cesnieks said:
Tēma interesanta - šovasar gana daudz laiku pavadu Lietuvas pierobežā un bieži pērku Lietuviešu alu. Tur alus maksā 0.3 -0.5 Ls analogas kvalitātes pie mums 0.5 - 1.0 Ls. Kas Latvijā tik dārgs ? Un piedevām pat zaudējumi lielajiem rodas !
Neesmu pētijis situāciju ar akcīzi citās valstīs, bet nedomāju ka atšķirības tik radikālas.
Vakar Biržu Alus gaišo dzēru - tuvu Brengulim ( nenogatavināts, salds ), bet par 1 L pet samaksāju 0.52 Ls, tajā pat laikā 3 nedēļas atpakaļ biju Brenguļos un testam nopirku alu tur uz vietas ( lai nav jāirš, ka atkal izlejamie krani netīrīti ), bet tur cena 2 l pet pudelei 3 Ls, tobiš 1.5 Ls/l ... smagi atšķiras
apo said:
Minējums - vadības pakalpojumu maksa uz Dāniju varētu būt samērā liela summa. Kā arī pagājušā vasara nebija galīgi tāda kā šī. Arī grauda cenas pērn bija pie saviem maksimumiem. Lūk arī zaudējumi.
cesnieks said:
Graudu cena Latvijā un Lietuvā neko daudz neatšķiras, tas nav iemesls..
apo said:
Es minēju par Aldara zaudējumiem, nevis par cenu atšķirību. Kāpēc atšķirība cenās es nezinu, ja nu vienīgi liela peļņas kāre.
GirtsT said:
Cenas tik lielas, jo Latvijā cilvēki pērk par tādu cenu un attiecīgi var labi nopelnīt. Brengulis (SIA Abula) 2012.g. apgrozījums 718 tEUR, neto peļņa 255 tEUR jeb 36% no apgrozījuma (kas gan nepārspēj 2010.g. 41% maržu).
Salīdzinājumam, pasaulē alus ražošana vidējā neto marža aptuveni 7%, lielākajām megakorporācijām ir 15-20%.
Apo -- Aldara 2010.g. pārskatā vadības u.c. pakalpojumi no Carlsberg+Syvturys ap 1.5mLVL -- gan jau arī par 2012.g. tev taisnība.
janis said:
Brālim marža ja nemaldos bija 16%, a cēsīm 10%. Vispār jau nu gan nevajadzētu tagad sākt salīdzināt kaut kādas InBew grupas Eiropas ražotāju 7% maržas ar Brenguļu maržu. Tie taču ir 1000 kārt atšķirīgi realizācijas apjomi. Ja kāds no mums, kas plāno tagad izveidot brūzi, biznesa plānā ieliks 7% maržu, tad var droši ar savu biznesa ideju iet uz ateju un izmantot to tualetes papīra vietā. Ja runājam par leišiem , tad tas tomēr ir 2 reizes lielāks tirgus un attiecīgi pie 2reiž mazākas maržas, ieņēmumi ir tādi paši kā mums. Un konkurence arī viņiem sīvāka, jo vairums ražo diezgan vienveidīgu alu.
apo said:
Jani, salidzinat var. Manuprat tas ko girts gribeja teikt ir ka brengulis ir LV veiksmes staasts :))
Loti daudz uznemi redzeeti, bet shada marzha gadas loti loti reti.
GirtsT said:
Te mēs varētu iegrimt ļoti garā diskusijā, kāpēc 36% nav adekvāta peļņas marža ilgtermiņā, bet īsumā:
(1) atdevei (peļņai) ir jābūt saistītai ar risku -- vienkārši biznesi (piem. lauksaimniecība) pelna ilgtermiņā salīdzinoši maz, bet riskantāki (piem. zāļu izgudrotāji) daudz, jo pēdējiem ir liela iespēja neizdoties, tāpēc veiksmes gadījumā tiem jāpelna daudz. Kur ir alus ražotāji? Kaut kur pa vidu, bet noteikti ne super augstajā galā, jo tas bizness idejiski nav tik riskants -- ne tur unikāla tehnoloģija, ne pilnīgi jauns produkts, ne liels intelektuālā īpašuma pienesums utt. Tas, ka priekš tevis kā indivīdam tas ir riskants, jo tu ieliec tur visus iekrājumus un var neizdoties, nenozīmē, ka objektīvi biznesam tas risks ir tik liels.
(2) ja kāds bizness pelna virs "normālās" peļņas maržas (attiecībā pret risku), radīsies konkurenti un samazināsies peļņa. Pat tādā nišā kā craft beer -- ok, pirmos pāris gadus tu vari pelnīt mega daudz, bet tad citi, kam pat alus īsti neinteresē, redzēs peļņas iespējas un arī uztaisīs. Tāpēc pelnīt tik daudz var tikai sākumā un kamēr uzņēmums ir mazs, bet ne ilgtermiņā.
(3) Mazi uzņēmumi, kur īpašnieks=vadītājs, nerēķina savu algu iekšā. Un tad jau 35%+ nav nereāli, ja puse no tā īstenībā ir kā alga.
Ja Brengulis arī turpmākos 10 gadus pelnīs vismaz 36% gadā pie tāda vai lielāka apgrozījuma, es izprintēšu šo ierakstu un apēdīšu.
atis said:
Droši vien vari jau sākt meklēt plānāku un garšīgāku papīru. Brengulis nekādai loģikai nepakļaujas arī ilgtermiņā.
Domāju, ka tā marža nogāzīsies zemāk tajā mirklī, kad ienāks kāds, kuram peļņa būs svarīga tikai ilgtermiņā, kurš ražos konkurētspējīgu alu pietiekami lielos apjomos un līdz ar to nositīs zemē salīdzinoši augsto LV alus cenu. Piemēram, ja lieldarītava uztaisīs pieklājīgu mazo darītavu. Vai lietuvieši sarosīsies, kas arī ticams variants. Vai ta viņiem problēmas uztaisīt LV darītavu, kas darbojas tikai kā tirgotājs Latvijā un pārdod lietuviešu alu ar citām etiķetēm.
Jo pagaidām visi draudzīgi skatās viens uz otru un neviens nepārdod zemāk, kaut to varētu atļauties. Tur pat formālu vienošanos nevajag darītāju starpā. Konkurences padome jau arī vienu reizi Aldari/Cēsu centās izčakarēt un neko neatrada. Bet, ja parādīsies kāds bezkauņa, kurš ignorēs to, ka mazās darītavas produktam LV jāmaksā ir noteikta summa un riskēs iegūt vairāk ienākumu ar lielāku apjomu, viss kas var notikt.
GirtsT said:
Brengulis Latvijas alus tirgū ir būtībā kā alternatīvais alus, to parasti nedzer standarta D-light un Aldara gaišā dzērāji tieši dēļ īpašā garšas profila, tāpēc es teiktu, ka priekš Latvijas tas ir reāls "craft beer". Katra jaunā craft beer ražotne (un tādas šķiet briest ļoti daudzas + Labietis jau tūlīt acīmredzot startēs) atņems tirgū kādu daļu no (1) "tradicionālā" lager alus dzērājiem (2) "alternatīvā" vai "craft beer" (3) vīna u.c. alkohola. Lai arī spriežot pēc ASV u.c. tirgu attīstības, patērētāju izglītošana un vispārējie trendi (eko, hipsteri utt) palīdz craft beer atņemt tieši "tradicionālā" alus daļu, tomēr ir arī reāla kanibalizācija craft beer ietvaros.
Un tagad padomājam par LV tirgu -- kuri būs pirmie Labietis u.c. jauno ražotņu klienti -- D-light dzērāji vai Brenguļa dzērāji? Madonas alus un Saldalus pircēji -- vai tie ir Apinīša vai Brenguļa dzērāji? Tas, ka līdz šim alternatīvu nebija daudz, ļāva Brengulim ļoti labi nopelnīt, un tā tas turpināsies arī tuvākos pāris gadus. BET -- tirgus attīstās, būs jaunas ražotnes, kas atņems Brengulim apgrozījumu, un tāpēc nākotnē Brengulis samazinās cenas, lai absolūtā izteiksmē nopelnītu vairāk, bet marža krītīs. Ne jau līdz 7%, bet tie vairs nebūs 35%+.
GirtsT said:
Ati, piekrītu par neformālo vienošanos -- tas kādu laiku tiešām var noturēt cenas, bet ir tieši tā, kā tu teici par bezkauņām. Un lieldarītavas šķiet jau arvien vairāk domā par šo segmentu -- nefiltrētais alus, ale eksperimenti, Aldara "craft beer" ražotne (kur sākumā acīmredzot tikai Mežpils, bet gan jau panesīsies arī citi eksperimenti).
pekains said:
Mani vērojami rāda, ka Brenguļa klienti pārsvarā ir konservatīvi. Tos var ietekmēt ziņa par lielu peļņu, bet vai viņi par to zina - liekas ka nē. Tāpēc viņu pozīcijas liekas ir drošas un tirgus daļa saglabāsies ar tendenci: Brengulis dzīvos kamēr nenomirs vai neaizbrauks viņu pašreizējais patērētājs.
Ja Brengulis gribēs iegūt jaunus patērētājus, pārdosies vai zaudēs esošos izejvielu piegādātājus, tad būs jāsāk pievērsties klientu izglītošanai un citām lietām, bez kurām viņi pašlaik lieliski iztiek attiecīgi peļņa kritīsies.
cesnieks said:
Nākošais gads varētu ieviest vairāk izmaiņas maržas un tirgus dalīšanā:
1) Tērvete laiž vaļā jauno rūpnīcu - pieļauju, ka no saviem 5% tirgus varētu palīelināt līdz 20%. Tērvete tomēr ir viena no alus darītavām, kurai ir salīdzinoši daudz pozitīvu atsauksmju.
2) Cēsis jau kādu laiku pilnā nopietnībā stāsta saviem darboņiem, ka Calsbergs klapēs ciet Aldari un Latvijas tirgu nodrošinās no grupas uzņēmumiem Lietuvā un Igaunijā. Īsti loģikas tajā nav, bet varbūt visādi - unkuļi mēdz arī shēmot.
Redzēs kādu grūdienu radīs Tērvete + jaunā iesalnīca Latrapam + raža solās būt laba.
cesnieks said:
Es te nesen runāju ar vienu Brenguļa fanu un nonācām pie secinājuma. Breguļa fani mīl jaunalu - pārējās mūsu alus darītavas tik jēlu alu nelaiž tirgū. Pamatā deļ salduma Bregulis patīkot.
Es nopirku Brenguļos pa tiešo 2 L gaišā un 2 L tumšā... tik salds, ka daži pat atteicās dzert. Gaišais tiešām šķebinoši salds bija.
OskarsL said:
Te nu gribas mazliet ko piebilst.
Par cenām - salīdzinot Lietuvas un Latvijas veikalu plaukta cenas jāņem vērā, ka veikalu tīklu cenu veidošanas politika abās valstīs atšķiras. Tur arī ir paslēpti +- 20% no cenas. Acīmredzot Lietuvā ir lielāka konkurence starp tirgotājiem.....
Tērvetes aktivitātes pēdējos divos gados + šī gada ražošanas jaudas kāpums ir tas iemesls, kāpēc lielražotāji šogad mēģina ražot mazo un vidējo alus darītavu ,,kopijas''. Jo Tērvetes pārdošanas apjomu kāpums iespaido tieši lielo ražotāju produkcijas pārdošanu. Līdz 20% tirgus gan viņiem netikt, jo ražošanas jaudas pieaugums nav tik liels.
pekains said:
Jēls alus arī ir izmaksu ekonomija.
cesnieks said:
Brengulim tas nav ekanomijas dēļ manā uztverē un cena nav lēta Brengulim, te arī tā marža parādās. Brenguļa gadījumā alus darītava tik maziņa, ka nav kur lāgerēt. Fiziski nav kur, tamdēļ maksimāli ātri jāgrūž ārā. Lai gatavojas kegos ceļā pie klienta.
janis said:
Runājot par Brenguli un citu mazo alusdarītavu perspektīvām, tad mans viedoklis ir tāds , ka vienīgie kam var atņemt kādu tirgus daļu ir tie kas sāk iestagnēt. Šeit es domāju Piebalgu, Užavu, Brūveri. Brengulim neviens nekādu tirgu neatņems, jo brengulis izceļas ar savu unikālo garšu kurai ir savs ĻOTI uzticamais klients. Ja nu vienīgi kāds cits metīs kaunu pie malas un uzbliezīs līdzīgas garšas produktu, bet par zemāku cenu. Tas kapēc amerikā craft sektors tā uzblieza, ir ļoti agresīvais marketings kurā visi mazie bija ļoti vienoti pret visiem lielajiem un gāza virsū tiem samazgas bez liekas kautrēšanās. Pie mums tas nekad nenotiks, jo
1) mēs esam latvieši un nekad ne par ko nevienosimies
2) mūs ir par maz
3) mūsu lielo alus darītavu alus nav tik slikts, lai viņu būtu par ko zākāt ar pēdējiem vārdiem
4)Latvijā tādam īstam craft alum atradīsies, labi ja kādi pāris tūkstoši patērētāju. Šeit es domāju gan tos kas jau ir konvertēti uz šo reliģiju, gan tos kas potenciāli varētu būt gana viegli pāraudzināmi.
5) Es domāju, ka Rīgas publiku Alehouse un Labietis noklās 100% un vairs te īpaši kādam vēl lovīt nebūs ko.
Es pat domāju ka šo divu iestādijumu veiksmi noteiks ne tik daudz alus sortiments, bet gan tas, cik tā vieta pati par sevi būs pievilcīga.
Principā tādiem Labieša tipa projektiem Rīgā kādiem 1-2 varbūt vēl vieta atradīsies, bet tie katrā ziņā nebūs baigie litri un tonnas. Vairāk tādi omulīgi saloni/restorāni/pabi kā neliels ģimenes uzņēmums.
A pārējiem ir ejams Saldalus ceļš. Gruntīgs lāgeris plus lokālpatriotisms:))
Runājot par t;am maržām tad lieta tāda, ka mazajiem nemaz nav to jaudu lai saražotu tik daudz, lai ar 10% maržu varētu kaut ko nopelnīt. Tapēc šāds bizness nemaz nav tik iekārojams ar visu savu 36% maržu, jo ir zems apgrozijums. Nu nevar pielietot teorijas no grāmatā par uzņēmējdarbību attiecībā uz nelielu ģimenes uzņēmumu kurš darbojas specifiskā nišā. Mārtiņa Rītiņa Vincents pelna 200% no apgrozijuma un arī tas konkrētajam specifiskajam biznesam ir normāli.
apo said:
Kaa no graamatas!!!
Jaani tici vai nee, bet 36% ilgtermina nav noturami. Citadi visi razotu alu!
janis said:
Nu tad kapēc brengulis jau kādus 10 gadus notur šādu %. Vai arī tad man tev jājautā - kas ir ilgtermiņš. Un kapēc pa šiem gadiem visi nesāka ražot alu? Lai izveidotu kaut cik normālu alus darītavu vajag vismaz kādus 50 000lvl kā minimums. Nu nav katram otrajam laikam jau kabatā 50 000. A ja ir kredīts tad ar 10% maržu noiesi pa burbuli. Tapēc tā arī ir ka no pirmā acu uzmetiena tas šķeit drūmais mega bizness, bet kad sāc visus ciparus krāmēt kopā, tad saproti ka bez vismaz 30% peļņas nav vērts sākt. Ja gribi samazināt cenu un attiecīgi arī peļņas %, tad esi tik laipns un iegādājies , kaut nelielu, automatizētu pudeļojamo līniju. Un tie jau ir atkal vismaz kādi 50 000 par lietotu.
GirtsT said:
Jāni, es ieteiktu padomāt divreiz pirms uzsākt biznesu, ja bez 30% neto maržas tam nebūs jēgas. Es pilnīgi piekrītu, ka uzņēmējdarbība nav tik precīza zinātne kā fizika un ir daži izņēmumi teorijām. Bet paļauties, ka tieši tavs bizness būs šāds super izņēmums..
Starp citu, SIA Vincents galīgi nav 200% marža, tuvāk -50% 2011.gadā :)
janis said:
Nu Vincents šeit bija tikai kā simbolisks piemērs.
Ok, pieņemsim ka mazā alus darītava strādā ar 10% maržu. Un pieņemsim, ka , lai būtu vērts vispār biznesu uzsākt, ir jānopelna gadā kādi 20 000ls. Tātad apgrozijumam jābūt ap 200 000ls. Cena par kuru alu var atdot vairumā būs ap 1ls par litru. Tātad jāsaražo 200tonnas gadā. Un tas savukārt nozīmē , ņemot vērā sezonālo pieprasijuma raksturu, ka brūvētavai jābūt apmēram ar jaudu 30 000 mēnesī. Šādas brūvētavas izmaksas velk uz kādiem 200 000ls.
Pēc šādas loģikas , es domāju ka te vairums var mest pie malas visas savas brūža ieceres.
Tai pat laikā, piemēram, kā Tu domā , vai LaTrappe 1litra pašizmaksa ir 5 reizes lielāka nekā Tērvetei? Ja domā ka tā ir, tad sanāk ka 70% no LaTrappe pašizmaksas sastāda marketings.
Marža nišas produktam vienmēr atšķirsies no maržas masveida produktam. Cenu neveido produkta reālā vērtība , bet gan produkta tēls. Kapēc mēs par beļģiem maksājam vairāk, nekā par čehiem. Lāger raugs no virsrauga cenā neatšķiras. Atšķiras tikai tēls. Brengulim ir gan unikāla garša , gan tēls un ar to pilnīgi pietiek, lai Tava teorija nestrādātu un tev nāktos apēst papīru:))) Šī teorija strādā tikai masveida produktu kategorijā un tur mums topošajiewm mazajiem aldariem meklēt nav ko. Tas jau pat ezim skaidrs.
Saldalus ar savām 4 tonnam mēnesī vispār droši vien , ja lasa šito, gardi smejas
janis said:
Un vispār, laikam nevajadzētu jaukt maržu ar grāmatvedisko peļņu:)))
jurisok said:
finansēs būtiskākais, kas rāda,kā uzņēmums ģenerē naudu, un kas interesē gan banku, gan tiek ņemts vērā pārdodot biznesus, ir EBITDA. Peļņa bez paskaidrojumiem ir mistika, kas nerāda gandrīz neko.
apo said:
Diez kapec tad listetam kompanijam vieni no salininijajiem raditajiem tiek izmantoti PE un EPS.
Bet par taam finanseem labakais ir tas, ka par taam var runaat jebkurs!
jurisok said:
tāpēc, ka dividentes no peļņas maksā, un kā lai citādi iekurina akciju tīkotājus, kā tikai ar akciju cenu pieaugumiem un sagaidāmajām izmaksām dividenšu veidā. Labi, nestrīdēšos, kas ir patiesība :) lai katram paliek savs, kas iet uz listētiem pasākumiem,kas uz mazajiem biznesiem,kur "maizīte" ir naudas plūsma ;)
janis said:
Par kādām listēm, kādām akcijām, kādām dividendēm jūs te tagad spriedelējat mazo alus darītavu sakarā? Traki palikuši vai?! Vienīgais par ko šādos "augstos" jēdzienos te vēl varētu spriest ir marketings, bet ne jau akciju tirgus . Tad jau drīzāk es te ieteiktu jums 2 reiž padomāt pirms ķerties pie alus darītavas atvēršanas:))))))
Un ja te tagad panesās , kā piemēri , LURSOFT dati par gada peļņu, tad man jāsāk šaubīties par dažu džeku kontaktu ar reālo dzīvi:)))Kaut arī, prieks ka esat kaut ko skolā iemācijušies.
Bet neņemiet ļaunā manu uzbraucienu, šī diskusija , lai arī nepareizajā tēmā, ir ļoti aizraujoša un noderīga:))))
jurisok said:
Tas, Jāni, bija atvasinājums no tavas sarunas par brūžu rentabilitāti un peļņu ;)
GirtsT said:
Jāni, man ir prieks, ka tev piemīt īsts uzņēmēja gars, kas nozīmē ticību sev un savai idejai, neskatoties uz faktiem un to, ko citi saka. Tikai tā arī var kaut kas izdoties, ne par velti ir teiciens "Ignorance is bliss".
liepinsm said:
Tam cik uzņēmums norāda gada pārskātā cik liela ir bijusi peļņa pārskata gada periodā ir tik pat liela ticamība, kā tam, ja es saku cik ļoti smuks es esmu bijis ziemassvētku ballē... EBITDA sniegs objektīvāku viedokli, bet uz vienu pašu arī nevajadzētu skatīties.
Un vēl, kā jau kolēģi te rakstīja, nevajag (ja esi īpašnieks un darbinieks) peļņā jaukt iekšā to cik gribu nopelnīt. Brenguļa peļņu nevaru izskaidrot, bet, ja tāda viņiem ir jau 10 gadus, tad:
1. Vai nu kāds slikti orjentējās ciparos un nevēlas pelnīt (būt bagātāks, nejaukt ar peļņu) vairāk
2. Kāda shēma un/vai citi racionāli iemesli
p.s. Kad varēs to LABIETI nogaršot? Neesu bijis, bet saprotu, tas ir pie Piena velodroma? Tur pat būs arī bāriņš/tirdzniecības vieta? Novēlu visu to labāko un izdošanos Reinim un pārējiem, kas plāno ko tādu uzsākt.
janis said:
Ja tie citi ir cilvēki , kas jau ir ko līdzīgu izveidojuši, tad noteikti ieklusīšos, bet ja tie citi ignorē reālus faktus (brenguļa dabā nav, jo nevar būt), bet piesauc skolas mācību teorijas, tad es būtu ļoti nelīdzsvarots , ja ieklausītos katrā šādā viedoklī.
Kaut arī, tā jau nav ka neieklausos, nedaudz jau ieklausos jūsos/viedajos biznesa skolotājos, bet vienkārši strīdos joka pēc:))))
Tiešām interesanta un izglītojoša tēma, bet netēmā, tāpēc pa tēmu turpinam šeit!
