Kāds varbūt varētu padalīties pieredzē, cik g/l vidēja grauzdējuma ozola čipši jāliek, ja plānots turēt 2 mēnešus, 3 gadus, >20 gadus? Plānoju no sidra izdzīt un taisīt kalvadosu, bet internetā pameklējot dod plašus diapazonus g/l, negribas sačakarēt ilggadīgu produktu.
Destilēšana
Pirmkārt uzlej čipšiem vārošu ūdeni un pagaidi lai atdziest. Tad nolej ūdeni. Es domāju 1 g/l uz gadu.
Mana doza- kārtīga ēdamkarote (ar kaudzīti) franču vai amīšu ozolkoka čipsu uz 2l stiprās dziras. 50% un stiprāka dzira izvelk lielo daļu ozola garšas un smaržas jau nedēļas laikā. Nākošo 2 mēnešu laikā mainās tikai aromāta un garšas nianses, bet var neuztraukties no pārgatavināšanas kā ozolkoka mucā... Uz čipsiem vari turēt kaut gadiem. Mucas pluss ir elpošana, kas padara dziru mīkstāku, bet tā enģeļa deva...!
Man vislabākie rezultāti gatavinot 50-60% stipru dziru.
A kapēc vajag amīšu vai franču čipsus, ja zināms ka tieši Latvijas un Lietuvas ozols pirms kara skaitijās vislabākais priekš skotu viskija mucām un tika lielos apjomos eksportēts?
janis said: A kapēc vajag amīšu vai franču čipsus, ja zināms ka tieši Latvijas un Lietuvas ozols pirms kara skaitijās vislabākais priekš skotu viskija mucām un tika lielos apjomos eksportēts?
Par Latvijas ozola seno popularitāti es nezināju. Ar visīti nav pieredzes. Tikai ar brendijiem un grapām.
Izmantoju arī Latvijas ozolu, bet tā dozēšanu grūtāk aprakstīt. Ņemu 1cmx1cmx10cm ozola klucīšus un uz grilla apdedzinu līdz oglei (virskārta aizdegas). Tad skaloju ūdenī, lai nomazgātu visus viegli atdalāmos ogles putekļus. lieku 3 šādus klucīšus uz 2l. Rezultāts arī labs. Nav man tik nemainīgas receptes, lai pateiktu, kurš ozols galvu pārāks. Domāju, ka franču un amīšu ozola čipsi pieejamāki un Rīgas dzīvoklī nebūs dūmi jātaisa ;)
3 months later
Destilēt graudu raudzējumus ir kā "sāpe pakaļā"! ;) Tā putošanās destilēšanas sākuma fāzē pamatīgi tracina!
Turpmāk destilēšu tikai ogu un augļu raudzējumus!
Graudi lai paliek aliņam.
Unikis said: Destilēt graudu raudzējumus ir kā "sāpe pakaļā"! ;) Tā putošanās destilēšanas sākuma fāzē pamatīgi tracina!
Turpmāk destilēšu tikai ogu un augļu raudzējumus!
Graudi lai paliek aliņam.
Industrijā mēdz izmantot propilēnglikolu... Klasiska E-viela, kosmētikas ingredients, kaut kur jau var uzgūglēt arī pie LV izplatītājiem.
Man ir iesākta būvēt uzparikte kur raudzēta tiek visa putra ar biezumiem un pēcāk destilēta, cauri laižot tvaiku. Bet vispār es nesaprotu problēmu, esmu izdestilējis kādus litrus 500 iesala misas un nekas nav putojies. Nevajag jau vārīt, bet destilēt:)
un sagāzēt pirms destilēšanas ar nevajag
2 years later
Ir doma uzbliezt destilācijas un rektifikācijas kolonnu.Tādu, ko silda ar elektrotenu. Ir redzēti pusrūpnieciski ražojumi, kur strāvas padevi regulē ar potenciometru. Kāds varētu apskaidrot, kas tā ir par elektroiekārtu, pēc kāda principa darbojas, var nopirkt, pasūtīt?
urbejs!
LV būšu ap 5. aprīli. Par rektifikāciju varu Tevi izglītot.
Par pašu rektifikācijas procesu ir skaidrs par %95, bet nav skaidrs tieši par iekārtas elektrisko pusi.Kādu vajag to regulatoru, un kur tādu dabūt? Tie,kurus pārdod elektroveikalos apgaismojuma regulēšanai laikam ir pa mazjaudīgi.
http://www.ani-pcb.com.ua/index.php?id=4680&show=4nalbum&do=showpic&pid=349632&orderby=ratingQA
Man ir šitāds. Viņš ne tikai var visu izmērīt, bet arī jaudu noturēt namainīgu. Pat signalizē, ja tīklā spriegums ir nokritis zem nepieciešamā, lai nobarotu piekārto slodzi ar vajadzīgajiem vatiem. Digitāla vadība dod 99,9 procentu pārliecību par procesa atkārtojamību un rezultātu.
Apgaismojuma regulēšanai parasti ir bez atgriezeniskas saites - pacēlās spriegums tīklā, pacēlās izejā. Viņiem var pamainīt simistoru, simistoru uzlikt uz radiator un sasniegt arī lielas jaudas. Argusā ir nedārgs verķis ar atgriezenisko saiti, bet ar potenciometru. Bez iekārtas, kas var izmērīt izejošo (tipa testeris ar TRUE RMS iespēju), ilgi meklēsi maksimālo jaudu, ko var padot uz kolonnu. Kolonnai ir svarīgi strādāt ar jaudu, kas ir mazliet mazāka par maksimālo, pie kuras kolonna aizrijas un sāk spļaut spirtu vai galvas ārā pa visiem galiem.
a year later
Ir raudies doma uztaisīt nedaudz viskija. Palasīju šejienes info (ne pārāk rūpīgi meklējot forumā) un googli. Un vēljoprojām ir jautājums kā ir labāk. Likt raudzēt nevārītu misu vai tomēr vārītu? Tas dēļ pieejamā ekipējuma būtiski ietaupītu raudzējamās mantas sagatavošanas laiku vismaz uz pusi Cik saprotu iejavošana un atdzesēšana tāpat ir nepieciešama.
@janis s#203336 Pats destilējis neesmu, bet esmu gana video noskatījies. Cik ir novērots, destilētāji īpaši nečakarējas. Iejavo uz zemiem grādiem (tīri, lai maksimumu spirta iegūtu) uzreiz mucā, kur raudzēs. Atdzesē, piejaucot aukstu ūdeni, turpat mucā un raudzē ar visām drabiņām kopā. Bieži maisa, lai veicinātu ātrāku rūgšanu, mēdz izmantot visādus "turbo" raugus, lai nav ilgi jāgaida un noēd maksimāli dziļi.
Jā par iejavošanu līdz 63C sapratu. Un par raudzēšanu ar drabiņām arī lasīju bet nez kapēc likās, ka tas kautkā padumji. Tātad tas nozīmē - vajadzēs vairāk raudzējamos traukus kur raudzēt un būs aptuveni jāsarēķina aptuvenais dzesējamā ūdens daudzums. Pa lielam vienkārši un protams arī jāsakaķo kārtīgi.
@janis s#203339 Priekš kam kaķot? "Degalu" gribi taisīt? To jau, cik saprotu, no nelikvīdā alus parasti taisa, bet, ja apiņu aromātu gribās, nav labāk izejā papilināt cauri sietiņam ar apiņiem vai patronā, kā to džinam dara? Kubā pēc tam taču viss rūgtumā aizies, kā arī neesmu drošs, vai pirms destilācijas visādas liekas "eļļas" ir vēlamas, bet to labāk speciālistam jautāt...
Kautkur lasīju par hvz kāda brūža imperiālās ipas destilātu un atsauksmes bij dikti labas, tapēc tieši pēkšņi atcerējos par kaķošanu. Bet pamatdoma ir glabāt vismaz 10gadus, tieši to biju piemirsis rakstot par kaķošanu. Tagad jau vairs nekaķošu.