• Dažādi

  • Lauku brūvētaji! (ko citi par brāgas taisītājiem sauc)

Baigi daudz te sanācis dzirdēt par klasiskajiem lauku mājbrūvētājiem sliktus vārdus utt. par viņu brūvēšanas tehnoloģijām. tad nu vēlos oponēt ar vismaz 1 piemēru.
sievas vecmāte.
teikšu godīgi, pats neesmu redzējis, jo nav brūvējusi kopš sievu pazīstu, vietas neesot, katli pa mazu utt, patiesībā laikam vienkārši slinkums, bet pēc atstāstiem: iesals vēl padumjajos laikos vests no lietuvas (kur precīzi, nezinu). trauki tika dezinficēti vārot, vai aplejot ar vārošu ūdeni. nevienam nešķita ka liels daudzums vāroša ūdens ir problēma, jo viss notika uz malkas plīts, kur cūkām vāra ēst. apiņi tikuši ievākti zināmajās pareizajās vietās, kur viņi auguši (tipa alus apiņi, bet neviens nezin kādas šķirnes, bet vairākas). pēc teiktā nopratu ka raugs ir bijis eila, jo raudzēts istabā esot. nav ne jausmas kur dabūts.
dīvani likās ka iesalu iejauc ūdenī kuru nevis vienkārši uzsilda līdz vajadzīgajai T, bet vispirms novāra un tad gaida kamēr atdziest, jo itkā arī vārija pēc tam, jēgas manuprāt nekādas.
recepšu variācijas protams nebij lielas, reāli ražoja 3-4 veidus, tai skaitā tā saucamo "bērnu alu" :)
atstāsts nav ļoti labs, jo kad klausījos, pats neko nezināju, tā kā tagad pats dažus esmu uztaisījis, tad kad satikšu izprasīšu sīkāk.

    Rekur kā reiz akcijas "Satiec savu meistaru" ietvaros var aizbraukt uz Kalupi un aprunāties ;) Moš kāds tur tuvumā mīt un vēlas apmeklēt...

    http://lakuga.lv/2012/03/26/sateic-sovu-meistaru/

    Kalupe Kalupes pagasts 30.03., 31.03., 01.04. /12-16 / Meistars Normunds Rozentāls. Kokamatniecības amata prasme un alus brūvēšana pēc sentēvu receptēm. Informācija: 26347288

      Izlasi Serdes tradīciju burtnīcu, tur par šo tēmu ir ļoti daudz http://www.serde.lv/alus/teksti

      Es esmu dzēris vienu SERDEs Uģa pagatavotu alu labākajās 40.-50.gadu tradīcijās - mežmalas apiņi, paša žāvēts iesals, viss taisīt pēc atstāstiem. Manuprāt, bija pretīgs, tādi riebīgi sīvi apiņi un salkans šķebīgums, bet vēl interesantāka bija sētas onku reakcija, kuri teica aptuveni"ta beidzot vien riktīgs alus, tā kā agrāk taisīja".

      Man grūti teikt kaut ko sliktu par onkām, kas to lietu prot un dara no sirds. Mums tāds viens onkulis bija Aipzutes pasākumā no Jaunpiebalgas. Moška man tas alus negaršo, bet viņš taisa akurāti un kvalitatīvi, un garša jau gaumes lieta. Man garšo IPAs, daudziem nē.

      Bet tai pat laikā to labo iespaidu maitā tādi, kas izvāra reālu brāgu ar cukuru, 2 dienas nogatavina un tad mauc iekšā un sauc to par alu. Nav tas nekāds jaunais fenomens, šāda sūda dzeršana aprakstīta arī 30.gadu avīzēs un pat cienījamais rakstinieks Skalbe raksta, ka vietām Latgalē alu neuzskata par izdevušos, ja no puslitra glāzes dzērājs nav gar zemi zem galda.

      Tu gribi teikt, ka arī šādas tradīcijas ir jāgodā?

        Raugs bija maizes. Nu var arī par eila raugu protams saukt. Man Latgalē tante regulāri taisija šitādu un es esmu šo procesu redzējis neskaitāmas reizes. Arī krusttēvs regulāri taisija. Tāpat jau arī sīks būdams esmu nedaudz pagaršojis šos lauku brūvējumus. Sorry, bet tā bija brāga uz 8-10%alko. Nav tur nekādu apslēpto zināšanu. Es esmu saviem Latgales radiniekiem , kas jau 3 paaudzē ir brūvējuši, devis savu alu un viņi netic ka mājās tādu var vispār uztaisīt un nokaunējās:)))

          Raugs, Jāni ne visiem bija maizes. Es ar bērnībā ar vectēvu brūvēju alu un nekādi nesapratu, kāpēc bija jābrauc pēc rauga pie kaut kāda veča uz sazin kurieni, ka te pat veikalā bija rauga paciņas. Raugu nodeva viens brūvētājs otram(gan jau ar savām infekcijām ) Pieļauju, ka tas raugs bijis no kāda kolhoza brūža dabūts un tā ceļoja no viena pie otra. Manas atmiņas par vectēva brūvēto ir kā par brenguli. Vai tagad liktos tāds pats, nezinu.

            a month later

            man tante laukos lai usāktu rūgšanu vienkārši pielēja pudeli veikala alus klāt. pēdējo reizi kaut kad 90tajos pa vidu tas bija tērvetes senču alus.

            a par tām stipro alus tradīcijām - nostaigāju pa beļģu aliem brēvinga salonā, tur reti kuram ir zem 8iem grādiem. tas pats saisons, kas paredzēts pļaujas darbiem, 7% ja nemaldos.

            esmu diezgan pastudējis alus vēsturi un man domāt, ka labam alum senākos laikos bija nopietna loma ballītes sākšanā. un tur nu skaidrs - ja dolbī, tad alus ir labs.

            tagad to beļģu alu iespaidā vāru tieši gaišo aliņu uz 8-9 grādi, ko pildīt mazajās pudelēs un ko var dzert ballītēs, lai nav tikai pa tualeti pēdējo pili kratot jādzīvo, kas raksturīgi vājus alus reibšanas nolūkos dzerot :)

              Reinis ballīšu zvērs būs tagad:)))

                Vai tad alu kāds dzer reibšanas nolūkiem? ..:)))

                  Te nu parādās interesants jautājums - ja bezalko alus garšotu tāpat kā normālais, tad ko vairāk izvēlētos alus cienītāji( šeit es nedomāju divlitreņu auditoriju)??

                    janis said: Te nu parādās interesants jautājums - ja bezalko alus garšotu tāpat kā normālais, tad ko vairāk izvēlētos alus cienītāji( šeit es nedomāju divlitreņu auditoriju)??

                    iereibshana manupraat ir viena no alus neatnjemamaam sastaavdaljaa. tam ir arii taads mazliet aizliegtaa auglja sindroms, jo ikdienaa jaabrauc ar auto un alu nevar dzert. ja vareetu tempt pie katraam pusdienaam, tad taa magjija pazustu.

                      Manuprāt, viena pudele 5% alus pie pusdienām braukšanai neskādē. 0.5 promiles toč tur nav. Bet tas pilnīgs offtopic.

                        Ir tak feini apreibt no garšīga alus :) kad man bija 17 pie kaimiņa bija kartupeļu talka, kad talka bija beigusies saimnieks cienāja ar visu kas mājās, bija pašbrūvēts alus un viņš man teica: pasmērē arī tu savas lūpas bērniņ, atceros ka izdzēru 2krūzītes un attapos mājās uz grīdas mamma ka mani modina lai eju uz gultu. Kopš tās reizes pret lauku alu izturos ar cieņu, toreiz tik lielas pieredzes nebija alus dzeršanā, bet likās toreiz baigi biezs salds un garšīgs !

                          Tad jau laikam nebija sevišķi rūgts

                            17 days later

                            Šodien runāju ar vienu tādu - Latgales lauku brūvētāju. Viss process jau līdzīgs, iesalu aplej, mērcē, notur, tecina, utt. Misu gan nevāra, tai pielej apiņu novārījumu, padzesē, pieliek maizes raugu un liek raudzēt. Uz jautājumu, kad tad alus ir gatavs? Viņš man atbild, ka principā jau kādā 3-ajā dienā, kad putas nokritušas ;))) tad nākot veči ar kausiņiem un jau malkojot ;p

                              Pašnāvnieki. Nu neiestāstīs man neviens, kā šāda metode nav brāgas taisīšana. Par to ka viņi vēl arī cukuru pieber, droši vien ka noklusēja

                                kaut kā nenocietos un nolēmu ietestēt savu aprīļa beigu veikumu šajā konceptā. nu baigi labi. pie tualetes sastrēgumu vēroju bez saspringuma un no pusotra litra 7.4% gulēt gāju ar vieglu karuseli, kā vidusskolā ļaudis arī slavēja. noteikti taisīšu vēl.

                                  6 days later

                                  zux said: dīvani likās ka iesalu iejauc ūdenī kuru nevis vienkārši uzsilda līdz vajadzīgajai T, bet vispirms novāra un tad gaida kamēr atdziest, jo itkā arī vārija pēc tam, jēgas manuprāt nekādas.

                                  Tas, lai vismaz nedaudz samazinātu cietību. Vārot no hidrogēnkarbonātiem (bikarbonātiem) izgulsnējas katlakmens (kaļķakmens).

                                    Rihardss said: Tas, lai vismaz nedaudz samazinātu cietību. Vārot no hidrogēnkarbonātiem (bikarbonātiem) izgulsnējas katlakmens (kaļķakmens).

                                    ljoti interesanti. a tas ka peec tam vaara misu nedod to pashu efektu? vai arii taa cietiiba svariiga tieshi iejavoshanas momentaa?

                                      Nu, jā - cik saprotu, ūdens sastāvu (tai skaitā cietību) un pH iestata tieši pie iejavošanas (pašā sākumā). Tas ir svarīgi visiem tiem enzīmiem.

                                      Es nedomāju, ka cilvēki laukos kaut ko daudz saprata par ūdens ķīmiju un cietību, droši vien vienkārši ievēroja, ka no iepriekš novārīta ūdens alus iznāca nedaudz labāks nekā no nenovārīta (it sevišķi, ņemot vērā, ka Latvijas teritorijā parasti ir ļoti ciets ūdens).

                                        Nekur jau nav teikts ka alum vajag tikai mīkstu ūdeni.