Temperatūru uzturēju ik pēc 7-8h pielejot no tējkannas uzvārītu karstu ūdeni. Katru reizi ar 1-1,6 litriem pietika, lai uzceltu no 35C uz 45C. Kopumā laikam tikai 4 reizes vajadzēja pieliet karstu ūdeni. Iejavoju aukstuma kastē. Batch size - 10 litri.
Sarkanais ir ar Pūre meža ogu sīrupu. Sajaukts glāzē. Kā vācieši saka - mit Schuss. Vai kaut kā tā. Secinājums - sīrupam jābūt ļoti kvalitatīvam. Nedzīvoju Rīgā un man pieejamajos viekalos labākais sīrups ir Pūre. BET - tas nav pietiekoši labs. Tik sintētiska garša... Galu galā skābais alus bez sīrupa garšoja daudz, daudz labāk. Varbūt būs jāsaņemas pašam uzvārīt mazu porciju sīrupa no saldētām avenēm.
Viens būtisks secinājums: milzīga SourMash priekšrocība - var pagatavot alu ar tādu skābuma līmeni, kādu nu pašam gribās. Jo ilgāk skābē - jo skābāks kļūst. Es skābēju 30h. Bet, garšojot pēc ~25h, skābums šķita mērenāks un pieņemamāks. Vajadzēja jau tad beigt skābēšanu. OK, es savā mūžā neesmu garšojis nevienu komerciālo Berliner Weisse, tāpēc nav ar ko īsti salīdzināt. Bet cilvēks, kurš ir daudz garšojis skābos alus un tajos labi orientējas, varētu precīzi sagaršot, kad ir vajadzīgais skābuma līmenis un ir laiks misu vārīt un pārtraukt skābšanas procesus.
