Vai kāds ir mēģinājis raudzēt tikai ar vīna raugu kā to stāsta Aldaris par Samta Eilu? Sievai viņš garšo, tagad domāju kā lai tādu uzbrūvē. Miežu vīna tehnoloģija būs par skarbu dēļ lielā alc%. Samta eilam forši ir normāls alc un baltvīnīgā garša ar vieglu burbuli.

    Meginajis neesmu, bet ja taisitu, tad pie augstas parcukurosanas temperaturas un zemu sakuma blivumu, ar domu, ka vina raugs dzili noraudzes.

      Vīna raugi nav trenēti saliktajiem cukuriem - esmu lasījis, ka ir problēmas ar norūgšanas dziļumu un ne tikai. Pats gan neesmu mēģinājis.

        Jā, par augstu pārcukurošanas temperatūru es iedomājos dēļ vīna rauga labās apetītes. Bet ja vinam negaršo saliktie cukuri, tād arī labi - nebūs pārāk sauss. Acīm redzot jātrāpa pareiza temperatūra - kaut kur ap 69-70C? Un sākuma blīvums ~1,040-1,045? Vai tā varētu būt, ka vīna raugs uzgāzējot alu dod savādāku burbulīšu struktūru? Vai arī tā ir vienkārši vīna rauga garšas atšķirība?

          Ar to bija domāts tieši pretējais - uz misas cukuriem vīna raugam apetīte būs slikta, ja tomēr mēģina, es pārcukurotu uz zemajām temperatūrām, lai vairāk vienkāršo cukuru....

            Mēģināju par šo lasīt ENG resursos. Sapratu, par šo tēmu nav viennozīmīgs viedoklis, jo nav uzkrāta pietiekoš pieredze kuru varētu analizēt. Tātad jāeksperimentē!

              GirtsE said: Vai tā varētu būt, ka vīna raugs uzgāzējot alu dod savādāku burbulīšu struktūru? Vai arī tā ir vienkārši vīna rauga garšas atšķirība?

              Tas pēc joka izklausās - raugs jau neietekmē CO2 formu, bet kopējā sagāzēšanās pakāpe un alus struktūra (blīvums, viskozitāte varbūt ph via kas cits.)

              P.S. Aldara Valdis teica, ka ''dabīgi'' sagāzēts' alus garšojot nedaudz citādi, nekā piesperot CO2 no balona - iespējams, ka dabīgajā un lēnajā procesā ir citādāks piesātinājuma līmenis vai kas tamlīdzīgs

                Vai tik to burbuļu dažādība nav atkarīga no šķidruma blīvuma? Teorētiski sausākam vajadzētu ātrāk izdalīties un izskatīties dzirkstošākam.

                  Dainis said: P.S. Aldara Valdis teica, ka ''dabīgi'' sagāzēts' alus garšojot nedaudz citādi, nekā piesperot CO2 no balona - iespējams, ka dabīgajā un lēnajā procesā ir citādāks piesātinājuma līmenis vai kas tamlīdzīgs

                  Bet te pat kaut kur forumā kāds mūsu kolēģis rakstija par eksperimentu ar dabīgo un piespiedu sagāzēšanu vienam alum, un cik atceros tad baigā atšķirība neesot bijusi.

                  Dainis said: Tas pēc joka izklausās - raugs jau neietekmē CO2 formu, bet kopējā sagāzēšanās pakāpe un alus struktūra (blīvums, viskozitāte varbūt ph via kas cits.)

                  Šo mārketologi varētu pasniegt kā brūža neatkārtojamo un unikālo recepti, kuru atradām vectēva burtnīcā :)

                    pēc manas saprašanas, CO2 izcelsmei nevajadzētu nekādīgi ietekmēt alus garšu (ja vien tā nav no sūdiem veidojusies un nepiesātina alu ar papildus molekulām )

                      nu nez, kaut kāda starpība tur ir laikam, ne velti liela daļa beļģu un arī amīšu barrel/sour utt ir pudelē nogatavināti/sagāzēti...

                        nesen iznāca būt Kasteel degustācijā, kur beļģis stāstīja, ka saviem aliem, kas tiek gatavināti pudelēs gadiem, normālie rezultāti esot liekot vīna korķi un guldot guleniski, lai tomēr caur korķi notiekot kaut kāda elpošana. Vecis gan ļoti bija mārketinga stilā darbojās un iespējams tikai mēģināja ieturēt noslēpumaino un mistisko vīna ceļu ... :)

                          Es pirmsākumos tikai ar vīna raugu raudzēju EC1118, jo alus raugu nevarēju dabūt. Rūga ļoti labi, noraudzēja parasti uz tradicionālajiem 1010 - 1016. Garša bija interesanta. Tagad pat domāju atkal atsākt ar šito raugu kaut ko brūvēt.

                            jurisok said: liekot vīna korķi un guldot guleniski, lai tomēr caur korķi notiekot kaut kāda elpošana.

                            Es biju domājis, ka guļeniski pudeles ar naturālo korķi liek tāpēc, lai korķis nepārkalst un nesāk laist garām skābekli...

                              Nu taisnība abiem. Ja stāvus, tad korķis izkalst un elpo pa daudz. Ja guļus, tad korķis vietā un elpo tik cik korķis ļauj/vajag.

                              Nav gan topiks par glabāšanu, bet neesmu sapratis, ka viens no sliktas uzglabāšanas stāvokļiem ir mitra telpa. Ķāds šito jautājumu ir pētījis. Saprotu, ka saule/gaisma, temperatūra ir svarīgi mainīgie. Ok, ja vīna korķis, tad tas mitrums arī kaut ko varbūt nozīmē, bet ja pudelē ar kroņa korķi, tad es domāju mitrums pofig. Man alus glabājās 100+ vecā pagrabā, kurš ir tumš, ar mega konstantiem 8-10', bet ļoti mitrs un pilns ar visādām sēnēm. Tās sēnes nav kruta, bet citādi manu'prāt ideāls storage alum.

                                Ja par vīniem un korķiem, tad kaut kur biju lasījis, ka visprims jāglabā kādu brīdi stāvus, lai izspiež lieko skābekli un co2 un pēc tam liek guļus dēļ augstāk minētajiem punktiem.

                                  Exciter said: Ja par vīniem un korķiem, tad kaut kur biju lasījis, ka visprims jāglabā kādu brīdi stāvus, lai izspiež lieko skābekli un co2 un pēc tam liek guļus dēļ augstāk minētajiem punktiem.

                                  Ahā! Tagad es zinu ko darīt ar saviem kroņa korķiem ar dabīga korķa blīvi. Jo alus ar šiem korķiem sanāca bez gāzes, pēdējās pudeles bija pat uz skābšanas robežas

                                  crown-cork.jpg

                                    Novārīji tos korķus pirms lietošanas?

                                      Ģirts taga alus pudeles kā malku strēķos krāmēs :)

                                        Jesus said: Novārīji tos korķus pirms lietošanas?

                                        Nē. Tikai dezinfekcija ar joda šķīdumu. Es viņus nopirku tiko biju sācis brūvēt - iegāju veikalā majasvins.lv un paprasīju kroņa korķus. Tādus man iedeva :) Pēc neveiksmes ar uzgāzēšanaos mēģināju kaut kādu info par viņiem atrast - gan vietējā gan pasaules telpā info apmēram nulle.

                                          Write a Reply...