Ir gatavs jau otrais dūmu eksperiments. Šoreiz 60% dūmu iesals, ap 30% Minhenes, 10% Carabelge un 1% dedzinātais. Kaut kādi veci apiņi - Challenger, Centennial un Fuggles, tā uz 60IBU. Bet tie IBu nebija, moš 40-50, ne vairāk, laikam apiņi pārāk veci, jau tā 40% noņēmu no potenciālās alfas. 6.5% ABV. Ap 67 grādi viena pauze.

Ir vairāki svarīgi secinājumi:

1) pretīgā piegarša maniem aliem ir no vietējā kaļķainās un hvz kāda ūdens. Nu ok, drīz braucu uz LV, kur vispārīgais progress sasniedzis tādu pakāpi, ka ir pieejami normāli sadzīves ūdens filtri. 2) bez 70-80% dūmu iesala procentiem nav nekāda dūmu garša. 3) dūmu alum prasās lielākas pārcukurošanās temperatūras un attiecīgi biezāks, pilnīgāks alus 4) dūmu iesals slikti sader ar galīgi tumšo, dedzināto, to var ne vairāk kā 0.5% tīri krāsai. Savādāk veidojas pretīga disharmonija.

Drži nāks gatavs gaišais 90% variants. Misa garšoja lieliski.

Beigās uzrakstišu rakstiņu par savu kopējo dūmu pieredzi. Bet vispār dūmu iesals ir ļoti āķīgs. Ja gaišo moš izvārīt viegli, tad tumšais izskatās ļoti piņķerīgs. Nu tāds, kas garšīgs.