...Vai arī laiž caur pretplūsmu un tad atpakaļ katlā...
Tā mazie dara rietumos...

    Linards tiesi ta, hloridi augstaki, pilns internets par so, ar konkretiem ppm piemeriem.
    Tiesi ta, ar pretplusmas/plaksnu dzesetaju, nodzeseto misu atgriez katla, lidz sasniegta velama temperatura, tad virpulo. Aldari sis bija mega izaicinajums, lai gan realitate vienkarsi slauka no dzesetaja negaja uz tvertni, bet pa augsu tika iemesta atpakal virpultanka, ar elektrisko plusmas meritaju nokontroleja atdzeseta alus daudzumu un pec kalkulacijam dabuja precizi (+/-1c) temperaturu virpulim.
    Rauna tiesi tapat notiek (tikai varkatla)!

      ugis_n Varēja jau pa vienkāršo bez visādiem aprēķiniem - iemest virpulī termometru un miers mājā 🙂

        ugis_n tiesi ta, hloridi augstaki, pilns internets par so, ar konkretiem ppm piemeriem.

        Tevis uzdotā attiecība SO4 1:2 Cl vadoties pēc Palmera sanāk "sulfate/chloride ratio = 0,5 (Very Malty)" , bet man visu laiku ir šķitis, ka IPA'i vajadzētu "sulfate/chloride ratio = 3 (Bitter)"
        Pēc manas saprašanas, no šāda ūdens normāla Pilzene var sanākt, nevis tik laba IPA kā Gustavs, tāpēc, ja vien Tev nav grūti... iedod man lūdzu 1-2 linkus no interneta, kur piemēros pie apiņoto alus brūvēšanas tiek izmantota tieši šāda sulfātu/hlorīdu attiecība!
        Un atceries... strīdos dzimst patiesība! 😉

          Linards Varbūt maltier palīdz mazāk just IBU pie liela apiņu krāviena, tādejādi paaugstinot crowdpleasing līmeni? Also, varbūt mazāk šmigu sit cauri, kas DIPAi varētu būt aktuāli? Man šķiet, ka tā Palmera attiecība ir domāta tīri informācijai nevis kā kanons receptēm.

          • BOD replied to this.

            Bet tieši sulfāti ir tie, kas akcentē apiņus. Mazs sulfātu saturs ūdenī = apiņu izšķērdēšana. Savukārt ja ūdenī ir augsts sulfātu saturs, bet sulfate/chloride ratio ir 0,5 , tas nozīmē ka hlorīdi ir debesīs. Nu pieņemsim, ka es gribu izcelt priekšplānā apiņus, un tāpēc izvēlos ūdeni ar relatīvi augstu sulfātu saturu, piemēram man dzīvoklī ūdenim sulfātu saturs ir 250 mg/l. Vadoties pēc Uģa iedotās attiecības tad hlorīdus man vajadzētu 500 mg/l. Es paredzu, ka dzerot tādu alu es justos kā Gaiļezerā! Savukārt ja sulfāti bija ~ 100 mg/l un normāli sabalansējās ar 200 mg/l hlorīda jonu, tad man šķiet, ka tāds sulfātu daudzums ir par maz. Vispareizāk būtu ja Uģis precizētu starp cik simtiem mg/l balansēja sulfātu daudzums ūdenī brūvējot "Gustavu" !

              lampa Varbūt maltier palīdz mazāk just IBU pie liela apiņu krāviena

              Gustatvam jau niecīgs IBU - 15 no Magnum un kādi 20 no 100-80C Citra/Mosaic. Zemākā temp. alfas vairs netiek izvilktas, vismaz ne tādā mērā, lai tās varētu empīriski izskaitļot

                Nu ja pameklee google NEIPA water profile - pilns piemeru ar hloridu dominanci. Sulfiti neakcente apinus, bet rugtumu un "sausumu". Un pienemt Palmera uzskatus par absolutu patiesibu nav produktivi. Ir ari citi viedokli. Piemeram, Michael Tonsmeier daudzos alos izmanto TIKAI CaCL2 un sulfitus neliek vispar.

                  Zelcs saprotu, ka esi šo teoriju pārbaudījis praksē! Internets, tā pat kā papīrs panes visu, tāpēc arī nebrīnīšos ja Uģis priekš mani iekopēs vairāk kā divus linkus, BET es tikai vēlos izprast kā tas iespējams. Tāpēc jau teicu, ka :

                  Linards Vispareizāk būtu ja Uģis precizētu starp cik simtiem mg/l balansēja sulfātu daudzums ūdenī brūvējot "Gustavu" !

                  jo kā jau teicu, ja veidojot šo attiecību netiek pārsniegta kaut kas ap 250 mg/l Cl klātbūtnes, viss var izdoties, bet man ir praktiska pieredze, un diezgan nepatīkama kad Cl uzskrien debesīs!

                  Tāpat man ir ilggadīga un praktiska pieredze ar apiņotajiem aliem, brūvējot tos kad ūdenī pār hlorīdiem dominē sulfāti 😉

                    Neviens jau nesaka, ka minerālu profils ir jābliež ar ēdamkarotēm un jāpanāk Boržomi profils. NEIPA stils paredz hlorīdu līmeni vismaz divreiz lielāku kā sulfātu līmeni. To var panākt:
                    1) Izmantojot RO ūdeni un būvējot minerālu profilu no nulles.
                    2) Izmantojot krāna ūdeni, uz tā bāzes uzbūvējot ūdens profilu, piemēram - 60ppm sulfāti un 120ppm hlorīdi. Tālāk vajadzīgo pH piedzenot ar fosforskābi vai kādu citu brūvēšanā izmantojamu skābi.
                    To es stāstu no savas niecīgās 50 vārījumu pieredzes, kopš sāku katram alum izstrādāt individuālu ūdens minerālu/skābju profilu.
                    Saprotu, ka tiek gaidīta tieši Uģa atbilde. Vairāk nemaisīšu ar saviem spriedelējumiem.

                      Linards
                      Te daži linki:
                      http://scottjanish.com/chasing-mouthfeel-softness/

                      http://brulosophy.com/2016/10/03/water-chemistry-pt-6-sulfate-to-chloride-ratio-exbeeriment-results/

                      https://www.homebrewtalk.com/forum/threads/what-is-your-preferred-neipa-chloride-sulfate-ppm-ratio.625718/

                      https://www.homebrewersassociation.org/how-to-brew/tips-brewing-new-england-ipa/

                      http://inboundsbrewing.com/crafting-a-new-england-ipa-recipe-part-1-why-so-hazy/

                      “However, finished Heady Topper tested at 339 PPM chloride and 468 PPM sulfate. Tree House Alter Ego finishes at 421 chloride and 336 sulfate in comparison (according to an analysis emailed to me). A good reason not to worry about a few PPM one direction or another in your brewing water.”- te par sāļu koncentrāciju, laborotoriski nomērītu, dažiem no stila populārākajiem aliem, krietni pārsniedz tevis minèto ~250ppm slieksni.

                      Nav viennozīmīgi, ka sulfātiem jābūt zemiem, tikpat labi ir piemēri ar 1:1 attiecību, bet tas, ka hlorīdi šim stilam ir nepieciešami augsti ir fakts, atceries, šī nav west coast IPA, ar sausu, bliezošu rūgtumu! Un ja zemi sulfāti ir apiņu izniekošana, tad ko tu teiksi par dryhopu fermentācijas pirmajās dienās, turklāt vairākkārtīgu (kas teorijā izpūš visu apiņu aromātu ar co2 laukā)?? 😃
                      Gustava gadījumā neviens no šiem sāļiem nepārsniedz 200ppm atzīmi, es gan nezinu, kādi ir rādījumi gatavam alum, būtu interesanti, arī attiecībā uz augstākminētajiem komercalu paraugu rezultātiem (~400ppm gatavā alū!!!)

                        BOD es Brewersfriend virpulim lieku 2-5% utilisation (kkur lasiju, ka tas aptuveni atbilst iespejamai izomerizacijai), Gustavam nomerija 58-65IBU Aldari, precizi neatceros.

                        • BOD replied to this.

                          Nedaudz atkapei no Gustava, par udens profila aprekiniem, ka jus, piemeram Zelcs, rekini ppm koncentraciju? Jo ir vairakas metodes, piegajieni, ir kas rekina uz gatava produkta (alus litriem) ppm koncentraciju, ir kas dala proporcionali iejavai un skalojamam udenim, es lieku visu iejava (uz iejavas udens daudzumu, lai tur butu vajadzigie ppm), skaloju ar osmozi bez saliem. Drosvien, ka tadejadi gala ppm tiek paskaiditi un ir zemaki ka iejava, bet ari man nav tik liela pieredze saja jautajuma, tapec interesanti uzzinat citu viedoklus.

                            Es mineralu aprekinam izmantoju Bru'n'Water excel failu. Atkariba no alus stila izmantoju krana udeni vai RO udeni. Pirmos 20 varijumus liku salus/skabes atseviski iejavas udenim un atseviski skalojamam udenim. Bet visu laiku iejavas pH bija par 0.1-0.2 augstaks par prognozeto. Tagad gan iejavas udens salus, gan skalojama udens salus lieku iejavas udeni. Un pH limenis saka sakrist ar prognozeto. RO skalojamam udenim tagad nelieku neko klat. Krana udenim pievienoju Bru aprekinato fosforskabes daudzumu. Nezinu cik tas butiski ietekme alus beigu mineralu profilu. Jo tur iejava notiekot daudz kimisko reakciju, kuras nav pilniba izpetitas.

                              Zelcs Saprotu, ka tiek gaidīta tieši Uģa atbilde. Vairāk nemaisīšu ar saviem spriedelējumiem.

                              Nē, nē! Tieši otrādi! Strīdos dzimst patiesības! Jebkura diskusija ir svarīga! Varbūt mans tonis var šķist mazliet izaicinošs, bet ja tā arī ir, tad tikai tāpēc lai raisītos diskusija. Pēcāk šo pārnesīsim pie "Ūdens" tēmas, bet pagaidām lai notiek!

                              Zelcs NEIPA stils paredz hlorīdu līmeni vismaz divreiz lielāku kā sulfātu līmeni. To var panākt:

                              Kā to var panākt es zinu, jo pats arī tā rīkojos. Es tikai nesaprotu, kā tas var būt! 😃
                              Manai neizpratnei ir pamats. Bija tā. Kādā "adresē" tika papildus ūdens atdzelžošanas iekārtai uzstādīta arī ūdens mīkstināšanas iekārta. Mazas pieredzes un vāju zināšanu dēļ, brūvētāji paļāvās uz to, ka mīkstināšanas kolonna ūdeni reducēs līdz optimālajam ūdenim. Mazliet ģipša iejavā lai pastiprinātu apiņus, un aidā! Tas kas tur pirmajā reizē sanāca, maigi izsakoties bija draņķis. Tā garša bija tāda, itkā būtu izlaizīts Gaiļezera slimnīcas operāciju bloks. Ūdens nekavējoties tika aiznests uz laboratoriju, un rezultāts redzams zemāk.
                              image hloridi.jpeg
                              No šejienes arī mana stingrā pārliecība, ka augsts Cl saturs ir slikti. Ar šodienas domāšanu es saprotu, ka tam ūdenim bez sulfāta joniem tur daudz kas trūka, bet tā tas toreiz sanāca. Kā tas beidzās jau ir atsevišķs stāsts.

                              ugis_n Nedaudz atkapei no Gustava, par udens profila aprekiniem, ka jus, piemeram Zelcs, rekini ppm koncentraciju?

                              Saprotu, ka tika gaidīts tieši @Zelcs viedoklis, bet es arī padalīšos informācijā. 😃
                              Es ļauju lai visu manā vietā izdara BeerSmith. Nu dikti jau tam Palmeram es uzticos! 😃
                              Es gan visam ūdenim uztaisu profilu, un tad tikai sadalu.
                              Bet man arī jautājums. Kā jūs izšķīdiniet sāļus? CaCl, krītu? Tie tak vispār negrib šķīst.

                              ugis_n tad ko tu teiksi par dryhopu fermentācijas pirmajās dienās, turklāt vairākkārtīgu (kas teorijā izpūš visu apiņu aromātu ar co2 laukā)?? 😃

                              Tiem kas tā dara, ir jāuzrīda "apiņu policija" 😃

                              ugis_n Gustava gadījumā neviens no šiem sāļiem nepārsniedz 200ppm atzīmi

                              Mazliet žēl laika, bet vajadzētu tavu "Gustavu" uzbliezt ar kādu no tiem ekstrēmajiem profiliem, kur Cl ~ 400 , un tad paskatīties kas sanāk! Jo es sākotnēji tā arī padomāju, ka ir IPA sulfātu profils, un NEIPA piedienošā sulfātu/hlorīdu attiecība.

                                Linards Bet man arī jautājums. Kā jūs izšķīdiniet sāļus? CaCl, krītu? Tie tak vispār negrib šķīst.

                                Man ir pieredze tikai Kalcija hlorīdu un Kalcija Sulfātu.
                                Kalcija hlorīds (CaCL2) - ļoti labi šķīst ūdenī. Nekas neizgulsnējas. Vienīgi jātur cieši aiztaisīts iepakojums, jo atvērtā iepakojumā uzsūc mitrumu līdzīgi kā sausais iesala ekstrakts.
                                Kalcija sulfāts jeb ģipsis (CaSO4) - šis gan nešķīst. Ir tāda sajūta - cik ieber un iemaisi - tik pēc brīža nosēstās mērkrūzes apakšā. Tāpēc es to iejaucu mērkrūzē (apmēram 500ml ūdens) un uzreiz leju iejavas karstajā ūdenī un iejaucu iesalu. Un ceru, ka visas ķīmiskās reakcijas tomēr notiek.
                                Ar krītu neesmu darbojies.

                                  Zelcs Man ienāca prātā izmantot galda blenderi. Respektīvi nepieciešamo daudzumu sāļu iejaukt kādu brīdi iepriekš 1,5 litros ūdens un to visu padarbināt blenderī. Otrdien varēšu komentēt rezultātu 🙂

                                    ugis_n Man BeerSmith ir 30% uzlikti. Pats BM saka, ka 50% jāliek, ja 90C iztur. - tā kā temp. neuzturu, bet ļauju atdzist, tad savlaik ieliku šādu. DIPA konkursantam sanāca mani teorētiskie 90IBU.

                                      Write a Reply...