Ūdens

ReinisS

Lietoju Voltcraft PH-100 ATC pH Meter jau vairāk kā gadu. Ir samērā lēts un elektrodu vēl nav nācies mainīt. Bija labas atsauksmes tapēc nopirku un neesmu vīlies.

zenkis

edgars said: Rekur svaigi ceptas Daugavas labā krasta analīzes. Ņemtas Labieša telpās no karstā ūdens krāna.

image https://kupla.lv/assets/files/1/1839.Scan_005002_4.jpg

Ņēmu šos datus par pamatu, lai beersmith savadītu savu Zoļika ūdens profilu, ar pulverīšiem paspēlējoties var dabūt rezultātu tuvu Burton ūdenim, kas ir labs apiņotajiem, vismaz ciparos. Redzēs kā praksē garšos. Protams sava ūdens parauga precīza laboratoriska testēšana nav atcelta un IR JĀVEIC! Taču šo to ciparos pamanīju gan- hlora saturs tomēr ir augstāks, likās krietni. No šejienes man izriet vairāki jautājumi: 1. Kāpēc karsto ūdeni ielejot glāzē tas ir necaurspīdīgs un baltā krāsā, kura pēc laika nodzidrinās? Aukstais uzreiz dzidrs. 2. Vai aukstā un karstā krāna dati būtiski atšķirsies? Jūsu domas, biedri? 3. Tie kas lieto ķīmiju- kurā mirklī to ūdenim liekat, iejavā, pārskalošanas ūdenī vai vispār sākot vārīt, vai varbūt tecinot? Padalieties lūdzu ar novērojumiem!?!

lampa

3. Ūdenī, lai sanāk konkrēts ūdens profils. Bet, cilvēki dara ļoti dažādi, atkarībā no tā, kādu ūdeni lieto un kādu alu taisa. Vēl atkarīgs, cik ilgi vārīt gribi, jo vārot pieaugs minerālu koncentrācija. Prastākajā variantā vārkatlā ģipsi piemet, ja pārāk pliks ūdens.

kspc

^ Nedari tā uz dullo, nekas labs tur nesanāks! Ūdens ir pliks tikai no RO filtra :) Re kur apmēram:

IMG_0668_(1).JPG

lampa

Es ar Bru'n'Water rēķinu, nevis tējkarošu "approximations" izmantoju

kspc

Smalki izrēķini un tad ar sauju :)

bruvmaris said: vārkatlā ģipsi piemet

lampa

Es par sevi trešajā personā nerunāju

kspc

Nu labi, labi, gudrākais peikāpjas :> Vnk zjbl ar tevi kasīties, nu tu tāds pats kā mans fāters :)

valdis

tak tajos datos rakstīts, ka Daugavas labā krasta ūdens, bet tev Zoļika krāna ūdens. Karstais ūdens ir bik pienains, jo to karsējot samazinās gaisa šķīdība un tas izdalās sīku burbulīšu veidā. Pēc brīža tie uzpeld augšā un ūdens paliek skaidrs.

zenkis

1. Termins 'pliks ūdens' man svešs, varbūt kāds varētu paskaidrot. 2. Labais krasts no kreisā krasta vienas teritorijas ietvaros protams atšķirsies, jautājums vai būtiski, pie nosacījuma, ka "ražotājs viens". Es pieņemu, ka nē. Ar avotiem citādi.

Unikis

"Pliku" ūdeni var dabūt tikai ar osmotisko filtru palīdzību vai destilējot. Rīgas ūdens nav pliks. Tā es to saprotu ;)

Es ģipsi, CaCl2 vai sodu izšķīdinu katlā ar iejavošanas ūdeni īsi pirms iejavošanas. Pēc pēdējā brūvējuma secināju, ka nesen mājā uzstādītais atdzelžošanas filtrs atfiltrē ne tikai dzelzi. Visu smuki ar kalkulatoriņu biju sarēķinājis un parasti reālais PH atbilda aprēķinātajam. Šoreiz nācās spontāni neitralizēt misas skābumu ar dzeramo sodu, lai no 5.0-5.1 paceltu uz +/- 5.3.

Jātaisa atkal analīzes! Kā lai tiek pie Na mērījumiem?! Hidrostandarts to lapās neraksta. Varbūt kāda cita laborotorija piedāvā pilnīgākus analīžu rezultātus brūveriem? ;)

STLV-> Tev nav pieejams šāds aparāts, ko var uz diennakti aizņemties, atlīdzinot ar aliņu? ;) http://info.scientificgear.com/salt-uses-and-testing-methods/sodium-chloride-nacl-in-water-measurement

zenkis

Iemesls, kādēļ vēlos korekcijas savam ūdenim ir apiņoto un ļoti apiņoto alu efektīvāka brūvēšana. Tā teikt "lielāku apiņu iebliezienu". Pret iejavas efektivitāti man iebildumu, parasti pat trāpu uz gan lielāku SB, gan tilpumu- tas ir pat nezinot ne ph, ne jonu sastāvu. No šī skatupunkta raugoties es neredzu jēgu likt pulverus iejavojot vai pārskalojot, jo apiņi ar misu saskaras vai nu vārot, vai tecinot, atkarībā no izvēlētās apiņošanas tehnikas. ???

Unikis

Nu vēsturiski to ūdeni nelaboja, kāds bija, tāds bija. Tā ka ūdens sastāvs ar augsto mineralizāciju bija jau pirms iejavošanas un skalošanas.

Atradu Tev video, kas palicis atmiņā: https://www.youtube.com/watch?v=OQRxNG6-RLU

lampa

zenkis said: 1. Termins 'pliks ūdens' man svešs, varbūt kāds varētu paskaidrot.

Es ar to biju domājis mazmineralizētu, piemēram, labi nofiltrētu pudeļnieku. Pavisam "pliks" būtu laikam ar reverso osmozi filtrēts. Tur tad saliek atpakaļ līdz vajadzīgajam profilam no nulles.

zenkis said: Iemesls, kādēļ vēlos korekcijas savam ūdenim ir apiņoto un ļoti apiņoto alu efektīvāka brūvēšana. Tā teikt "lielāku apiņu iebliezienu".

Ar ģipsi apiņus neazvietosi. Tas vairāk domāts, kā niansēsies apiņu rūgtums garšā. Piemēram, šeit viens eksperiments - http://itstimeforbeer.blogspot.com/2013/11/ipa-experiment-does-chloride-to-sulfate.html

Es lietoju ar domu, ka, ja jāpazemina pH, tad IPAi es to daru ar ģipsi, bet kviesim - ar skābi/CaCl2.

STLV

Unikis said:

Sveiks!

Ir man PAL-03S un PAL-02S demo uz vietas. viņi izmanto konduktometrisko principu, kas labi strādā sālsūdens (siera vannas) gadījumā.

Ir arī jonselektīvais sālsmetrs, kas varētu būt precīzāks. Horiba LAQUA iegūglē.

varu iedot paeksperimentēt!

Unikis

STLV-> Varbūt ērtāk paņemt mazu pudelīti sava ūdens, pudelīti alus, braukt pie Tevis uz ofisu un tikt galā uz vietas? ;)

STLV

arī var. Pie reizes SenSafe iDIP varam parādīt dažādu parametru anlīzei ūdenī. kamēr viens topošs brūzis savu nav savācis ;) otrdien vari?

valdis

bruvmaris said:

Es lietoju ar domu, ka, ja jāpazemina pH, tad IPAi es to daru ar ģipsi, bet kviesim - ar skābi/CaCl2.

Vai tad ģipsis vai kalcija hlorīds pazemina pH?

lampa

Jā.

kspc

Valdis=ķīmiķis, profesionāls ķimiķis! (tipa "Bond, Džeims Bond")

« Previous Page Next Page »