Nu tad jau var teikt, ka tiem, kam nav vismaz doktora grāds nedrīkst atļaut vēlēt, jo viņi tikai visu sačakarē.

Nu par tām vēlēšanām jau tā arī ir ka pirms atļaut piedalīties , vajadzētu pierādīt ka IQ ir vismaz ap 80. Alus gadijumā jau slikts rezultāts parādās ātrāk. Ja kādam nesanāks tad viņš tak nedzers sliktu alu vislaik. Vienkārši pārstās brūvēt un pirks kā parasti veikalā. ja ir 20 brūvētāji tad man nav jēgas domāt par izejvielu asortimenta palielināšanu ja ir 500 tad jau ir vērts ar to nodarboties nopietni. Ja ir 5 brūvētāji , tad var turpināt braukāt uz Biržiem pēc gaišā Vikingmalt un Magnum apiņiem. Es domāju ka lielāks brūvētāju skaits ir mūsu interesēs. Jo vienmēr taču ir tā, jo vairāk dalībnieku, jo augstāka kvalitātes latiņa. Un lielāka iespēja ka parādās cilvēki ar gaišām galvām un oriģinālām idejām. Svarīgi neiegrimt provinciālā pašapmierinātībā kā to ir izdarijuši mūsu komerciālie ražotāji. Vai tad KUPLA mērķis nav vairot alus kultūru Latvijā???? Tad mēs ko.....vairosim to kultūru mūsu pašu 20 cilvēku vidū??? Es jūs nesaprotu biedri!?

nu tak, ja kādam 2 x sanāks nedzerama žļurga, tad tas vai nu metīs to visu pie malas, vai arī sāks interesēties, kas par vainu un kā varētu to sava brūvējuma kvalitāti uzlabot. Un gan jau rezultāts neizpaliks.

cik saprotu, tad raidījums nebija par alus darīšanu, bet gan par alus kultūru. ļoti pareiza pieeja manuprāt. vispirms ir jāmāk novērtēt kvalitatīvi nodarīts alus no štrunta. tad saprot, ka labs alus maksā bargu naudu. vai arī - apnīk visas LV komercalu garšas, kā manā gadījumā, un tad sāc rakt dziļāk.

un vēl man te kādu laiku niez nagi par "alus" un "ale" saistību. nav tā, ka mums gan valodiski, gan pēc garšas īpatnībām "ale" ir tuvāk par "beer"?

Ja runājam par etimoloģiju tad labāk neizvērst šo tēmu plašumā šeit forumā, jo iebrauksim dziļās auzās. Labāk katrs pats paņem Lindas Dumpes grāmatu un izlasa. To grāmatu var nopirkt Zinātņu akadēmijas ēkā. Pajautā sargam kur ir Vēstures institūts.

man atkal likās, ka forumi kā reiz tam ir paredžeti, lai dažādus diskutējamus jautājumus kopīgi ievestu auzās.

grāmatu jau nopirku un izlasīju vienā piesēdienā ;)

Te ir ļoti labs raksts par ale vārdiem (tur arī par latviešu iet runa), rakstam ir arī citas daļas http://zythophile.wordpress.com/2010/08/31/words-for-beer-3-the-big-mysteries/

Dumpes grāmatā tas nemaz nav tik plaši aprakstīts, Jāni. Varbūt vēsturiski eils ir nācis no alus, bet mūsdienās nozīmes ir mainījušās un, manuprāt, eils un lāgeris tomēr ir pietiekoši labi termini, lai izšķirtu dažādos raugu veidus. Nu bet te jau, protams, var panesties interpretācijas par to, ka lāgeris mūsdienās (ne tikai latviski) var būt sinonīms vārdam lēts un slikts alus. Tur gan ražotāji paši vainīgi.

Nu es jau par to arī runāju ka šitās lietas ir jāizlasa autoratitīvos avotos. Nebūs jēga ja mēs te pārrakstīsim garus palagus no etimoloģijas vēstures grāmatām.

ja būs tikai 20 kultūras uzturētāji, tad jau pēc laika var aptrūkties par ko spriest, vispār jau tas ir jūtams, tā kultūras lieta izskatās viļņveida.

Pekaini, kur tavs ķīniešu trauks palicis? Man savukārt atnāca no usa sūtījums un sableķoju nodokļus pēc jaunās programmas...

Kāda tā procedūra bija, par deklarēšanos arī bija jāpiemaksā? Es vēl neesmu šo izbaudījis.

Kspc kas no usas atnāca? Esmu pacietīgs ar savu šanahajas trauka projektu, kad būs, tad tāmi ar izmaksām uztaisīšu, bet šitā jau nav īstā tēma šajā vietā. Davaj pafunktierējam par publicitāti

Deklarētā vērtība bija ap 180 usd, samaksāju pvn + ~1 ls, liekas, ka par pasta pakalpojumu. No usa vienmēr izvēlos usps, jo, ja nāca deklarējama krava caur eksprespastiem, sevišķi no ups, bija divreiz pa pusdienai pagalam, vienu brauc ellē ratā uz lidostu visu noformēt un samaksāt, otru brauc atkal pēc labumiem. Pastā viss notiek uz vietas un uzreiz.

Nu a kur tad palika ievedmuita? Tagad visam kas virs 10 eiro tak arī ievedmuita.Un ar ievedmuitu un PVN apliekas gan preces vērtība gan sūtīšanas izmaksas.

ievedmuita, ja pārsniedz 150 EUR

Jā jums tasnība: Izmaiņas nelielas vērtības preču sūtījumu aplikšanā ar pievienotās vērtības nodokli no 2011.gada 1.janvāra

Saskaņā ar grozījumiem likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” ar 2011.gada 1.janvāri stāsies spēkā izmaiņas nelielas vērtības preču sūtījumu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, aplikšanā ar pievienotās vērtības nodokli. Izmaiņas paredz, ka no pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojams nelielas vērtības preču sūtījums, ja tā vērtība nepārsniedz 10 eiro vai ekvivalentu summu latos.

Ar 2011.gada 1.janvāri nelielas vērtības preču sūtījumam piemēros atbrīvojumu:

* no muitas nodokļa – ja sūtījuma vērtība nepārsniedz 150 eiro; * no pievienotās vērtības nodokļa – ja sūtījuma vērtība nepārsniedz 10 eiro. Vienīgi ar to PVN un ievedmuitu apliekas gan preces vērtība gan sūtīšanas izmaksas. Takšto ja noķīnas sūti fermenteri kura cena ir 200usd un arī nosūtīšanas izmaksas ir 200usd tad ar ievedmuitu un PVN apliekas 400usd.

Šajā gadījumā papīrus baigi nepētīju, izmetu ārā, bet pvn samaksāju tikai par preces vērtību, varbūt, ka sūtīšanas vērtība nebija uzrādīta. Pirmo reizi izmantoju usā atrodošās starpniekfirmas pakalpojumu, kas pārsūta pakas arī no tām firmām, kas uz Latviju nesūta, tāpēc arī viss pasākums likās tāds mazliet nedrošs, bet īstenībā tā firma uzrāda to vērtību, ko tu viņiem pasaki, tā, ka, ja gribi 0 usd, tad arī norādi 0 usd, vienīgi, ja paka pazūd, tad arī nulli dabūsi atpakaļ. Arī ēbaja cilvēki sūta par mazu vērtību vai sūta komerciālus paraugus vai dāvanas, vajag tikai paprasīt...

Esmu dzirdējis, ka aizdomīgos gadījumos (īpaši, kad no eBay sūta ar zemu vērtību) papildus prasa uzrādīt izdruku no Paypal. Nav jau muitniekam arī grūti pašam paskatīties cik maksā preces pie konkrētā pārdevēja.

Nu jā, bet, ja precei ir cena, pārdevējs taču var man arī kaut ko iedāvināt vai atsūtīt paraugu par velti, ja pēc tam gribu vēl 100 gab. iegādāties... Kā viņi var ņemt par pamatu kaut kādu ēbajā norādītu cenu?