LLU Promocijas darbs (Dr. iegūšanai). "Netradicionālās izejvielas alus ražošanai". Nesen aizstāvēts. http://llufb.llu.lv/disertacijas-aizstavesanai/Beverage_industry/Ingmars_Cinkmanis_promocijas_darbs_aizstaves2014_LLU.pdf
Tika pētīta apiņu aizstāšana ar augiem un citi sīkumi. Lāčplēša laboratorijā. Kopējais iespaids ātri palasot - viss žilb un zib no skaitļiem. Viss ir 10 reizes analizēts un pāranalizēts, tomēr rodas iespaids, ka autors nespēja izvārīt labu alu no pelašķiem, ozola mizas un citiem augiem, bet vērmeļu alus sanāca samērā riebīgs. Man tomēr vairāk pēc aprakstoša darba tas izskatās. Tas, ka var vārīt alu no šīm vielām, bija zināms jau sen.
Papildināts: uzmanīgi izlasot, divējāds iespaids. Pozitīvi tas, ka kāds LV nodarbojas ar alus zinātni. No otras puses, šī zinātne diemžēl nav konkurētspējīga Eiropas līmenī. Jo šis Dr. darbs diemžēl pārsvarā ir tikai labs literatūras apskats, nevis inovatīva zinātne (to parāda arī tas, ka nav publikāciju starpatutisko recenzējamos žurnālos - Journal of the Institue of Brewing, Journal of the American Society of Brewing Chemists utt., atvainojos, bet obligātā publikācija LLU rakstos neskaitās). Secinājums, ka apiņus var aizstāt ar pelašķiem, vērmelēm vai ozolu mizām - tas taču bija zināms jau pirms 500 gadiem un nav nekāds jaunums. Lai arī koncepcija par sulu izmantošana misas paskābināšanai ir interesanta, tā demžēl netiek attīstīta līdz galam. Kopumā nerodas iespaids, ka darba autoram izdevās radīt patiešām labi dzeramu alu no šīm zālītēm un aprēķināt cik daudz šo zālīšu nepieciešams, lai radītu patērētājiem pieņemamu alu. Tā vietā ir sīki analizēti visi iespējamie parametri, taču šī analīze neko īsti nepasaka. tas pats ar ekonomisko sadaļu - nav pat skaidrs par kāda veida alus ražošanas sistēmu vispār iet runa, kāda jēga tad izmaksu aprēķiniem? Formāls darbs. Kaut arī ideja, manuprāt, bija ļoti laba. Iespējams, vajadzēja palikt pie sulām misas paskābināšanai un to papētīt daudz dziļāk, nevis virspusēji zālītes skatīt.
