kastrolis Aiz matiem nevienu nevejag vilkt, bet informēt plāšaku sabiedŗibas daļu, ka mēs esam un darbojasmies, gan, manuprāt, var. Latviešiem tipiski ir baidīties piedalīties, un visiem šķiet, ka vienam labāk kaktā raudāt. Man tāda pati situācija ar kolekcionāriem, bet jau 5to gadu katru mēnesi, mazāk vai vairāk, kaut kas notiek, un pat ir daži "jauniņie" parādījušies. Kā arī ir jomas, kur man tracina "virtuālā komunikācija". Mēs esam dzīvi cilvēki, kas māk runāt, un tas ir jādara aci pret aci. Es, protams, zinu, ka dzīvoju citā realitātē, bet tik elementāru lietu, kā ik mēnesi uzraklstīt datumu un laiku, un vietu neuzskatu par nastu. Atnāks varbūt pieci, bet varbūt 15 cilvēki, un labi pavadīs laiku!
Piekrītu, ka savā ziņā darbs ir izdarīts, viss notiek, brūži aug kā sēnes, un dažiem tiešām izdodas, bet mājbrūvētāji jau tāpēc nepazūd. Attīstamies, domājam, ko varam uzlabot. Sen nav bijušas defektu degustacijas, un šis ir tas, ko ik pa laikam droši var atkārtot. Te ikviens seko līdzi jaunākajām tendencēm. Varbūt var mazā "lekcijā" pastāstīt par kādu tēmu, kas ir akutāla, jaunatklāta, vai vnk vērts pārrunāt. Un būs pievienotā vērtībā momentā. Un nekas no šī īpaši daudz neprasa.
Un lieki piebilst, ja nebūs mēnešreižu, tad gada pasākums pazudīs. Nomirs dabīgā nāvē! Bet uzskatu, ka tas tomēr ir kolosāls pasākums, dēļ kura ir vērts nedaudz vairāk pacensties!
Kaut kā tā! 🙂