izklausās ka būs varen rūgts miestiņš sanācis. 100+ IBU! tāds aliņši ir uz cienītāju un daudziem negaršo.

dīvaina apiņu izvēle. rūgtie apiņi sākumā + rūgtie apiņi beigās

doma jau arī bij uz rūgto pusi, nedaudz aromātam tā AURORA! es nesaprotu kapēc uzrakstīju Citra!

Ja man tas Beersmith pareizi zīmē, tad jābut uz 95 IBU.

Ja pareizi var saprast, ka temperatūras pauzes Tev bija 30min@50C un 45min@72C, tad Tev būs sanācis salds bezalkoholiskais alus, jo rūgstošie cukuri, kas rada alkoholu, rodas ~56-67C. Gan jau kaut kas nedaudz rūgstošs būs saradies, bet ne ļoti daudz.

Mārtiņ nebūs jau tik traki ka bezalkaholisks, kaut kāds raudzējamais materiāls jau rodas arī pie tiem 72C. Kā arī, ja manas teorijas zināšanas ir pareizas, tad arī pie 54C beta amilāze jau strādā. Bet nu salds un biezs būs gan, atliek cerēt, ka apiņu daudzums to saldumu nomāks kaut nedaudz. US-05 raugs ar drusku glābs situāciju jo raudzē dziļi. Bet nu diezgan ekstrēms brūvējums izklausās, gribētu tādu pagaršot. :)

Lai nu kā es ieteiktu pirmos brūvējumus nemāžoties ar daudzām T pauzēm, lai nesačakarētu savu iespaidu par rezultātu. Noturi 60min@65C un būs labs rezultāts.

Varbūt, ka nebūs tik traki, atkarīgs, cik ātri tika no 50 uz 70?

A kapēc tu Edgar domā ka tas alus būs salds? Nerūgstošie cukuri dekstrīni nav saldi. Ja būtu saldi tad rūgtu. Saldumu nosaka norūgšanas dziļums nevis pārcukurošanas režimi.

Tādā gadījumā Jāni paskaidro, kapēc man pārcukurojot pie 60min@69C alus sanāk saldens, bet pie 60min@65C nē (raudzējot ar vienu un to pašu raugu)?

Protams viņi norūgst dažādā dziļumā un saldumu varētu saistīt ar norūgšanas dziļumu, bet tas dziļums jau ir tieši atkarīgs no pārcukurošanas temperatūras.

Alcha, varēs sarunāt vienu pudelīti pagaršošanai? Interesē rezultāts šādai diezgan ekstrēmai receptei. :)

nu bik jau jūs mani te sabiedējāt, ka nebūs īsti alķīša, cerams, jau ka tik traki nebūs. novēroju, gan, ka rūgst lēnām, tajā istabā ap grādiem 20' C tikai.

Sarunāt noteikti, ka varēs :) cerams, ka viss izdosies un nebūs kā pirmajā reizē!

Nemācēšu izskaidro konkrēti tavu unikālo gadijumu, bet nerūgtošie cukuri nav saldi un tas ir viennozīmīgi. Tas nav mans viedoklis , bet teorija. Man ir grāmata kurā šis mīts par 69C parcukurošanas saldumu ir apgāzts pa visām šuvēm. Varbūt ka tas kas tev šķiet salds nemaz nav salds bet ir citu īpašibu kopums kas rada tev tādu iespaidu.Piemēram man , neskatoties neuzkādiem pārcukurošanas režīmiem nekad vēl nav sanācis salds alus. izņēmums bija stouts kuram bija tik liels sākuma blīvums ka raugs vienkārši nobeidzās un palika pāri saldums. To saldumu sajūtu jau var ietekmēt dažādi faktori. Mana pieredze rāda arī to ka piemēram ja pārcukuro pie 70C tad misa ir daudz mazāk salda.

Nu bet manuprāt priekš mēles salds ir salds un kāda starpība vai tas nāk no cukura, jeb "īpašību kopuma"? Ok, pat ja salduma ilūziju rada norūgšanas dziļums, tad vienalga šis dziļums ir lielā mērā atkarīgs no pārcukurošanas temperatūras, līdz ar to, manuprāt, nav gluži aplami teikt, ka pārcukurošanas temperatūras ietekmē saldumu, pat ja ķīmijas līmenī pie 70C salduma nav.

Es netaisos apgāzt teorijas, vienkārši gribu izprast kas un kā.

Jāni, tu esi taisijis tikai ar vienu pauzi pie 70C? Tu tač parasti taisi ar vairākām pauzēm un temperatūras celšanu ne tā (te es domāju arī proteīnu pauzi)? Es ~2/3 savējo taisu tikai ar vienu pauzi, pie kam ar apliešanu uzreiz sasniedzot pārcukurošanas T.

Jāizstrādā Jāņšteina/Edgaršteina Salduma Relativitātes Teorija. Es visādi esmu izmēģinājies, pa cik te Norvēģijā brūvēju biežāk nekā mājās. Nenoliedzu ka pārcukorošana rada īpašibu kopumu kas reizēm var tikt uztverts kā saldums, bet gribu uzsvērt ka nav obligāti ka , ja veiksi pārcukurošanu pie 69C, tad 100% dabūsi saldu garšu. Man piemēram tāds English Bitter noteikti šķiet sausāks nekā Bauskas alus, kaut arī mēs taču zinām ka lāgerraugs tiek galā ar maltotriozi, a eilu raugs tālāk par maltozi netiek.

janis said: A kapēc tu Edgar domā ka tas alus būs salds? Nerūgstošie cukuri dekstrīni nav saldi. Ja būtu saldi tad rūgtu. Saldumu nosaka norūgšanas dziļums nevis pārcukurošanas režimi.

Pirmā dzirdēšana. Tā laikam kāda jauna teorija

Tā nu galīgi nav jauna teorija! Varbūt padalies ar savu teorētisko pamatojumu. Starp citu kā tad taisa bezalkoholiskos alus?! Pirmkārt izmanto iesalu ar vāju enzīmu aktivitāti , otrkārt pārcukuro pie 70C. Iegūst ļoti zemu alko procentu , ap 1% alk. līdz 2%. To nelielo spirta daudzumu tad pēcāk iztvaicē. Nu un ko? Baigi saldie tie bezalkoholiskie aliņi ??? Man nav skanera pie rokas, citādi es ieliktu šeit pamatojumu no grāmatas Yeast: The Practical Guide to Beer Fermentation , kuru sarakstijis WhiteLabs dibinātājs Chris White. Vēl dekstrinus izmanto kā saistvielu pārtikā, kā līmi, ja var tā izteikties. Klīsteris ko iegūst hidrolizējot miltus ir vistipiskākie dekstrīni. Tapēc arī saka ka ja pie pārcukurošanas uzsvaru liek uz dekstrīnu pauzi tad iegūs daudz viskozāku un "full body" alu. Tas ir tas slavenais mouthfeel. Vot izmēģini Kaspīt iejaukt uzreiz pie 70C! Nebūs tev tā misa tik salda kā iejaucot pie 65. To jau parasti taisot alu taču jūt kad ja taisa pārcukurošanu pie augstākiem grādiem , tad misa parsti ir mazāk salda.

Neesmu tāds teorētiķis, no galvas grāmatu nenocitēšu, par to, ka dekstrīni ir mazssaldi vai pat bezgaršīgi arī esmu lasījis, bet absurds ir apgalvojums, ka pārcukurošanas režīmi nenosaka norūgšanas dziļumu! Pie augstākas temperatūras veidojas garākas cukuru ķēdes, kuras raugam ir grūtāk sagremot un kurus vēl nesauc par dekstrīniem. Arī, ja izmanto kristalizētus vai karamelizētus iesalus, vēlams tos izskalot pie augstākas temperatūras vai arī vispār atsevišķi no kopējās iejavas, lai tiem netiek klāt beta amilāze un no šiem iesaliem izskalotie garākie cukuri gan dod to paliekošo saldumu, tā lūk!

varbūt varenajiem teorētiķiem ar 222 alus vārījienu pieredzi vajadzētu turpināt diskusiju atsevišķā topikā nevis zem nosaukuma "mans otrais" ?

vakarā pārnesīšu uz citu topiku, jo tēma ir gana interesanta

Re ku Palmers arī kaut ko līdzīgu saka, bet kaut kur tas viss bija daudz plašāk aprakstīts: Dark caramel and roasted malts like Crystal 80, Crystal 120, Special B, Chocolate Malt, and Roast Barley have a high proportion of unfermentable sugars due to the high degree of caramelization (or charring). The total soluble extract (percent by weight) of these malts is close to that of base malt, but just because it's soluble does not mean it is fermentable. These sugars are only partially fermentable and contribute both a residual sweetness and higher FG to the finished beer. These types of sugars do not share dextrin's digestive problems and the added flavor and color make for a more interesting beer. The contribution of unfermentable sugars from enzymatic and caramel malts can be increased by mashing at a higher temperature (i.e. 158°F) where the beta amylase enzyme is deactivated. Without this enzyme, the alpha amylase can only produce large sugars (including dextrins) from the starches and the wort is not as fermentable. The result is a higher final gravity and more body.

Protams ka apgalvojums ka pārcukurošanas režīmi nenosaka norūgšanas dziļumu ir absurds! Tapēc jau es arī nevienā brīdī neesmu neko līdzīgu teicis. Un Palmera teiktais jau nu galīgi neapgāz manis teikto. Un kā tad sauc tās garākās ķēdes par maltotriozi kuras vēl nesauc par dekstrīniem????:))))))))))))))))))) Common monosaccharides that existing in brewing sugars are glucose, fructose, and galactose. When two monosaccharides join they form another sugar structure called a disaccharide. Common disaccharides that exist in brewing sugars are sucrose and maltose. Sucrose is made up of a glucose molecule and fructose molecule, while maltose is made up of two glucose molecules. When three monosaccharides join they form another sugar structure called a trisaccharide. The most common trisaccharide that exists in brewing sugars is maltotriose, which is made up of three glucose molecules. When monosaccharides join in structures of 4 or more the resulting structures are called dextrin, which is not fermentable by beer yeast. Pure dextrin is actually added to some beers during the boil to increase body in the final product, our Northern English Brown ale is a good example.

Starp citu par saldumu runājot vakar Mārtiņam bija viens lielisks piemērs - viena misa raudzēta ar US-05 un lāgera raugu. Mārtiņš teica, ka beigu blīvums abiem bija vienāds, tomēr garšā bija pamatīgas atšķirības - ar lāgera raugu raudzētais bija krietni saldāks par US-05.