Kustību par labu alu aizsāk idejas dēļ
Autors: Sandra Pētersone
Datums: 05.04.2012
Izdevums: ZiemeļLatvija
Rubrika: Vaļasprieks
Smiltenietim Edgaram Melnim no paša brūvētajām mājas alus šķirnēm vislabāk garšo tā ar čili piedevu. Viņš ir arī gatavojis alu, pievienojot tam šokolādi, kakao, kanēli, krustnagliņas, medu, kafiju, ķiršus. Alus brūvēšana ir Edgara, ikdienā “Swedbank” informācijas tehnoloģiju speciālista, hobijs. Šo procesu viņš jau divus gadus pēta ar teju zinātnisku interesi un eksperimentē, tiecoties uz daudzveidīgām alus garšas un smaržas variācijām. Ziemā alu Edgars brūvē sava dzīvokļa virtuvē Rīgā, bet pavasarī un vasarā - vecāku mājās Smiltenē vai sievas vecāku mājās Subatē.
Edgars ir arī biedrības “Kustība par labu alu” līdzdibinātājs Latvijā. Šajā kustībā apvienojušies domubiedri, kuri uzskata, ka alus kultūrai Latvijā ir nepieciešami nopietni uzlabojumi. Šopavasar no 11. līdz 13. maijam kustība “Par labu alu” rīkos Blomes pagastā alus mājbrūvētāju saietu, kura centrā būs tikai viens alus stils - “Angļu rūgtais”.
“Katram alus brūvētājam pašam jāizkož recepte, cik stiprs, rūgts un kādā krāsā ir šāds alus. Šā viena stila ietvaros notiks alus sacensības. Vēl būs lekcijas saistībā ar alus darīšanas niansēm un ceļu, kas ejams uz mazās alus darītavas atvēršanu, un praktiska demonstrācija, kā mājās pagatavot alu ar virtuvē atrodamajiem rīkiem,” stāsta Edgars. Jaunais vīrietis ir pārliecināts, ka alu mājās var brūvēt ikviens, jo tas nav nekas sarežģīts.
Pamācība kļūst par bestselleru
Edgars nav skaitījis šķirnes, cik veidu alu viņš ir brūvējis. Variantu esot ļoti daudz. “Neesmu apstājies pie vienas receptes. Ir simtiem dažādu versiju, kā var uztaisīt alu, un tik daudz nianšu, ka vari gadiem pētīt un neapgūt visu, kas aiz tā slēpjas,” skaidro mājbrūvētājs.
Viss sākās ar to, ka Edgaram garšo alus, tāpēc ilgu laiku tirdījusi doma pamēģināt pagatavot šo dzērienu pašam. Atturēja vienīgi tas, ka process šķitis ļoti sarežģīts. “Nebiju iedziļinājies, kā tas notiek, taču, kad pamēģināju, atklāju, ka tas viss ir ļoti vienkārši,” secina smiltenietis.
Biedrības “Kustība par labu alu” (KUPLA) mājaslapā www.kupla.lv viņš publicējis uz savas pieredzes balstītu pamācību alus brūvēšanā “Uztaisīt alu trīs stundās, izmantojot virtuvē atrodamos rīkus”. Šis raksts jau esot kļuvis par bestselleru. Tās trīs stundas gan ir nosacīti, piebilst autors. Divas nedēļas alus ir jāraudzē un vēl nedēļu jānogatavina pudelēs.
“Kopumā nekā grūta tur nav,” skaidro Edgars. “Grūtums ir atkarīgs no tā, līdz kādai pakāpei cilvēks grib iedziļināties alus brūvēšanā. Normālu, dzeramu alu var uztaisīt jebkurš. Izpēte un dziļāka izpratne ir vajadzīga, lai uztaisītu ļoti labu alu. Tad ir jāsaprot ķīmiskie procesi, kā strādā raugs, kas notiek pie noteiktām temperatūrām, kad iejauc iesalu ar ūdeni, kādās temperatūrās un ar kādu raugu jāraudzē, jo raugam ir simtiem veidu. Tās ir nianses, kas alu padara ļoti labu.”
No paša brūvētā alus Edgaram vislabāk garšo dzēriens ar čili piedevu. Nedrīkstot pārforsēt, jo alum nebūt nav jāgaršo pēc čili. Čili vajag fonā, lai pēc iztukšotas glāzes kaklā justu nelielu asumiņu. No Latvijas darītavās ražotajiem aliem smiltenietis dod priekšroku “Valmiermuižas alus nefiltrētajai produkcijai un Tērvetē un Bauskā ražotajam alum. Kopš viņš pats sācis brūvēt alu un degustēt tā ārzemēs ražotos “brāļus”, secinājis, ka Latvijā tapušais sortiments ir diezgan garlaicīgs.
“Alus pasaule ir krietni plašāka,” uzsver Edgars. Kopš viņš to atklājis, ir arī novērtējis tumšā alus garšu, bet agrāk dzēris tikai gaišo.
Izdod rokasgrāmatu iesācējiem
Edgars alu brūvē tikai paša priekam. Viņš atgādina, ka mājās ražotu alu Latvijā nedrīkst pārdot, ja vien ražotne nav reģistrēta kā mazā alus darītava.
Edgars par to nedomā, jo alus brūvēšanu neuztver kā potenciālu biznesu. “Es naudu pelnu citādāk. Brūvējot alu, nemeklēju labumu sev. Darbojos idejas vārdā,” saka smiltenietis.
Kopā ar domubiedriem viņš secina, ka mūsdienu Latvijā ir zaudētas mājas alus darīšanas tradīcijas. Padomju laikā vienā paaudzē ir noticis pārrāvums, kā rezultātā šodien Latvijā alu brūvē vai nu ļoti veci cilvēki, vai arī roku sāk izmēģināt gados jauni interesenti. KUPLA cenšas apvienot alus mājbrūvētājus un atdzīvināt un popularizēt mājas alus ražošanu. Kustības aktīvisti uzsver, ka vēlas izglītot sabiedrību par alu un parādīt tā daudzveidību, vienlaikus neatbalstot alus lietošanu piedzeršanās pēc, bet gan ar katru malku izbaudīt šī lieliskā dzēriena garšu.
Alus neatpaliek no citiem tradīcijām bagātiem raudzētajiem dzērieniem (vīna un konjaka), taču nereti tiek nepamatoti nostādīts kā zemāku sabiedrības slāņu vieglas apreibināšanās līdzeklis, domubiedriem piekrīt Edgars.
Gatavojoties vasaras sezonai un jo īpaši Jāņiem, KUPLA ir sagatavojusi mājas alus rokasgrāmatu iesācējiem. Grāmata paredzēta tiem, kuri vēlas pamēģināt alus brūvēšanu mājas apstākļos. Tajā ir
informācija par šā procesa teorētiskajiem pamatiem, doti praktiski padomi, raksturotas nepieciešamās izejvielas, piedāvātas vienkāršas receptes, kā arī aprakstīts alus brūvēšanai nepieciešamais aprīkojums un kā pie tāda tikt. Mājas alus rokasgrāmata pieejama bez maksas un to elektroniskā veidā var lejupielādēt http://kupla.lv/rokasgramata.
Par Jāņu alu jāsāk rūpēties jau laikus, jo kvalitatīvs alus jāraudzē un jānogatavina vairākas nedēļas, tādēļ pie brūvēšanas jāķeras jau maijā, atgādina Edgars.
IESAKA EDGARS MELNIS
Alus brūvēšanai virtuvē vajag:
katlu (vismaz 5 - 6 litru);
sietu (ja nav, var izmantot caurduri ar ieklātu marli);
ūdens pudeli (5 litru);
lielu bļodu vai otru katlu;
termometru (līdz 120 grādiem C);
piltuvi.
Izejvielas:
ūdens (septiņi litri);
samalts iesals (viens kilograms);
apiņi (septiņi grami, vēlams “Perle”);
paciņa alus rauga.
Gatavošanas procesa apraksts - www.kupla.lv.
