Tā pirmā jau ir skābuma pauze, ķipa Vācu alus tīrības likums un nekādas skābes priekš Ph nevar lietot.

Es esmu vācietis, jo figurēju ar taisni šādām pauzēm. Līdz 48c pienskābi, ko citi lej klāt ,iejava pati uzražo. Bet viņiem skaitās, ka var liet klāt iejavai, ja paši ir pavairojuši.

Nu pienskābi jau nu gan iejava neuzražo

Tā vismazKunce raksta

ferulic acid vai ta ir pienskābe? Nē, es sapratu, pienskābe manuprāt veidojas ja tu atstāj iesalu ieskābt, ķipa uztaisi acid malt. Bet pie acid rest vai ta pienskābe veidojas?

Ferulskābe

Un kviešiniekiem vācieši bieži vien liek pat līdz 70% kviešu iesalu.

A kaads ir reali praksee paarbaudiijis kaada ir starpiiba alum taisot ar siim 5 pauzeem vai vienu 90 minushu notureshanu? Sis, es saprotu, vairaak uz lageriem attiecas.

man, piemēram, daudz ali ir ar 20 pauzēm. iejavo pie 50C, un tad pa 2 min pie katra grāda līdz 70C, kur notur stundu.

^ 2 min. jau grūti nosaukt par pauzi, tā tik izlīdzinās temperatūra, drīzāk tā jau lēna temperatūras celšana.

Nu, bet procesi tur pa to laiku notiek. Rezultātā pilna gamma cukuru, ar lielāku negremojamo atlikumu?

Nu un garsaa kaa siis ntaas pauzes rezulteeejas? Pilniigaaks kermenis, iesalu balanss, saldums? pats planoju nobruveet helles lageri ar siim 5 pauzeem, bet ,pirms njemos, velos saprast ko labaaku ieguushu nekaa ar vienu mash uz 90 min

Par garšu grūti spriest, bet ar šīm visām pauzēm būs dzidrāks, labāku putu un būs lielāka iesala efektivitāte.

Esmu mēģinājis ar 5 pauzēm, nejutu nekādu starpību. Mans subjektīvais viedoklis ir, ka vairākas pauzes ir bezjēdzīga čakarēšanās un laika tērēšana. Gribi plānāku, pārcukuro pie 63-65C, gribi biezāku, pārcukuro pie 70-72C. Protams tas viss vēl ir jāskata kontekstā ar izmantotajiem iesaliem un to proporciju, kā arī raugu.

Ja pats taisa iesalu, tad gan ir jēga iedziļināties visās tajās pauzēs, kā pierādija Aiputes iesals.

Es vēl nekad neesmu darījis alu ar vienu pauzi, bet noteikti pamēģināšu. Gatavoju ar trīs pauzēm un vairāk. Man labāk garšo alus gatavots ar vairākām pauzēm. Brīvdienās salīdzināju un secināju, ka ar trīs pauzēm nav tik labs kā ar vairākām, bet svaigam alum starpību praktiski nejutu, pat varētu teikt, ka bija otrādi. Tā kā viss ir subjektīvi. Vēl jau tehnoloģiski starp mums ir liela atšķirība, katlu lielums, degļu jauda u.t.t. Nekas jau cits neatliks kā pašiem eksperimentēt un atrast sev pieņemamāko variantu starp garšu un laika patēriņu.

pirmajās reizēs mēģināju pāris pauzes taisīt, bet ātri atmetu ar roku. Tā pat tagad efektivitāte ir 75-85% robežās

Te jau vairāk jautājums laikam par garšas, nevis efektivitātes atšķirībām. Skola maksā naudu, un es arī es esmu pieskaitāms pie tiem, kas izgājuši vairāku paužu skolu un apstājies pie vienas pauzes. Jebnu mana mēle ir pārlieku notrulināta, jebnu atšķirības nav. Es piekrītu ka tās entās pauzes nackuj nav vajadzīgas. Man gan šad tad sanāk divas pauzes, kad iejaucot pie 40 Cº pieregulēju pH , un tad uzreiz ceļu uz pamatpauzi. Tā kā man nav tik labas sildīšanas jaudas, iespējams es izeju cauri vairākām pārcukurošanas pauzēm, jo kā teica viens mūsu kolēģis, mums pieejamie iesali pārcukurojoties pat par 10 minūtēm.

Kā var redzēt attēlā - http://www.howtobrew.com/images/f79.gif pie nepareiza pH no tām pauzēm čiks vien ir. Es taisu lipekļa pauzi, lai labāk misa tek un viss. Un tikai tad, ja lietoju neiesalētu graudu produktus. Vai es gribu riskēt ar stuck sparge un netaisīt? Nē. :) Vismaz plīts atbrīvojas un var paikonu sataisīt pa to laiku. Vēl jau tas, ka vienmēr ir kaut kādas idejas vēlmes par nākošajiem aliem un vienu pēc otra 2 identiskus alus taisīt nav gribējies, tāpēc tā salīdzināšana apgrūtinoša. Pats es domāju, ka fermentācijai un ūdens sastāvam ir lielāka nozīme. Diez vai kāds mājās brūvētājs atradīsies, kas spēs uzbrūvēt 2 pilnīgi vienādus alus, kuriem atšķirās TIKAI iejavošanas pauzes...