^^ Es, laikam, sāktu ar to, ka atšķaidītu uz pusi ar ūdeni no RO filtra, samazinot visus lielumu, arī hco3 uz pusi, citādāk, ja neitralizēsi visu hco3 ar hlorīdu un sulfātu, sanāks Borjomi :)

^^^^ Tā tante netaisa Na analīzi, bet, kad prasīju vienreiz viņai, ierakstīja lielumu K+Na, cik sapratu, bija tieši tikpat, cik hlorīda joni un ar to arī pietiek. Tev Cl joni nav daudz, nevajadzētu būt daudz arī Na. Kaut gan citā analīzē, kur man pa dārgo šos analizēja, Na+K bija apmēram puse no Cl, tātad vēl 2 mazāk. Augstāk VM analīzē gan K+Na ir gandrīz tikpat, cik Cl.

SmartBrew iDIP Demo var sarunāt, ja stripus nopērc. (10-20 Eur bundža).

https://www.youtube.com/watch?v=JYEGB0OAM1w https://youtu.be/eaEibAIvB08 https://youtu.be/rUtfWh4XcF8

Vai ar "Residual Alkalinity" 240 ppm ir vērts vispār domāt par Munich Helles un Pilsneru vārīšanu? Ir kādam pieredze? Vai labāk uzreiz domāt tikai par amber un tumšajiem?

RA pieregulē ar

1)kalciju+Magniju 2)skābināto iesalu 3)skābi 4)ROsmozes ūdeni/destilētu ūdeni

5) Atrodi citu ūdens avotu.

*) ar 1 un 2 soļiem ir jāpietiek.

Zelcs said: Es te iedziļinos ūdens regulēšanā. Izplatīts dekarbonizācijas (augsts HCO3) paņēmiens - novārīšana, nostādināšana un noliešana no kaļķainajiem biezumiem. Vienīgā sadaļa, kur atradu Kuplas forumā info par šo metodi - #Zux stāstā par lauku brūvētājiem ;)

kspc said: Mani kādreizējie eksperimenti ar hco3:

Zelcs said: Kruti!!! Un cik ilgi vārīji? Dažos avotos iesaka 30min, citos saka, ka pietiek ar 15min.

kspc said: ^ Tās tējkarotes uz 20l un vārīju 10min.

Zelcs said: Sāļus pievienoji pirms vārīšanas? Kāpēc? Es biju sapratis, ka labāk sāļus likt pēc vārīšanas.

kspc said: Gadu analīzēm pamanīji? Nu kas gan to vairs var atcerēties! Tik daudz alus aiztecējis :)

Zelcs said: Jā, tiešām. Nez vai kādi ūdens kalkulatori tolaik jau bija izveidoti...

Atradu. Kalcijs pirms vārīšanas jāpievieno, ja tā ir maz, citādāk HCO3 nesamazināsies pietiekošā apjomā. Martin Brungard raksta: "The ending calcium content for the water can be calulated using the following formula:

Ending Ca (ppm) = Starting Ca (ppm) - ((starting HCO3 (ppm) - ending HCO3 (ppm))/3.05)

The equation above assumes that the water has a high enough calcium concentration to execute the reaction to volatilize the CO2 and precipitate the CaCO3. An ending calcium concentration that is negative indicates that additional calcium would be required. If the calcium concentration is not high enough, it will be neccessary to add calcium in the form of Gypsum or Calcium Chloride to achieve the ending 80 ppm bicarbonate concentration. The decision as to which of these supplemental calcium sources to use should be based on the desire for more sulfate or more chloride in the water. "

kspc said: Tas viss tomēr ir energo un laika ietilpīgs pasākums. Vnk tomēr atrast citu ūdens avotu vai izlaist esošo caur ro filtru un piebērt vajadzīgos sāļus bez vārīšanas.

Zelcs said: Tas tāds diskutabls jautājums. 1) Novārīšana pret cita avota ūdeni. Pirmkārt, manā apkārtnē man nav zināmi avoti, kuros ūdens būtu pieejams cauru gadu un kuri būtu piemēroti lietošanai uzturā. Turklāt, ja arī būtu, tāpat būtu jātērē laiks un degviela, lai nokļūtu līdz avotam pēc ūdens. 2) Novārīšana pret RO filtru. Nevienam no manu paziņu/draugu/radu loka nav uzstādīts RO filtrs. Pirkt pašam, uzstādīt un regulāri mainīt filtrus - īstermiņā nav ekonomiskāk kā novārīšana. Cita lieta, ja brūvēt lielos apjomos. Tad gan RO filtrs būtu daudz izdevīgāks. Bet, ja ūdeni vajag tikai vienam vai diviem 10 litru vārījumiem mēnesī, tad novārīšana ir ērtāks risinājums. Vismaz iesākumā.

Ervins said: Vārīšana tiešām liekas energoresursu šķērdēšana. Bet to pašu efektu var panākt ar kalcija hidroksīdu. Vienu brīdi bij doma to pamēģināt (tīri pamēģināšanas pēc), bet nekur nevarēju sameklēt foodgrade caoh. Tā kā esmu ticis pie tīra NaOh, ir doma to konvertēt par CaOh un tad pamēģnāt.

Zelcs said: Savukārt es plānoju uzvārīt dažus brūvējumus, kur salīdzināt viens pret viens identiskas receptes ar pilnībā nemainītu ūdeni pret tuvu optimālajam ar sāļiem/skābēm/novārīšanām saregulētu ūdeni. Un saprast - vai tā ūdens regulēšana dod būtisku ietekmi. Un vai es to spēju sagaršot. Ja regulētā ūdens alus būs jūtami labāks, garšīgāks - tad arī es domāšu par RO, kalcija hidroksīdu u.c. variantiem. Šiem 2-3 testa vārījumiem iztikšu ar novārīšanas metodi.

Un vispār kāds no administratoriem šo diskusiju varētu pārnest no sadaļas "Lauku brūvētāji" un sadaļu "Ūdens".

Kalcija hidroksīdu (arī Food Grade) var atrast ebay - http://www.ebay.com/itm/Calcium-hydroxide-also-known-as-slaked-lime-1-Pound-lb-Hydrated-lime-/322248593787?hash=item4b0783517b

Apsverot ūdens koriģēšanu aizdomājos par sekojošo: Vai mūsdienu vadošie craft brūži (gan LV, gan pasaules) koriģē ūdens sastāvu atbilstoši stilam vai tomēr kāds no krāna nāk, tādu izmanto tjip lai ir tā brūža garša! Var kāds, kurš šo jautājumu papētījis pakomentēt?

Vismaz viens koriģē.

Pienemu, ka dazadi. Ir kas izmanto tiru osmozi un tad buve udeni pec stila/patikas, bet daudz kur tas udens ir gana labs un nepieciesama tikai minimala filtresana/salju korekcija. Vesturiski tie stili no dazadiem udens regioniem bija nepieciesamiba, tikai tumsu stautu vareja uztaisit Dublina un super gaisu lageri Pilzene. Tagad ar zinasanam un meriericem jebkadu alu var bruvet jebkur pasaule.

Ugis said: Vesturiski tie stili no dazadiem udens regioniem bija nepieciesamiba, tikai tumsu stautu vareja uztaisit Dublina un super gaisu lageri Pilzene.

Par to Dublinu gan tas lielākoties ir mīts. Martins Brungards 2013.gada beigu Zymurgy žurnālā rakstīja, ka arī vairums Dublinas darītavu jau 19.gs. mineralizēto un HCO3 bagāto ūdeni novārīja (un samazināta Kalcija un HCO3 līmeni), lai brūvētu labu Dry Stout. Es, kad sagaidīšu savu PH mērītāju, plānoju pamērīt arī komerciālo alu PH līmeņus. Varbūt atklāsies kādas interesantas kopsakarības.

KalvisK said: Apsverot ūdens koriģēšanu aizdomājos par sekojošo: Vai mūsdienu vadošie craft brūži (gan LV, gan pasaules) koriģē ūdens sastāvu atbilstoši stilam vai tomēr kāds no krāna nāk, tādu izmanto tjip lai ir tā brūža garša! Var kāds, kurš šo jautājumu papētījis pakomentēt?

Vismaz viens ir tāds kurš alus receptes pielāgo ūdenim :))

Linards said: Vismaz viens ir tāds kurš alus receptes pielāgo ūdenim :))

:) Izmantojot arī reverso osmozi vai koriģējot esošo ūdeni?

Šķiet, ka nebija šeit publicēts - pirms jūnijā ''Aizliegtais paņēmiens'' salīdzināja krāna ūdeni un peteņoto:

https://www.fenikssfun.com/raksti/vai-var-dzert-no-krana-744

Čau, visiem! Man vajag sekojošas lietas: -Bezūdens ģipsis (CaSo4). Ja nemaldos, tad parastam ģipsim ir CaS04.H20) -Pārtikas epsom sāli (MgSO4) -Kalcija hlorīdu;

Kur Jūs viņas pērkat?

Ģipsi un Kalcija hlorīdu dabūju pie Raivo. Arī fosforskābi. Par ļoti pievilcīgu cenu. Pieļauju, ka arī pārtikas epsom sāls viņam ir. Viekalā nerāda, bet var pierakstīt pie pasūtījuma komentāros un viņš pierēķinās.

^^

CaCl2 šķīdumu un magnija sulfāta pulveri var aptiekā nopirkt, ja uz sitiena vajag.

Nav uz sitiena. Ir akutāls jautājums tiem, kuri izmanto Brunwater: Kur ūdens analīzēs var izraut kopējo sārmanību t.i. CaCO3? Analīzes pielikumā

Rīga,_Kojusalas_iela.pdf

Jāpārveido HCO3 par CaCO3. Bija kaut kāda formula, kura man pašreiz aizmirsās. Bet Bru'n'Water 1.lapā (Water report) ir redzami konvertēšanas kalkulatori. Ievadi HCO3, viņš tev pārrēķinās uz CaCO3.