnīgi neitrāls. Tāds ir arī destilētam ūdenim. Tev jāskatās kad tu sāc iemērkt graudus kā mainās Ph. Tumšais iesals piemēram dramatiski pazemina Ph. Ja tev ph pēc iemērkšanas nepazeminās zem 5.6 tad jāpievieno kaut kāda skābe. Tur nu variantu ir daudz -pienskābe, ortofosforskābe, sālsskābe. Tev ir tā pati grāmata kas man How to brew...vai ne...??? Tur ir tādas smukas tabulas ar dažādu pilsētu ūdeņiem. Salīdzini to ar savu avotūdens analīzi un tev viss būs skaidrs. Ja tev kalcija būs tur par maz tad vari pievienot visparastāko ģipsi kas nopērkams būvmateriālu veikalos. un ja trūks hlorīdi tad pieber sāli. Skābi var mēģināt kadu no manis iepriekš pieminētajām, bet var jau būt ka var arī citronskābi, tikai viņa ir bigi vājā un tad būs jāgāz baigi daudz. Piemēram ortofosforskābe Ph man uz 40 litriem ūdens pustējkarote pazemināja Ph no 7.2 uz 4.6.

Izlasījis par "Irish moss" (īru sūna) pozitīvajām alus dzidrināšanas īpašībām, braucu gar homeopātisko aptieku, nodomāju, ja nu? Bet tantes uz mani tā dīvaini skatījās un piedāvāja Islandes ķērpi pret klepu...

laba doma par sūnu, nebūtu siets izprovētu. Purvos ir blti-zaļgana laikan sfgnu sūna saucas. Pēc teorijas antibakteriāla un tīra manta

Specialists, nu ne jau filtrē caur sūnu, bet pievieno nedaudz vārīšanas beigās un tā palīdz izgulsnēt biezumus daudz labāk par želatīnu piemēram...

Nu var jau mēģināt izkaltēt un samalt pulverī, tikai jābūt daudz maz pārliecībai ka nenoindēsies.

Angļu pastnieki laikam beiguši dumpoties, pēc ilgas gaidīšanas beidzot atnāca mans "irish moss", pēc skata nu makten līdzīgs tādām bārkstainām aļģēm, ko pie mums rudeņos izskalo vētras un ko zvejnieki vāc un ved uz saviem laukiem... Pagaidām izskatās, ka ceturtdien sanāks pamēģināt darbībā...

Ne par alu, bet par e-vielām. E407 ir Karagināns, ko vēsturiski iegūs no Irish moss. To liek visādās desās, saldējumos u.t.t. kā biezinātāju. lum tādejādi var panāk biezas putas:)

Alum biezas putas gan nesanāks, jo irish moss palīdz nodalīt olbaltumvielas no misas.A olpaltumvielas atbild par putām.

Tā par putām bija mana teorija, jo E407 lieto arī visos putukrējumos, lai dabūtu blīvas putas. Teorētiski tā sūna laikam darbojas kā želatīns, kas savelk visu duļķi apakšā vienā receklī?

Vispār jau tā nav sūna, bet jūras produkts ( tāpat kā želatīns). Želatīns darbojas nedaudz citādāk. Viš ir negatīvi lādēts un pievelk pozitīvi lādētās rauga daļiņas. Ja trāpās raugs ar negatīvim ladētām daļām tad želatīns neko nedod.

AndisL said: Ja varētu nofiltrēt alu būtu labi, bet citādi tāds kārtigs mājas alus sanāk. Otrā dienā galviņa arī sāp, par daudz tur visa kā iekšā. Man uz Blomi bija viens tumšāis ar paša gatavotu iesalu. Nosēdumi pudelē bija divas reizes vairāk kā parasti.

cesnieks said: Mājas iesalam mitrums mazāks un līdz ar to placinātājā samaļas smalkāk ? Pretēji, kas kalpo pa iemeslu tam, ka nosēdumu vairāk ?

Zintis jau izsvieda domu, ka Čehijā vajadzētu painteresēties pa sietiem filtrēšanai - varbūt var atrast daļēju risinājumu mūžigajai problēmai.

atis said: Rekur DIY filtrs http://www.homebrewtalk.com/f51/diy-2-stage-single-pass-beer-clarity-filter-cheap-261897/

cesnieks said: Es atradu vēl labāku variantu - filtra elements no polipropilēna mikrošķiedras ar darbību līdz 0,2 μ ( mikroniem ) Tikai jāpainteresējas, cik maksā - vai vispār maz jēga runāt.

atis said: Man tik nav skaidrs, cik lielam laukumam jābūt un kā ar aizķepēšanu. Vispār es gribētu filtrēt tā, lai var ar gravitāciju, turklāt paliek mazbišķīt rauga, kas rūpējas par karbonizāciju. Bet nu pēdējo laikam labāk nodrošināt, salejot kopā filtrēto ar mazliet nefiltrētā.

cesnieks said: Kārtridžam uzrāda līdz 0,65 m²

Pa nakti atcerējos par vēl vienu tehnoloģoju - ideja ir gandrīz 100 gadus veca un vienkārša, bet padārga. Toties gana ilgmūžīga. Ideja slēpjas daļiņu uzlādēšanā, kas rada tieksmi daļiņām lipt vienai pie otras. Rezūltātā izveidojas daļiņas ar 15 reizes lielāku diametru kuras jau var noķert rupjie filtri. Šo izmanto ūdenim kaļķa, gļotu un rūsas aizvākšanai. Šeit labi strādā. Pēc pāris nedēļām būs iespēja izmēģināt - vienīgi, ka neiestājas pretējs rezūltāts, var pa daudz visādus minerālus atdalīt un alus paliks par čurūdeni. Nav ne jausmas kā raugs uzvedīsies ar šo tehnoloģiju. Sliktākā gadījumā būs par ko uzjautrināties kādā no pasākumiem :)

Ir kādas jaunas atziņas attiecībā uz alus filtrēšanu?

Man šis jautājums kļuvis aktuāls tāpēc, ka nespēju transportēt ar Trapist raugiem raudzētus alus.

Raugs ilgi neizgulsnējās. Pēc 2 mēnešiem izgulsnējās gana biezā slānī. Ja pudelīti smuki izņem no kastītes un salej glāzē, nekustinot raugu, viss OK. Izskalojot pudeli no rauga nogulsnēm, jūt pamatīgu gāzes atbrīvošanos.

Transportējot raugs rada nepievilcīgu alus toni un dzira mūk ārā no pudeles.

Noteikti gāzēšu šī tipa alu mazāk, bet ir radusies interese par filtrēšanu...