Vai ir vispār vēl kāds, kas šajās brīvdienās nebrūvē?;)

Ievārīju treniņbitteri,ieliku ar 4-u veidu ragiem (Young's London, Nottingham Ale, Brewferm Top, US-05). Liekot tādus apiņus kā EKG un Fuggles, kam AA ~5%, sanāk tos likt pavairāk un baigi daudz paliek apiņmisas, līdz ar to dabūju mazāk galaprodukta.

Šoreiz ņēmos ar pH. Man ūdenim pH 7.5, 17L iejavai pieliku 6gr 75% fosforskābes, dabūju pH 5,2, 30L pārskalošanas ūdenim pieliku 5gr skābes un dabūju pH 5.5.

    tā kā leišu iesalu kāds ira izpircis, es vakar mēģināju uztaisīt alu no tā aizputes iesala cik nu tas bija iespējams iespējams sekoju Jāņa norādēm kā dabūt no tā iesala pēc iespējas vairāk cukura.

    iejaukt pie 50grādiem taisīt dubulto dekokciju smelt nost tikai biezumus nosmeltos biezumus uzreiz nevārīt, bet vispirms izturēt pārcukurošanas pauzi

    recepte man bija sekojoša uz 10 litriem:

    1.5 kg aizputes gaišais 1 kg čehu minhene 0.4 kg karamele 0.1 kg dedzinātais beershmit uz ierasto 70% efektivitāti man sarēķināja OG 1.062

    tālāk sekos brūvēšana pēc Edgara čaiņiku metodes NE priekš čaiņikiem

    tātad čaiņiku metodes topikā aprakstītie 2 katliņi 12 litrīgs un 6 litrīgs. mērinstruments - trīslitrene

    1) lielajā katlā leju 9 litrus ūdens un sildu līdz 55 grādiem 2) piejaucu klāt iesalu 3) kārtīgi samaisu un ar lāpstiņu smeļu nost 3.5 litrus biezumu uz dekokciju (beershmit sarēķināja ka jānosmeļ 3.3 litri) 4) uzsildu atsmeltos biezumus uz nākošo pārcukurošanas temperatūru 5) atstāju abus katlus uz ~20 minūtēm *) biezumus ira ļoti grūti uzsildīt līdz vajadzīgai temperatūrai. ūdens tur ir maz un pat intensīvi maisot dažādās vietās bakstot termometru uzrādās dažāda temperatūra. 6) pēc 20 minūtēm sāku karsēt nosmelto līdz tas uzvārās 7) piejaucu nosmelto atpakaļ lielajā katlā *) smeļot tikai biezumus beershmit nemāk sarēķināt par cik pacelsies kopējā katla temperatūra. plānoto 65 grādu vietā man sanāca 62 un dabūju piesildīt klāt lielo katlu līdz 65 grādiem 8) atkal smeļu nost bieumus uz dekokciju. šoreiz mēģinu būt gudrāks un aprēķināto 1.6 litru vietā nosmeļu 3 litrus 9) nosmeltos biezumus uzsildu līdz nākošai pārcukurošanas pauzei un atkal atstāju uz 20 minūtēm 10) pēc 20 minūtēm lieku vārīties nosmeltos biezumus 11) kad biezumi uzvārījušies atkal piejaucu tos lielajā katlā * tik un tā lielā katla temperatūra par mazu. plānoto 70 grādu vietā 68 grādi. atkal piesildīju lielo grāpi. 12) atstāju lielo grāpi uz pus stundu. pa to laiku lieku mazajā grāpītī sildīties skalojamo ūdeni 13) kad laiks pagājis sildu lielo katlu uz mashout un tad tecinu

    salīdzinot ar to infuzijas pārcukurošanu ko esmu aprakstījis čaiņiku topikā šis piegājiens ira DAUDZ interesantāks un aizraujošāks. visu dienu slapju muguru pie katliem ar termometru vienā rokā un maisāmo lāpstiņu otrā un katlu pietur ar trešo un maisa un mēra un karsē...ekšens uz visu dienu! ne tā kā čaiņuku metodē - pielej uzsildīto ūdeni, samaisi un atkal aizmirsti cepenē uz kādu laiku un tikmēr vari urķēt degunu un dzert alu.

    tas aizputes iesals vēl ira tāds matains un lielāks un šķiet ka piebriest vairāk nekā leišu...

    tas kas man nepatika ira efektivitātes rādītājs. plānoto 1.062 vietā es dabūju tikai 1.052 OG kas ira aptuvenni 60% efektivitāte.

    vapros v studiju: kāds var izskaidrot ko es darīju nepareizi?

      visu laikam izdariji pareizi, tikai ir tas biezums kādu laiku jāpavāra nevis tikai lai uzvārās. Es vakar izdariju savādāk. Iejaucu pie 55C, noturēju, tad pacēlu uz 65, noturēju 60 min un tad visu šķidrumu notecināju nost. Tad biezumus novāriju, atdzesēju līdz 70C un enzīmiem bagāto šķidrumu pielēju atpakaļ. Ieguvu tos pašus 65 un atkal stundu noturēju. Principā sanāk tā pati dekokcija, tikai es pārvietoju nevis biezumus, bet šķidrumu un tas ir vieglāk.

        Domādams, ka esmu atradis infekcijas perēkli un likvidējis to, šodien nodomāju sabrūvēt. Pirmo reiz dzīvoklī izdomāju "spīdzināt" sevi un elektrisko plīti, un taisīt ar tiešo karsēšanas metodi. Pēc Edgara receptes, pielāgojot traukus un efektivitāti, nodomāju 10 l. raudzējamā materiāla IPA uzbrūvēt. Sākumā viss kā pa diedziņu... iejaucu 3 kg. iesala 9 litros, noturēju +50 C 30 min. karsējot 15 minūtēs pacēlu līdz +69 C, tad 15 minūtēs uz +76 C,noturēju 10 min. un laidu uz filtrēšanos. Pārskaloju ar atlikušajiem 6 l. ūdens un izsecināju, ka nav man viss plānotie pirmsvārīšanas 12 litri, bet ir tikai 10, turklāt no prognozētā OG 1.054 man ir 1.06.. Paskaloju vēl (apm. 3 litri)... līdz dabūju 13 l. ar OG 1.054 Liku vārīt. Viss notiek, tikai, kā jau agrāk minēts šeit pat forumā, vārīšanās saraustīta, bez vāka baigi krīt temperatūra, ar vāku nava labi vārīt. Kautkā jau beigās ievārīju tos apiņus. Uz raudzēšanu plānotie OG 1.060 bet, nevis 10 l, bet 12 Tālāk viss kā grāmatā... dzesēšana, fermenteris, raugs... Dažas neskaidrības: Pagaršojot misu pirms raudzēšanas, viņa pēcgaršā cērt kaklā. Tanīni? Kas tas!? (sk. attēlu)Šitentetā pirmo reiz.

        kastas.JPG

          Tie nav tanīni, bet apiņi. Tai bildē tev izskatās pēc pelējuma

            Tieši tā, pirmā asociācija arī man bija - izskatās pēc pelējuma, bet pāris reizes apmaisot šo pa katlu, pazuda. Un tas viss pie intensīvas vārīšanās. Kad vārīšanās pierima, tad tās plēksnes ar pazuda.

              Pats teici, ka tev bija problēmas ar vārīšanas temperatūru. Ja aktīvi nevāra, tad esmu novērojis, ka pa virsu savelkas tāda kā plēve kā tev bildē.

                varētu būt arī ūdens sastāvs pie vainas. es neatceros no kura avota, bet no viena arī šitāds plīvurs bija pa virsu.

                  edgars said: Pats teici, ka tev bija problēmas ar vārīšanas temperatūru. Ja aktīvi nevāra, tad esmu novērojis, ka pa virsu savelkas tāda kā plēve kā tev bildē.

                  Tas brīnums izveidojās kad uz mirkli iedevu "čadu" uzlikdams vāku...

                  reinis said: varētu būt arī ūdens sastāvs pie vainas. es neatceros no kura avota, bet no viena arī šitāds plīvurs bija pa virsu.

                  Avots-"Jaunmārupes krāna" Vnk. agrāk nekas tāds nebija novērots, esmu pāris reizes vārījis ar "Jaunmārupes krāna" .

                    Esmu novērojis kaut ko līdzīgu vārot tikai pilzenes iesalu, tad arī veidojās šādas plēksnes, es viņas smēlu nost un rezultātā gandrīz nebija nogulsnējošos olbaltumvielu, interesanti ka tādas plēksnes veidojas tikai pilzenes iesalam, ja ir piejaukti citi iesali tad nav. Man tā ir bijis vairākas reizes.

                      Manā gadījumā 94% Pilzenes, 6% Karamele.

                        Es no sākuma nesapratu ka tas ir vārkatlā, man likās ka fermenterī

                          Es ar tādu esmu redzējis tikai fermenterī un komplekta ar acetona smaku.

                            Krāna ūdeni var izmantot, tas hlors vai citas ķimikālijas, ko lieto pie attīrīšanas, netraucē?

                              Es brūvēju tikai no krāna ūdens, pat nezinot tā sastāvu. Cik esmu lasījis, ja nav krāsains, nesmird pēc hlora vai kā cita un nav ar dīvainām piegaršām, tad īpašam satraukumam nav pamata.

                              Attiecībā uz traucēšanu dezinfekcijai, nez vai tās minerālu koncentrācijas tik lielas, ka kaut ko ietekmē.

                                Linards said:.. vārīšanās saraustīta, bez vāka baigi krīt temperatūra, ar vāku nava labi vārīt.

                                Es tik ar vāku vāru - pa 1/4 pavelkot nost

                                  nu ja, es arī. Lielajiem brūžiem tak arī uz vārkatliem ir kupols virsū. Svarīgi ir iztvaicēt laukā noteiktu procentu.

                                    janis said: nu ja, es arī. Lielajiem brūžiem tak arī uz vārkatliem ir kupols virsū. Svarīgi ir iztvaicēt laukā noteiktu procentu.

                                    Man kā reiz pa galvu maisās doma... atradu senu tvaika uztvērēju, viņš gan ir kā 4šķautņu piramīda, bet der pa diametru manam vārkatlam. Būs jāizmēģina!

                                      Tikai tvaiks tecēs gar tā nosūcēja malām.

                                        Es arī izmantoju tikai pārdaugavas krāna ūdeni, kad dzīvoklī (ziemā) vāru alu.