Nemācēšu atbildēt. Es pamatā sekoju tikai Ph un pievienoju nedaudz gipsi un sāli, jo man pēc filtra tur viss baigi pa nullēm. Es katreiz ņemu grāmatu kad darbojos un galvā necenšos to visu paturēt, jo tā ūdens padarīšana man pagaidām nav skaidra līdz automātismam.

Varbūt to ģipsi par daudz pieliku? Varbūt tā analīze būtu labāka, ja ūdeni caur ogles filtru izlaistu, lieko ģipsi nofiltrētu?

Jāni, ar ko Tu Ph mēri? Iepirku lakmusa papīru, bet ar to var samērīt tikai veselas vienības, bet vai precīzāk maz vajag?

Es mēru ar digitālo mērītāju , kuru nopirku ķīmijas fakultātes veikalā pa 14 latiem. Man viņš rāda desmitdaļas. Tur es arī sapirkos visādu ķīmiju priekš ūdens uzlabošanas un nopirku arī digitālo refraktometru kurš ir baigi labā lieta, jo nav katreiz lai noteiktu blīvumu jāpielej pilna mērglāze un jādzesē līdz 20C. Pietiek viena pilīte un rezultāts gatavs momentā. Tas ir Valdemāra ielā Ķīmijas fakultātes ēkā.

Iepirku kalcija hlorīdu, kurš gan izskatās pec minerālmēsliem, mēģināšu, kas sanāks ar to???

Biju uz avotu pēc svaiga ūdens un ievārīju ar kalcija hlorīdu- rīt prom uz analīzēm...

kur tu taisi analīzes un pa cik?

Nu visur jau cena vienāda, laikam sarunājuši, vienīgi, ja Tev interesē kādi pāris ķīmiskie elementi, var nest uz Maskavas ielu, aizmirsu kā to valsts iestādi sauca- kaut kas ar vidi saistīts, tur katrs pārbaudāmais lielums šķiet maksāja ap 60 santīmiem...

Es biju ainesis uz Āzenes ielu, uz Hidrostandartu un tur tas prieks ir pa 15 latiem , bet laikam kautkādas 15 pozīcijas. 60 sant. ir lēti.

Jā citreiz būs jāstiepj uz to valsts ūdens iestādi, bet šoreiz rezultāti no Hidrostandarta: Hidrogenkarbonāta joni smuki no 390 uz 116, kas ir zelta vidusceļš un der gan gaišiem un tumšiem aliem; Toties hlorīda joni no 40 uz 246, kas ir pie galējās pieļaujamās robežas, vajadzētu samazināties, izlaižot caur ogles filtru; Sarmainība no 6,4 uz 1,9. Un vispār, ja kādam ir interese, varu pa lētu naudu notirgot tīru kalcija hlorīdu, kuru iepirku 25 kg maisu un kas man pietiktu kādus 1000... gadus... Ja pērk tā pavairāk, pastāstīšu, kur tas labais avots atrodas... Darīju tā: pieliku klāt ar aprēķinu 1 tējkarote uz 20 l, uzvārīju un vārīju 10 min

Ar šo apstrādāto ūdeni manam alum ~gaišajam pH ir ~5, cik nu precīzi ar saviem mērīšanas papīriem varu noteikt...

Speciāli Kasparam atradu šitādu tekstu kurš apgāž versiju par mīkstu ūdeni. Speciāli, tipa tapēc ka Tu tagad taisot Vīnes lāgeri un Dortmundes lageri

Here are just a few of the major brewing centers:

Pilzen: With an average of just 7 mg/l of calcium, this is the softest water on earth. The Bohemian Pilsner style tastes very malty, in spite of the higher hopping rates than it's sister, German Pilsner. Widely copied, this style is the gold standard and originator of the whole pilsner family.

Dortmund: The style of Dortmunder is widely misunderstood by brewers and judges alike. With calcium levels second only to Burton-on-Trent this water accents hops and presents a dry maltiness so prized in the Dortmunder style for its balance. Lingering hop bitterness, despite very low IBU's can be directly attributed to the mineral content of the water.

Vienna: While Vienna lager is prized for its malty character, it is also supposed to have a relatively dry finish with a balance of hops. This city also has very hard water similar to Dortmund. As it turns out, nearly the same water profile is available in Mexico, especially Mexico City, where many classic examples of this style continue to be made.

London: Would you be surprised to find out that this city has some very soft water? With calcium levels at about 52 mg/l it has a profile that lowers the acidity of dark malts, leaving porter very round and drinkable.

Paldies, paldies, nevajadzēja jau tik ļoti pūlēties... Tad jau laikam būs jāaizlaiž uz mehiko un kāds spannīts labā ūdens jāatved...

Da nē, es jau netik daudz par tevi cik par mītu ka gaišajiem lāgeriem vajag mīkstu ūdeni un tumšajiem eiliem cietu. Redz kā dzīvē patiesībā izrādās.

To pilsētu ūdens saraktu biju jau kaut kur redzējis. Tikai tas neliecina, ka alus darītavas viņu neuzlabo. Cēsu alū tak redzējām konteinerus...

a kāds Rīgā krāna ūdens (vairāk interesē pārdaugava, kas no Daugavas nāk)? kāds ir izmantojis? es kaut kā raustos to izmantot un vedu no laukiem akas ūdeni...

update: starp citu rīgas ūdens lapā atradu kaut kādu ķīmisko sastāvu, vienīgi tur nevar izlobīt kurā Rīgas galā kuras vērtības ir, bet nu vispārējo tendenci varbūt var saprast, jāņem tik grāmata. Cik zinu, tad Pārdaugava tiek barota ar Daugavas ūdeni, bet otra puse nāk no dziļurbuma Baltezera rajonā... http://www.rw.lv/lv/par-mums/informacija-par-uznemumu/udens-kvalitate/

Es savu purvuciema ūdeni biju aiznesis uz analīzēm un izsecināju ka krāna ūdens ir ļoti labs. Pilsnerim ņemu filtrētu a visiem pārējiem novāŗitu krānūdeni kas šķaidīts ar filtrēto , vai arī nešķaidītu. Tikai Ph katru reizi uzlaboju.

ļoti informatīva tabula - rakstīts vidējā vērtība, bet piemēram dzelzs joniem norādīts diapazons 0,02 – 0,40 mg/l - tikai 20 reizes Tam rīgas ūdenim nav tik slikta tā kvalitāte. Nezinu kā priekš alus, bet pat it kā "sliktākajā" Pārdaugavā ir dzerams mierīgi tāpat no krāna. Katrā ziņā man te laukos ūdens cietība ir daudz lielāka - kautkur ap 5mmol/l.