Un arī latviski:
http://www.apollo.lv/portal/ipasums/articles/102589
Lai apiņi aug griezdamies!
Ilona Klovāne, «Latvijas Avīze»
Sestdiena, 23. jūnijs (2007) | Pievienot komentāru
Drukāt Nosūtīt draugam
Gribu veidot apiņu dzīvžogu. Lūdzu, pastāstiet, kā audzēt tos un kā pavairot. Kāda augsne apiņiem ir vislabākā, kāds mēslojums pats piemērotākais?
Foto: www.la.lv
Stāda pavasarī
Kā pastāstīja Nacionālā botāniskā dārza speciāliste Līvija Sarja, apiņu audzēšanai piemērotas labi drenētas, trūdvielām bagātas, no daudzgadīgajām nezālēm tīras augsnes ar sārmainu vai vāji skābu reakciju un saulainas, no valdošajiem vējiem aizsargātas vietas. Neder vieglas smilts, smagas māla un kūdras augsnes. Zeme jāsastrādā līdz 60 cm dziļumā.
Apiņus labāk stādīt agri pavasarī, līdzko augsne pietiekami apžuvusi. Stāda apmēram 30 – 50 cm attālumā no balsta konstrukcijām, ieteicamais atstatums starp augiem – 1 metrs. Stādīšanai biežāk izmanto sakņu spraudeņus (apmēram 15 cm gari apakšzemes dzinumi 1,5 – 2 cm diametrā, ar 4 – 6 pumpuriem). Tos izrok aprīlī vai maija sākumā, gulda slīpi, tad aprauš ar zemi (augsnes kārtai jābūt apmēram 5 cm biezai). Dzīvžogā var stādīt vairākas apiņu šķirnes ar vienādu vai atšķirīgu augļkopu ienākšanās laiku.
Reklāma
Kur apinim pieturēties
Pavasarī, kad jaunie dzinumi paaugušies, katram jaunajam augam atstāj tikai vienu stīgu, to piesien pie kārts. Pārējās ar nazi nogriež, tādējādi veicinot sakņu sistēmas nostiprināšanos.
Aprīlī (turpmāk – ik gadu pavasarī) stādiem atrauš augsni un ar nazi izgriež iepriekšējā gadā izveidojušās sakņu atvases, tādējādi veicinot 3 – 5 spēcīgu dzinumu attīstību no galvenās saknes. Pēc tam augsni atkal pierauš. Vēlāk ražas ieguvei atstāj tikai trīs četras spēcīgākās stīgas, pārējās vasaras sākumā izgriež.
Kad augi sasnieguši 60 cm garumu, tie jāpiestiprina pie balstiem. Šim nolūkam der 3,5 m augsti betona vai koka stabi, ko ierok tik dziļi zemē, lai tie būtu stabili. Pēc tam horizontāli divos līmeņos stingri novelk izturīgas stieples (apiņiem veidojas liela zaļā masa). Jūnijā, kad sāk veidoties ziedkopas, stīgas galotņo. Tad attīstās vairāk sāndzinumu un veidojas vairāk rogu. Apiņu augļkopas ievāc augusta beigās, septembra sākumā, kad tās kļuvušas dzeltenzaļas un čaukstošas.
Baro ar mēru
Sākot ar trešo gadu, apiņi regulāri jānodrošina ar papildmēslojumu – aprīļa beigās dod amonija nitrātu 20 – 30 g uz kvadrātmetru (nevajadzētu pārbarot, citādi augi aizies lapās). Ik pēc trim četriem gadiem stādījumos der iestrādāt arī satrūdējušus kūtsmēslus (deva 5 – 10 kg/m2). Ik rudeni pēc lapu nobiršanas pieaugušiem stādiem stīgas nogriež līdz zemei, aizvāc no dārza, cerus apber ar kūdru vai citu mulčas materiālu 10 – 15 cm biezā slānī.
Ir arī šķirnes
Nevajadzētu veidot arī jauktu stādījumu, proti, audzēt apiņu šķirnes kopā ar savvaļas apiņiem, citādi augi saziedēsies un vairs nebūs derīgi stādāmā materiāla iegūšanai, turklāt spēcīgi augošie savvaļnieki ar laiku nomāks smalkās kultūršķirnes.
Pēc stīgu krāsas izšķir:
- zaļo stīgu apiņus – lapas un stīgas gaiši zaļas; rogas izmanto spilvenu gatavošanai, tautas medicīnā),
- sarkano stīgu apiņu šķirnes – sarkanbrūnas stīgas, tumši zaļas lapas; izmanto alus rūpniecībā.
Agrīno grupā ietilpst šķirnes (piemēram, «Smoļistij»), kas tehnisko gatavību sasniedz 124 dienās; vidēji agrīnās šķirnes («Kauno Gražieji», «Fredos Derlingieji», «Klon 18», «Istrinskij 15», «Raudnitz») ienākas 125 – 129 dienās; vidēji vēlīnās (piemēram, «Raudoniai») ienākas 130 – 134 dienās, bet vēlīno grupā ieskaitāma šķirne «Marynka», kuras rogas ir novācamas pēc 135 dienām.
Nacionālajā botāniskajā dārzā nākamgad pavasarī nelielos daudzumos būs pārdošanā dažādu apiņu šķirņu sakņu atvases par 50 santīmiem gabalā. Piedāvājumā: ar sarkanām stīgām – «Kauno Gražieji», «Klon 18», «Smoļistij"; ar gaiši zaļām lapām un stīgām – «Fredos Derlingieji»; ar zaļām stīgām un samērā sīkām rogām – «Marynka» (neizturīga pret lietavām, miltrasu).
Uzziņa
Parastais apinis (Humulus lupulus) ir daudzgadīgs kaņepju dzimtas augs ar viengadīgu virszemes daļu. Vīrišķajiem augiem ziedi sakārtoti skarās, bet sievišķajiem – galviņās. Tām pieaugot, veidojas čiekuriem līdzīgas ziedkopas – apiņu rogas. Ziedus apputeksnē vējš.
Vīrieškārtas augus parasti dārzā nestāda, jo apputeksnēšanās nemaz nav vajadzīga. Ja kultūrā pieļauj abu kārtu ziedu apputeksnēšanos, notiek apaugļošanās, veidojas sēklas un rogās ir krietni mazāk lupulīna jeb apiņu miltu.
Dzīvžogā var stādīt arī savvaļā gar upju krastiem augošus apiņus, taču tie nav piemēroti rogu ieguvei, jo sīkās augļkopas satur maz lupulīna.
