dažādiem aliem ir dažāds ūdens. Mīksts ūdens ir čehu gaišajam pilsnerim un tai pat laikā vācu gaišajiem lāgeriem nav mīksts ūdens vajadzīgs. Daudziem angļu eiliem vispār pavisam ciets ūdens. Es domāju ka jebkurš ūdens ir derīgs ja konkrētajam ūdenim pielāgo noteiktu alus veidu. Izņemot protams tādas lietas kā hlors, dzelzs u.t.t Ar mīkstu ūdeni tev laba IPA nesanāks. http://www.beverageanswers.com/beer/water.html

Latvijā pārsvarā ir nenormāli ciets ūdens, par dzelzs saturu nemaz nerunājot. Tā novārīšana jau neuztaisa mīkstu ūdeni, tikai nedaudz mīkstāku. Tas joprojām skaitās "ciets." Ja grib riktīgi mīkstu, tad jāņem lietusūdens.

Nu un lai viņš ir ciets...kas par to?

http://byo.com/component/resource/article/2549-tudor-beer

janis said: Nu un lai viņš ir ciets...kas par to?

Konkrēto cilvēku gaumes jautājums.

Nu nu, pastāsti sīkāk kā ūdens cietība iespaido konkrēto cilvēku iespējas sekot savai gaumei?!

Labs apraksts par lauku brūvēšanu: http://meistars.1s.lv/42-alus-bruvesana-agrak-un-tagad/

MartinsK said: Labs apraksts par lauku brūvēšanu: http://meistars.1s.lv/42-alus-bruvesana-agrak-un-tagad/

man super patika!

dažas valodiskas detaļas par mūsu lietoto terminoloģiju:

dryhopping - iemest kaķi pārcukurošana - iesala atsaldēšana (atsaldināšana domāta laikam)

interesanti likā arī, ka tāpiņu skalo ar aukstu ūdeni - pēc manas saprašanas, lai izbēgtu no iespējamā čaulu tanīnu sīvuma.

es tik šito tekstu īsti neizpratu:

''Ja grib novilkt pirmo alu atsevišķi, tad dara tā. Pagājušas divas stundas, tecina lēnam misi spaiņos nost un liek dzesēties. Kad viss, vairāk netek lej baļļu pilnu un atkal gaida 2 stundas.

Es ņemu visu kopā. Tas ir tā: gar maisu vai segas malu pieleju 4 -5 spaiņus vāroša ūdens klāt. Un sasedzu un liek atsaldēties atkal pus otru vai 2 stundas.''

^ kuru vietu tu nesaprati? doma tur tāda ka pirmo taisa stiprāku, otro vājāku.

nu, tas stiprākais / vājākais izriet no tā, ka šis pēc tam tecinājumus nesajauc kopā un skaidrs, ka pēc cukurošanas nolietais, būs ņiprāks par to, ko iegūst otreiz aplejot.

Šito es nesaprotu: ''Kad viss, vairāk netek lej baļļu pilnu un atkal gaida 2 stundas.

Es ņemu visu kopā. Tas ir tā: gar maisu vai segas malu pieleju 4 -5 spaiņus vāroša ūdens klāt. Un sasedzu un liek atsaldēties atkal pus otru vai 2 stundas.''

Ko viņš tur kopā ņem un kāpēc / kam īsti (iesalam, no kura nolieta misa vai iesalam ar misu) 4-5 spaiņus gāž klāt ?

kopā ņem abus tecinājumus. vismaz es tā saprotu. un skalo tad kad viss pirmais iztecējis.

Darītājs no Balvu novada: http://www.youtube.com/watch?v=WCX5AYjO0S0

žēl, ka process nav apskaidrots, bet attieksme laba - necer jau pirmajā gadā bembi ripināt ;)

Tādu procesu maijā Bebrenē man bija iespēja vērot un piedalīties, aprakstīju un sabildēju... būs jānopostē

MartinsK said: Darītājs no Balvu novada: http://www.youtube.com/watch?v=WCX5AYjO0S0

Izskatās ļoti šķidra ienava, varbūt tāpēc un arī tas, ka pats taisa iesalu, ir iemesls ilgajai pārcukurošanai- 3 stundas! Saimniece gan tāda pikta, nekas nav labi, jāceļas piecos, lai uztaisītu grauzdiņus :) puta arī švaka izskatās...

Aivo, apraksti un ieliksim kupla blogā kā rakstu

Norvēģu lauku alus (bez vārīšanas) u.c. senlaiku lietas. Ir arī apraksts par SERDI (pēdējais raksts, no kura par šo blogu uzzināju):

http://www.garshol.priv.no/blog/342.html

Pāris nākamajos rakstos par izmantoto raugu, alus ballīti 2 dienas pēc brūvēšanas (kad alus jau norūdzis un to pilda traukos) u.c.

Par Rīgu arī ir: http://www.garshol.priv.no/blog/328.html