Kāda ir mājbrūvētāju kustības lielākā problēma Latvijā?
Visiem jau kaudze ar citām lietām darāmas, es vienmēr apbrīnoju tos cilvēkus, kas saņemās atbraukt uz ikmēneša tikšanos un sev vienmēr apsolu, ka nākamreiz jau nu noteikti 
Visas biedrības, biedra naudas, vecbiedri utt, tur sākās dedovšina, bet bez tā atkal nav attīstības un pasākums nonīkst, tas no personiskās pieredzes.
Laikam jau labi ka ir tā kā ir, dažreiz gribās ar kādu par mājbrūvēšanas lietām parunāt, forumam nav ne vainas, it sevišķi tas ir retais, kur par šīm lietām var tieši parunāt latviski.
Forsēti popularizēt? Katram līdz kaut kādai gribēšanai jānonāk pašam, ar varu mīļš nebūsi
manuprāt šobrīd lielākā problēma ir valdības ierobežojumi. brūvēt, protams, var, bet pasākumu noraušana par labu nenāk.
Bez Kastroļa minētās, es problēmas neredzu
Nav problēmu!
1) Liela daļa mājbrūvētāju pārprofilējušies par profesionāļiem.
2) Komerciālais piedāvājums ir kļuvis tik labs un plašs, ka zudusi daļa motivācijas.
Vai tās ir problēmas — katra paša ziņā izlemt, bet aktivitāti tas manuprāt ir mazinājis.
man personīgi reāls laika trūkums. jau vairākus mēnešus stāv iedvesmas brīdī sapirktās izvejvielas, bet atrast 7 stundas, lai uzvārītu - nespēju.
Man liekas ka mājbruvēšana ir nedaudz tāda individuālistu padarīšana pēc būtibas. Bet butu priecigs apmeklēt kādu pasākumu reizi gadā.
Personīgi man arī diagnoze, kas iesaka alu uzturā nelietot, kaut kadā mērā mazina entuziasmu
BOD Arī pirms COVID ierobežojumiem jau kādu laiku ikmēneša pasākumi nereti bija uz robežas savācas/nesavācas. Kaut kādā reizē atkal sanāk ap 20 nepieteikušies, bet nu tādas mazākumā. Nekādi neteiktu, ka tik izteikti tieši COVID vainīgs pie pasivitātes. Es drīzāk piekrītu @Juris minētajiem iemesliem. Kā arī pilnībā saprotu, ka tiem, kas nedzīvo Rīgas pilsētas robežās, tomēr diezgan sarežģīti sanāk šāda pasākuma apmeklēšana.
