Paldies par viedokļiem. Temats izrādījies grūtāks kā domāju...
Kašķi; strīdiņi; nesaskaņas; kurš kuram nesamaksāja; palika parādā; kurš lielāks „sūda-brālis”; utt. - šādas lietas pastāvēja un pastāvēs kamēr vien cilvēki pa zemi staigās un es ar tādiem štrunta civiltiesiskajiem konfliktiem cenšos nekrāmēties! Hincenberga alus stāstā centrālais temats ir cits. Atbildot #liepinsm īsumā par to, kas notika – acīmredzot notika noziegums, piedevām krimināls, kas ir daudz skarbāk nekā „kašķis” vai „strīds” vai „nesaskaņas”, kā daudzi to uztvēruši forumā. Ceru, nav jāskaidro, ka ir būtiska atšķirība starp civiltiesisku konfliktu un kriminālu noziegumu. Kriminālos noziegumus izmeklē un „aiz restēm” liek valsts iestādes, nevis cietušais! Tāpēc notikušais būtu jāvērtē kā: „LV tiesībsargājošās iestādes vs Brālis”, nevis „Ķīviņš starp Mārketieris vs Brālis”. To, ka valstī ar tiesiskumu neiet diez ko spoži, cerams, arī nav jāskaidro, tāpēc Hincenberga lieta, visdrīzāk ir ievilkusies un „Brālim” izdodas stiept lietu garumā:
- maldināt izmeklētājus (http://www.hincenberga.lv/vesture/musdienas#2011._gada_februaris–junijs); - nenākt uz tiesu (http://www.hincenberga.lv/vesture/musdienas#2014._gada_marts);
- bet izmeklētajiem var gadīties nepamanīt ko svarīgu (http://www.hincenberga.lv/vesture/musdienas#2013._gada_junijs).
Lai izprastu, kas notika ir jāvelta vismaz 20 min. lai izlasītu visu stāstu – nepietiek ar virsrakstiem un lasīšanu pa diognāli.
Atbildot uz #liepinsm jautājumu - kāpēc iespringums un kādam mērķim: iespringums nav tik liels salīdzinot ar to veikumu, ko esmu darījis kā mārketieris ar Hincenberga zīmolu atdzīvinot to no miroņiem. Otrkārt un vissvarīgāk „Brālis” tīši izplata nepatiesu un izdomātus faktus par notikušo, kurā mani publiski apmelo nelikumībās – ka esmu krāpnieks, kurš „nabaga Latvijas mazajam ražotājām” izkrāpis zīmolu, neatdevis, izraisījis sarežģītu tiesvedību, „nabadziņus” šantažējis, bet ar pašu zīmolu neko neesmu darījis utt. (Atis, škiet, varētu pastāstīt visu melīgo Brālis sacerējumu, kas viņam kā ekskursantam pastāstīts „Brālis” alus brūzī). Šie meli, man kā personai rada kaitējumu, tāpēc nākas paša spēkiem cīnīties ar viņu izplatītajiem melīgajiem faktiem, jo likumos noteiktajā kārtībā to „atkal - aizdomīgi dīvainā kārtā” man nav izdevies atrisināt. Skat. šeit: http://www.hincenberga.lv/medijiem/03_audio_ieraksts_nav_fakts. Tostarp nākas „piesārņot” šī foruma ēteru, tiklīdz parādījās saistītās ziņas, jo forums taču ir publisks, kurā var ienākt mani darba devēji vai sadarbības partneri :).
Viedokļi par mantrausīgajiem mārketinga speciālistiem (#kastrolis – „marketoīdiem”), kuri to vien dara kā liek vairāk maksāt un viedokļi, ka „štrunts ar nosaukumu”, galvenais – „ka alus labs” arī man šķiet uzjautrinoši. Man pašam kā praktizējošam mārketierim šāds viedoklis gan nav jaunums, bet paldies par atklātību! Negribās ielaisties dziļās diskusijās, jo, šķiet, forumā kā šis profesijas pārstāvis esmu gadījies, šķiet, vienīgais. Vienalga ko teikšu dabūšu pretī vismaz 10 nākamos jautājumus, kurus „niezēs nagi” izskaidrot :). Mārketieri, kā jebkuri cilvēki ir dažādi. Piedevām, domāju, ka jebkurš cilvēks ir mārketieris. Arī visi no Jums!!! Vai tad sadabūjot nepieciešamos „kastroļus”, izejvielas, veltot laiku apgūstot jaunāko informāciju un eksperimentējot - čalis, kas brūvē alu sava nama pagrabstāvā, nevēlas saņemt kā peļņu no sava darba – gandarījumu un atzinību no apkārtējiem? Vai šim mājbrūvētājam nav svarīgi, kas un kur uzzinās par viņa alu; vai nav svarīgi kur un kā viņš pasniegs savu ražojumu; ko padomās apkārtējie; kāds radīsies iespaids; vai apkārtējie ražojumu novērtēs labāk kā kaimiņa; utt. – bet tā taču ir tīrā mārketinga būšana, ko paši darāt ikdienā! Tā ka nevajag meklēt „ļaunos garus” – mārketierus. Ja alus tirgū no uzņēmumiem pamanāt ko nelāgu un apspriežat – visdrīzāk, ne jau kāds mārketieris ir vienīgais, kas pieņem lēmumu uzņēmuma interesēs…
Paldies #Dainis, #jurisok par senākās alus darītavu skaidrojumu – vērtīgi!
