Pirms kaķošanas noņēmu paraugu FG bija 1.014. Atstāju mērtraukā alu lai rūgst tālāk. Fermenterī zem spiediena iebēru apiņus. Mērtrakā 21 grādos beigu beigās bija 1.012. Bet skatos ka fermenterī pēc dienas sāk burbuļot CO2 . Pagāja divas dienas spiediens uzkāpa līdz 2.4 bar. Beigu blīvums fermenterī 1.007. Kādam tā ir gadījies? Iejavoju 67 grādos ar domu būs salda Neipa bet tagad sanāk sausa Neipa.

    sarins89 Man vienmēr noēd papildus prognozētajam ar sauso apiņošanu, nav svarīgi kādā temperatūrā iejavot (vairāk par +72C neesmu iejavojis kaķojamam alum). Jo vairāk apiņu, jo ātrāk. Apiņos ir enzīmi, kas līdzīgi saison raugam sadala nefermentējamos cukurus raugam pieejamajos, tāpēc arī atsākās fermentācija. Ja nav nepanesamības, pieber laktozi, kā variants, lai paceltu FG.

        dzeruvaru tur tā lieta ka 200 gramus uz 30 litriem jau piebēru laktozi. Tad laikam sapratu kapēc iepriekšējam vārījumam ar voss kveik noēda līdz 1.005 FG. Aromāts salds un tropisks bet uz mēles sauss. Turpmāk tad jākaķo pēc cold crash. Jāsūta būs pārtikas magnēti.

            dzeruvaru Bet dīvaini kad tas notiek ar apiņiem kam augsts rūgtuma procents. Kad kaķoju ar mandarina bavaria pat pie 35 grādiem ar voss raugu nekad nenokritās FG zemāks par 1.009.

                sarins89 Nez vai var nosaldēt alu bez pasterizācijas tā, lai tur nepaliktu dzīvu rauga šūnu, kas kopā ar apiņu enzīmiem turpinās to pašu, tikai lēnāk.

                Es vienkārši pieņēmu hop creep kā faktu un tad ja gribās vairāk ķermeni, tad beru laktozi.

                Cik lasīts par hop creep, tad ir apiņu škirnes, kurām ir šo enzīmu vairāk, līdz ar to arī šis efekts izteiktāks.

                  Write a Reply...