pārnesu no cita topika

AndisL said:
Man tikko viens brūvējums sanāca galīgi pa švako. Vārīju BIO vēvelīti no Aizputes tumšā iesala. Kaut kas ar to tumšo nav kā vajag. Vienmēr lieku vienādu iesala daudzumu visiem brūvējumiem, bet šoreiz OG 1046 un FG 1030.

edgars said:
Man ar tiem aizputes iesaliem efektivitāte par 40-50% zemāka nekā leišu iesalam. Iespējams, ka viņam problēmas ar enzīmiem un ja piešautu drusku lietuvieti klāt, tad efektivitāte būtu labāka.

AndisL said:
Nu tā arī sapratu. Gribēju ekoloģisku. Rezultātu varēsiet nobaudīt. Un vēl, ļoti grūti strādāt ar to iesalu, bet varbūt rezultāts atsvērs visu.

Dainis said:
ai, gan jau ar dēļ BIO-EKO un velnsviņzinkāda iesala, pāris stirnas bez kājām palika

alusvedejs said:
es savam pirmajam porterītim kuru vārīju jāņu naktī pieliku pārāk daudz tumšo iesalu.

rezultātā sanāca riktīgi mells 3%centīgs labu labais vasaras padzēriens!
ārti vien plauktiņš iztukšojās.

AndisL said:
Laikam jau pārcentos ar to tumšo iesalu, jo gan Mārtiņa K darītais Aizputē, gan Jāņa vasarā darītais no Aizputes iesala bija ļoti ok. Es dzīvoju laukos un zinu kā tiek indēta labība, tā kā tam EKO nav tikai nosaukums.

janis said:
Nu vot tā arī bija! ka miksēju ar leišu iesalu tad Aizputniekam efektivitāte bija okei. Kad vienu pašu tad ir par 30% zemāks ekstrakta iznākums salīdzinot ar leiti. Bet es jums teikšu vēl vienu lietu - kad savulaik Biržos bija nopērkams čehu pilsneriesals , tam ar bija zemāks iznākums un tam ko Edgars dabūja no Valmiermuižas, vācu Klostermalz arī bija krietni zemāks iznākums. Runājot par to BIO nozīmi es vairāk gribētu uzsvērt ka tas ir ražots Latvijā. gan izaudzēts gan pārstrādāts iesalā. Ja tas iesals pie manis kustēsies tad gan jau arī ar laiku uzlabosies kvalitāte. Pašlaik viņi man apsolija ka ja lieta ies, tad uzstādīs asnu tīrāmo mašīnu. Es jau patreiz esmu vienīgais pircējs viņiem. Man jau pofig , peļņas ziņā vienalga vai tirgot leišu vai Aizputes iesalu. Šitam jautājumam nevar gluži pieiet no banālā patērētāja viedokļa. Un starp citu man visi ali ar Aizputes iesalu ir sanākuši ļoti labi.

AndisL said:
Piekrītu Tev par 200%! Pavasarī uz Aizputi vērtēšanai varētu sabrūvēt no Aizputes iesala. Būtu ļoti interesanti.

    3 months later

    edgars said: pārnesu no cita topika

    Testēju Oktoberfestu (visai lietojams) ar daļēju paštaisītā iesala piejaukumu un domāju, ka protams IR jāatbalsta vietējie ražotāji, bet kā saka ir viens BET. Edgars rakstīja par to, ka viņam ekstrakta samazinājums Aizputes iesalam par 40-50, Jānim par 30% salīdzinājumā ar leiti, tā ir visai liela atšķirība un beigās saskaitot cena iznāk tā pati kas dārgākam, kā tad beigās ir, tātad vidēji par cik % mazāks? Varbūt vēl kāds varētu padalīties ar savu pieredzi par šo iesalu (domāts protams gaišais).

      alusvedejs said: tā kā leišu iesalu kāds ira izpircis, es vakar mēģināju uztaisīt alu no tā aizputes iesala cik nu tas bija iespējams iespējams sekoju Jāņa norādēm kā dabūt no tā iesala pēc iespējas vairāk cukura.

      iejaukt pie 50grādiem taisīt dubulto dekokciju smelt nost tikai biezumus nosmeltos biezumus uzreiz nevārīt, bet vispirms izturēt pārcukurošanas pauzi

      recepte man bija sekojoša uz 10 litriem:

      1.5 kg aizputes gaišais 1 kg čehu minhene 0.4 kg karamele 0.1 kg dedzinātais beershmit uz ierasto 70% efektivitāti man sarēķināja OG 1.062

      tālāk sekos brūvēšana pēc Edgara čaiņiku metodes NE priekš čaiņikiem

      tātad čaiņiku metodes topikā aprakstītie 2 katliņi 12 litrīgs un 6 litrīgs. mērinstruments - trīslitrene

      1) lielajā katlā leju 9 litrus ūdens un sildu līdz 55 grādiem 2) piejaucu klāt iesalu 3) kārtīgi samaisu un ar lāpstiņu smeļu nost 3.5 litrus biezumu uz dekokciju (beershmit sarēķināja ka jānosmeļ 3.3 litri) 4) uzsildu atsmeltos biezumus uz nākošo pārcukurošanas temperatūru 5) atstāju abus katlus uz ~20 minūtēm *) biezumus ira ļoti grūti uzsildīt līdz vajadzīgai temperatūrai. ūdens tur ir maz un pat intensīvi maisot dažādās vietās bakstot termometru uzrādās dažāda temperatūra. 6) pēc 20 minūtēm sāku karsēt nosmelto līdz tas uzvārās 7) piejaucu nosmelto atpakaļ lielajā katlā *) smeļot tikai biezumus beershmit nemāk sarēķināt par cik pacelsies kopējā katla temperatūra. plānoto 65 grādu vietā man sanāca 62 un dabūju piesildīt klāt lielo katlu līdz 65 grādiem 8) atkal smeļu nost bieumus uz dekokciju. šoreiz mēģinu būt gudrāks un aprēķināto 1.6 litru vietā nosmeļu 3 litrus 9) nosmeltos biezumus uzsildu līdz nākošai pārcukurošanas pauzei un atkal atstāju uz 20 minūtēm 10) pēc 20 minūtēm lieku vārīties nosmeltos biezumus 11) kad biezumi uzvārījušies atkal piejaucu tos lielajā katlā * tik un tā lielā katla temperatūra par mazu. plānoto 70 grādu vietā 68 grādi. atkal piesildīju lielo grāpi. 12) atstāju lielo grāpi uz pus stundu. pa to laiku lieku mazajā grāpītī sildīties skalojamo ūdeni 13) kad laiks pagājis sildu lielo katlu uz mashout un tad tecinu

      salīdzinot ar to infuzijas pārcukurošanu ko esmu aprakstījis čaiņiku topikā šis piegājiens ira DAUDZ interesantāks un aizraujošāks. visu dienu slapju muguru pie katliem ar termometru vienā rokā un maisāmo lāpstiņu otrā un katlu pietur ar trešo un maisa un mēra un karsē...ekšens uz visu dienu! ne tā kā čaiņuku metodē - pielej uzsildīto ūdeni, samaisi un atkal aizmirsti cepenē uz kādu laiku un tikmēr vari urķēt degunu un dzert alu.

      tas aizputes iesals vēl ira tāds matains un lielāks un šķiet ka piebriest vairāk nekā leišu...

      tas kas man nepatika ira efektivitātes rādītājs. plānoto 1.062 vietā es dabūju tikai 1.052 OG kas ira aptuvenni 60% efektivitāte.

      vapros v studiju: kāds var izskaidrot ko es darīju nepareizi?

        visu laikam izdariji pareizi, tikai ir tas biezums kādu laiku jāpavāra nevis tikai lai uzvārās. Es vakar izdariju savādāk. Iejaucu pie 55C, noturēju, tad pacēlu uz 65, noturēju 60 min un tad visu šķidrumu notecināju nost. Tad biezumus novāriju, atdzesēju līdz 70C un enzīmiem bagāto šķidrumu pielēju atpakaļ. Ieguvu tos pašus 65 un atkal stundu noturēju. Principā sanāk tā pati dekokcija, tikai es pārvietoju nevis biezumus, bet šķidrumu un tas ir vieglāk. VISPĀR GRIBĒTU IETEIKT - AIZPUTES IESALU ŅEMIET TIKAI TIE KAS IR TEHNISKI SPĒJĪGI UN ZINOŠI VEIKT DEKOKCIJU!!!!!!!

          Ir vēl viens veids kā no iesala dabūt laukā visu līdz pēdējai kripatai un vēl vairāk - Uzjauc iejavu, notur pie visām pauzēm, šķidrumu nolej, biezumus novāra, atdzesē līdz alfa/beta T, šķidrumu pielej atpakaļ, notur atkal stundu, tad visu biezo masu atdzesē līdz 25C un liek atdzīvinātu raugu klāt. Raudzē visu masu un fermenti turpina darboties un šķelt cieti. Vienīgi jāatzīmē ka šāda brāga ir derīga tikai destilācijai:)))))

            Man, taisot kā parasti, ar Aizputes iesalu OG sanāca nevis 1.049, bet 1.034. Šķiet, ka Aizputes iesals arī vairāk ūdeni uzsūc sevī.

              cik nu tas bija iespējams iespējams sekoju Jāņa norādēm kā dabūt no tā iesala pēc iespējas vairāk cukura. Taisot pēc 3 atvārījuma metodes dabūsi vēl vairāk ekstraktivitātes.

              beershmit uz ierasto 70% efektivitāti man sarēķināja OG 1.062 Ko nozīmē ierastie %? Vārot kurpju zoles tu arī nedabūsi plānotos bīvuma procentus. Nezināmu iesalu var izrēķināt tikai pēc misas iegūšanas un šo iesalu var pie šādiem pieskaitīt.

              tas aizputes iesals vēl ira tāds matains un lielāks un šķiet ka piebriest vairāk nekā leišu... Nu ar dīgļsaknītēm un asniem iesalu par alus iesalu nosaukt ir pagrūti, no viņa var ekstrahēt iesalu maizes cepšani, kur graudu viendabīgums nav būtisks. Labums varētu būt tāds, ka mazāk jāpievieno apiņi, josaknītes ir jau tā rūgtas (tiesa nedaudz citādi). Skaidrs, ka tas viņiem patreiz ir blakus produkts bet ja būs pieprasījums un ja viņi būs gatavi gatavot ALUS iesalu sapratīs, ka tam ir jābūt no augstākās kategorijas VIENDABĪGIEM graudiem, par saknītēm runa vispār neiet

                Uz doto brīdi Aizputē ir uzstādīta arī asnu tīrāmā mašīna. Ja es vēl kādreiz sūtīšu Aizputes iesalu tad tas būs tīrs. Jautājums protams vai es vēl kādreiz sūtīšu?! Netieku vaļā no tā kas ir pašlaik, vēl kādi 6 maisi palikuši. Nu destilētāji jau ņem padruskai:)))

                  Ja būs tīrs, cena zemāka par importu un kaut vai nedaudz zemāka ekstraktivitāte, kāpēc gan nē, vienmēr par vietējo produktu

                    Ar to patriotismu jau nekad nevar zināt. Teiksim Šveicē skatos, ka nav tādu vietējo produktu - pārtika vai mēbeles, principā jebkas, kas nebūtu divas un vairāk reizes dārgāki nekā importētie (jo darbaspēks šausmīgi dārgs), arī ja kvalitāte vienāda. Tāpat visi pērk.

                      Tur cita nostāja cilvēkiem. Viņi mazajā miestā no kaimiņa pirks maizi pa 5Eur zinādami, ka tuvākajā pilsētā tā maksā 2Eur. Bet kaimiņs nāks pie tevis ar tiem pašiem 5Eur pēc piena

                        specialists72 said: .... beershmit uz ierasto 70% efektivitāti man sarēķināja OG 1.062 Ko nozīmē ierastie %? Vārot kurpju zoles tu arī nedabūsi plānotos bīvuma procentus.

                        ierastā efektivitāte nozīmē ka izmantojot leišu iesalu un nomērot faktisko OG rezultāts sakrīt ar to kas uzrādās beershmitā pie 70% vai pat 75% efektivitātes.

                        lietojot leišu iesalu 2 reizes es pat esmu eksperinemtējis ar drabiņu pārskalošanu. tas ir kad esmu ieguvis savus plānotos misas litrus ar plānoto OG un tas jau vārās. uzsildu vēl skalojamo ūdeni un pārskaloju drabiņas. rezultātā sanāk vēl 10 litri vistu aliņš (nu tāpēc ka drabiņas apēd vistas) ar 1.030 - 1.035 OG lai arī kā tas neizklausītos abi tie aliņi bija ļoti garšīgi. apiņus tur bēru uz aptuveno un viņi man sanāca tādi forši rūgti. intereses pēc pārskaloju arī tās drabiņas ar aizputes iesalu. sanāca katliņš ar 1.014 OG. intereses pēc uzvārīju un piebēru maizes raugu. tad jau redzēs kas sanāks :)

                          Dainis said: Man, taisot kā parasti, ar Aizputes iesalu OG sanāca nevis 1.049, bet 1.034. Šķiet, ka Aizputes iesals arī vairāk ūdeni uzsūc sevī.

                          Tātad Dainis atbildēja uz konkrētu jautājumu un tas iznāk, ka efektivitāte acīmredzot pie nostādināšanas metodes ir 70% salīdzinājumā ar ierasti izmantoto iesalu t.i. ap 1/3 mazāk Par "matiņu" higroskopiskjām spējām masa/ūdens pasen jau postēts

                            FG 1.020 (vajadzēja 1.014), kas man dod ABV 2% (4.5% vietā). Apinis var priecāties ;) Nākamnedēļ to pašu ar Pilzenes iesalu taisīšu, tad varēs saprast, cik man vispār sanāk.

                              OHO! Dainis laikam būs pirmais kurš atklās kā var iegūt garšīgu bezalkaholisku dabīgi raudzētu un gāzētu kvasiņu kurš ir darīgs ilgstošai uzglabāšanai!

                              lūdzu iepostē šeit recepti kad būsi ticis zem 1% ABV

                                viegli - 1% jāņem 2x mazāk iesala ;)

                                Aizputes’’ESB’’ (Jāņa) 5l 1.2kg = Aizputes g. (3.5-5) 1.1 kg (92%) + Caramel (230) 0.10kg (8%)

                                3.5l mash 73C / 60min 4l sparging 76C

                                Perle T45 (10) 4g / 40min Perle (7.2) 3g / 20min Fuggles (4.5) 17g / 5min

                                US-05

                                OG 1.035 (1.049) FG 1.020 (1.014)

                                Alc.vol. 2% (4.6%) / IBU 37 / SRM 17

                                Vēl nedēļu jāgāzējas un tad kādu nedēļu ledainī jāpatur, tad redzēs

                                  nav tik viegli!

                                  es mēģināju vienkārši paņemt mazāk iesala. sanāk bezgaršīga susla. izlēju laukā jo neviens negribēja tādu dzert.

                                    neesmu drošs vai manējo apiņu tēju kāds gribēs

                                      janis said: ... Es vakar izdariju savādāk. Iejaucu pie 55C, noturēju, tad pacēlu uz 65, noturēju 60 min un tad visu šķidrumu notecināju nost. Tad biezumus novāriju, atdzesēju līdz 70C un enzīmiem bagāto šķidrumu pielēju atpakaļ. Ieguvu tos pašus 65 un atkal stundu noturēju. ...

                                      cik ilgi vārīji biezumus? kā tu atdzesēji biezumus?

                                        Vāriju 5 min. atdzesēju ar dzesētāju/spirāli