Nu kaut kā negribās ticēt, ka komerciālie lāgeri, kuri rūguši +10C pa taisno no fermentera sapildīti stikla pudelēs un pa taisno uz veikala plauktiem pie +25C bez papildus apstrādes. Es tam vienkārši negribu ticēt. Pārējais jau viss ir skaidrs.

Ja ņemam vērā faktu, ka lielajiem brūžiem ar dezinfekciju un tīrību slēgtajās sistēmās viss ir ar pāris pakāpēm pārāk nekā mums un mums nav problēmu aliņu glabāt arī pie 25C, tad neredzu nevienu iemeslu kamdēļ piemēram Cēsu nefiltrētajam vēl kaut ko vajadzētu darīt pirms pudeļošanas.

Vai tad nav tā, ka raugs tomēr izraisa garšas izmaiņas ar laiku. Ne vienmēr sliktas, bet izmaiņas ir, turklāt palielinās iespēja sabojāties. Savukārt nevienu normālu lielo brūzi neinteresē alus, kur vienai šķirnei dažādojas garša vai palielinās sabojāta alus procents. Šeit nav spēkā vīnu industrijas apgalvojumi, ka tas ir forši, ka katrai vīnu partijai ir individuāls raksturs un normāli ir tas, ka ik pa laikam kāds vīns izrādās bojāts. Tiek uzskatīts, ka alus patērētājs grib, lai pilnīgi visas pudeles garšo vienādi. Takš alus darītavas pašas to akcentē, stāstīdamas cik ļoti svarīgi ir tas, lai alus ir vienāds gadu desmitiem ilgi.

Es nešaubos, ka arī gaišais lāgeris paliek dzerams 2-3 gadus. Vienīgi pilnīgi vienādu standarta garšu ražotāji var nodrošināt tikai dažus mēnešus, pēc tam sākas sīkas novirzes. Un tas ir laiks, ko uzliek par galējo derīguma termiņu.

Man vecākais paša alus ir no 2010. gada un industriālais laikam no 2007.g. Imperiālais stouts.

Atceros, kā pat Tērvetē teica, ka problēma jau nav derīguma termiņš, ko viņi var uzrakstīt ilgāku, bet gan tas, ka sākas garšas izmaiņas un to viņi negrib.

Manuprāt, gatavināšana pudelēs ir baigi sarežģītā zinātne, kur neviens neko droši nevar pateikt, kā vien pēc 5-10 gadiem, kad konkrētais alus ir nogatavojies un atvērts. Tādēļ to dara vai nu mazie eksperimentēt kārie darītāji vai tāds Fullers, kurš gatavina alus jau gadus 150 un diezgan labi zin, kas konkrētajā gadījumā sanāks un kas nē.

AndisL said: Nu kaut kā negribās ticēt, ka komerciālie lāgeri, kuri rūguši +10C pa taisno no fermentera sapildīti stikla pudelēs un pa taisno uz veikala plauktiem pie +25C bez papildus apstrādes. Es tam vienkārši negribu ticēt. Pārējais jau viss ir skaidrs.

Aizmirsi par vismaz 4 ned nostādināšanu iekš CKT. un gandrīz visi, kas pilda nefiltrētos pudelēs (Cēsis, Bauska, Tērvete), izmanto manus Hygiena ātros tīrības testus iekārtu mazgāšanas un pildīšanas līnijas kontrolei. Kegu mazgāšanu arī diezgan stingri skatās pat tik mazi kā Rēzeknis Bruyvers.

ja vēl pildīšanas iekārtas krogi normāli skatītos ...

Raksts, kurš pārskata plašāku, 25.lpp. pētījumu par alus vecināšanu (nezinu, kā īsti ''aging'' pareizi tulkot, jo ''nogatavināšana'' attiecas uz tiem aliem, kam vēl ir raugs vai arī citi apstākļi, kas varētu veicināt garšas izaugsmi, nevis degradāciju)

In the introduction section we are given an overall view of how various aspects of beer flavor change as it ages, as described by a few early studies. * Bitterness decreases linearly, harshness of bitterness and astringency increase * Sweet aroma increases linearly * Ribes aroma (catty, blackcurrant) increases to a maximum before falling * Cardboard flavor increases gradually * Increase in caramel, burnt, toffee-like, wine, whiskey, and leathery aromas * Decrease in fruity, estery, floral, and fresh flavors

It is noted that these are just general trends and that each beer will respond differently depending on its ingredients and process variables, as well as the manner in which the beer ages; whether it’s been old and cold, or it’s young and hot, these treatments will produce different effects. Somewhat enlightening is another cited Bamforth study which posits that, with modern manufacturing processes giving us the ability to produce beers with ridiculously low oxygen levels, beer staling must be a partly non-oxidative process. In fact, since it’s apparent that there are a variety of reactions which occur, then it follows that each of these has a different “energy of activation”, meaning each one proceeds at a different rate depending on the temperature and also that the rates that they proceed at do not increase equally as the temperature rises. Evidence of this is shown in studies which demonstrate that papery and cardboard notes increase more when beer is stored at 30C rather than 20C, while caramel-character staling flavors arise more when beer is kept at 25C compared to 30C or more.

http://beersensoryscience.wordpress.com/2010/11/15/chemistry-of-beer-aging/

atis said: .... Tiek uzskatīts, ka alus patērētājs grib, lai pilnīgi visas pudeles garšo vienādi. Takš alus darītavas pašas to akcentē, stāstīdamas cik ļoti svarīgi ir tas, lai alus ir vienāds gadu desmitiem ilgi.

Es nešaubos, ka arī gaišais lāgeris paliek dzerams 2-3 gadus. Vienīgi pilnīgi vienādu standarta garšu ražotāji var nodrošināt tikai dažus mēnešus, pēc tam sākas sīkas novirzes. Un tas ir laiks, ko uzliek par galējo derīguma termiņu.

Pilnīgi piekrītu Atim. Manuprāt tā arī ir un tas ir galvenais iemesls derīguma termiņam. Derīguma termiņš droši vien ir laiks kurā pārāk ievērojami neizmainās alus garša, to glabājot sliktākajos apstākļos t.i augstā temperatūrā.

To pierādīja arī alus degustācija Bauskā. Tur bija trīs dažāda vecuma viena alus paraugi un kā labāko vairums degustatoru atzina svaigāko, vecākajam, kas bija glabāts 25C visu derīguma termiņu bija parādījušās citas garšas.

Mums mājbrūvētājiem gan tas nav tik svarīgi un tāpēc varam glabāt tik ilgi cik spējam...:)

Kādā citā tēmā jau minēju par gadu veco Tērvetes Senču - bija pazuduši apiņu, bet tā jau normāls alus, ja patīk iesalainie.

Lasu krustu šķērsu par uzglabāšanas/nogatavināšanas temperatūrām EILIEM svešzemju forumos, bet gribētu arī Jūsu viedokli/pieredzi uzzināt. Vai kāds ir eksperimentējis un blakus garšojis vienu raudzējumu, kas uzglabāts dažādās temperatūrās uzreiz pēc raudzēšanas un sagāzēšanas? Jautājums būtībā par alus garšu nevis dzidrināšanas, sagāzēšanas iespējām, taras veida utt. Linards ar cream ale kaut ko darās, kas arī ir uz to pusi. Uzlasīju viedokļus, ka pēc raudzēšanas nogatavināšanas procesā rauga ietekme nav tik liela. Būtiskākais ir garšu saplūšanā, stabilizēšanā utt. Protams, ka notiek visādi bioloģiskie un ķīmiskie processi, kur raugam ir ietekme, bet principā var liet uz sekundāro un gatavināt aukstumā. Tas dod tīrāku garšu, jo raugs, tanīni un citi brīnumi labāk nosēžas un netiek līdz alus kārajām mutēm. Starp citu, Labietis arī pēc raudzēšanas nogatavina vēsumā. Jautājums arī ir par to vai viens un tas pats alus nogatavojas vienlīdz ātri aukstumā un siltumā, ja jau rauga ietekme nav galvenais faktors. Saistībā ar šo jautājumu jūru, šobrīd rūgstošos 2 alus plānoju sadalīt un glabāt daļu aukstumā un daļu siltumā. Aukstumā glabātajam visdrīzāk bēršu klāt raugu pie sagāzēšanas ar cukursīrupu, jo būs labi nosēdies raugs.

Tu gribi uzzināt vai lāgerītis, kas pēc pudeļošanas nogatavināts istabas temperatūrā garšo savādāk par to, kurš nogatavināts ledusskapī? Vai eils. Sapratu jautājumu?

Jautājums tikai par eilu. Lāgeris nav lāgeris, ja viņš nav atbilstoši gatavināts (lāgerēts) pie zemām temperatūrām. Bet eilu gatavināšanas temperatūras nav definētas vai arī es neesmu lasījis pietiekami gudras grāmatas. Kāds, kas ir lasījis, varētu apgaismot mani.

Mani novērojumi par šo tēmu ir tādi, ka ne es, ne manu alu dzērāji nespēj atšķirt alus no kuriem viens 30 dienas ir glabāts pie +5C , bet otrs pie +10C . Tas par lāgeriem. Par eiliem pamatā ir tas pats, tikai tur glabāšanas temperatūras manā gadījumā ir +10C un konkrētā brīža pagraba temperatūra, kas svārstās no +18 līdz +22 šinī pavasarī. Esmu novērojis tikai to ka viens alus kurš kopš novembra atrodas pagrabā laukos un daļa pagrabā dzīvoklī uzvedas savādāk. Tas kas atrodas pagrabā laukos ir mierīgs un atverot laukā nekāpj, bet tas kas dzīvokļa pagrabā iet pa gaisu, lai arī nav beigts. Dzīvokļa pagrabā glabātais ir stipri sagāzējies un tā arī ir vienīgā atšķirība kuru esmu novērojis starp viņiem. Neizbēgami tas atstāj iespaidu uz garšu, bet kopumā ali daudz neatšķiras. Man tomēr patīk labāk alus glabāt pie zemākām temperatūrām, manuprāt tā ir drošāk.

Es Lenteņu Kāvēju pa pudelei uzreiz ieliku pieliekamajā (15-25C), mazajā ledainī (9-16C) un parastajā (5-7C). Tagad arī pagrabā visa kaste nonesta, kas istabā stāvēja. Uz gada beigām varēs mēģināt salīdzināt

Esmu empīriski novērojis, ka alus, kas glabājas dzīvoklī pie T 20-23C, no pudeles kāpj ārā ar neapturamu paātrinājumu (pudelē paliek tikai 1/5 no sākuma tilpuma, tas ir alum ar mazu sākuma blīvumu ~1040 un 5g/L galda cukura sagāzi), garša dēļ šīs pārdekstrinēšanās krietni asāka, alus tekstūra raupjāka, bet nosacīti var teikt, ka arī nianses vairāk uztveramas, tai skaitā defekti. Pie T 17-19C, alus kas glabāts dzīvokļu pagrabā, no pudeles lejams bez problēmām, un tāda karbo-asuma arī nav. Manuprāt, tavs jautājums sevī ietver salīdzinājumu starp beļģu stipro eilu un līdzīgu angļu eilu. Karbonizācijas šerpums, kas attiecīgi ir fons iesala buķetei un apiņu... buķetei.

nu man gan no glabaashanas vietas nav atkariigs vai kaaps aaraa vai nee. ir pudeles kas ilgstoshi glabaajas istabaa un nekas nekaapj aaraa (pudeles visas uzgaazeeju ar 6g/l). a kas kaapj, kaapj arii garaazhaa glabaatie (man gan tur vasaraa apmeeram taapat kaa istabaa)

Man pagaidām divas ir kāpušas ārā. Viena mašīnā uz beņķa ka reiz man uz biksēm vispareizākajā vietā un otra virtuvē. Abas bija tādas kur pudeļojot no bačoka apakšas biki apiņu krikumus ar rauga nogulsnēm ierauj. Alu glabāju pārsvarā uz lodžijas, jo ledusskapī nav vietas. Ir alus pat dabujis laikam visus +25C un vairāk. Savējos gāzēju 2g/0.5L

Cik nu es daudz zinu, bet man jau liekas ka kāpj laukā ja ir pavairāk apiņu nogulsnes, jo kad vēru vienu kurai ir apiņu nogulsenes uzreiz kā lode uz augšu, citas tā paša brūvējuma pudelēm nekas. Bet vienam tumšajam arī tas pats kā ver tā uz klaviatūras, es gāzēju ar cukura kubiciņu no Dan-Zucker, būs jāpainteresējas vairāk par šo lietu.

EgonsBekons said: Cik nu es daudz zinu, bet man jau liekas ka kāpj laukā ja ir pavairāk apiņu nogulsnes, jo kad vēru vienu kurai ir apiņu nogulsenes uzreiz kā lode uz augšu, citas tā paša brūvējuma pudelēm nekas.

Ļoti interesanta, personīgi sāpoša tēma, bet ne šai virsrakstā. Sliecos nepiekrist par apiņu duļķu izraisītām sekām, jo to saturošie komercprodukti acis ar korķiem netraumē.

es vienu uzbrūvēju ar augli izmīcītu cauri sietam, pieliku pie alus fermenterii pec pasterizācijas un vēlāk sapildīju, tas ir vienīgais mans kāpējs, ja vēl pirms tam ir ticis transportēts, tad var izlidot visa pudele pie atvēršanas, jo tur loti mazas augļu daļinas peld, kas rada vietas, kur veidoties burbuļiem. tas ir tas pats kas mentos + kola.