Šai video - http://www.youtube.com/watch?v=IIQPQmELWPo -izskan info: "1 quart of thick mash for every pound of grist." Es drusku pazudis tulkojumā, ko nozīmē tas quart ?

< 1/4 no galona

sorry, bersmithā atradu: 1quart=946.4ml

PS: šo topiku uzsāku, jo vāczemē būdams noprovēju ļoti labus dubultos āžus - tag saprotu no kurienes šķidrās maizes vēji pūš, iegaršojās ļoti.

Tas bock nav no āža, bet gan pilsētas - Einbeck, lai gan daudziem vārdu spēles dēļ patīk likt to āzīti uz etiķetes. Vēsturiski, protams, taisīja ar atvārījumiem, bet mūsdienās laikam pat Vācijā to lielākā daļa ir atmetusi. Dēļ lielāka iznākuma to toč` nav jēgas taisīt, jo iesali mūsdienās ir pietiekami modificēti, nu, un otrs tad ir dēļ krāsas - paspēlējies ar minheni, vīni, melanoid un būs ok. Es, piemēram, vienreiz izgāju cauri visam tam atvārīšanas procesam, otrreiz vairs negribas - aizņem ļoti daudz laika un baigais čakars. Atšķirību tā arī nekādu nejutu.

Kaut kādu daļu gaišo iesalu jau vajadzētu, jo minhenē, melanoid un vīnē fermentu tomēr mazāk. Es parasti taisu kādus 20-40% Pilzeni/Heidelberg/Pale un pārējais tad no minhenes/melanoid/vīnes.

quart parasti izsaka kā 1 litru

Es pagājušo pavasari uzbrūvēju pāris alus ar Bock raugu no WLP. Iejavu gatavoju ar klasisku infūzijas paņēmienu. Pašam ļoti garšoja. Es teiktu, ka svarīgākais šajā pasākumā būtu tieši raugs. Ja pareizi atceros, tad arī daļu no DMS vajadzētu mēģināt saglabāt.

Andis said: Es teiktu, ka svarīgākais šajā pasākumā būtu tieši raugs. Ja pareizi atceros, tad arī daļu no DMS vajadzētu mēģināt saglabāt.

Kā tavuprāt, Andi, šis Bock raugs ietekmēja garšu, kas šim raugam tāds, kas dod tam "bock alus īpašības, garšu"? Kapēc ne jebkurš lāgerraugs? Gribas saprast, kas brūvēšanas procesā alu padara par boku, jo, ja tas ir tikai "piedomā klāt" jautājums - kaut kā ačgārni. Man boks asociējas ar hiper-iesalainu, pat maizīgu, cepumīgu garšu, lielu blīvumu un saldumu, paaugstinātu alko % (no 6 uz augšu).

Ragam nevajag dziļi raudzēt un tai pat laikā alko % ir augsts. Te arī ir tas triks. Augsts misas sākuma un beigu blīvums.

janis said: Ragam nevajag dziļi raudzēt un tai pat laikā alko % ir augsts. Te arī ir tas triks. Augsts misas sākuma un beigu blīvums.

Vai "nevajag dziļi raudzēt" nozīmē (diezgan) ātri ņemt no rauga nost un likt uz sekundāro fermentāciju/lāgerēšanu ?

nē, izvēlēties tādu raugu kurš dziļi neraudzē.

# zenki, tas apraksts pēc brenguļa izklausās

Dainis said: # zenki, tas apraksts pēc brenguļa izklausās

Nepiekrītu, brengulis ir karamelīgs, pārsalds, pat cukurains (un tāpēc pēcgaršā sīvs, skābens), tajā no iesala hiper-ūber dominances nav ne miņas.

My point is: vai tieši dekokcija kā mash metode nav tā, kas piedod (nevis nodrošina) šo unikālo iesalainību/graudainību/maizīgumu? Līdz galam es protams visu bioķīmiju neizprotu, kas šajā mash notiek.

Tikko atminējos, ka AndaL slīkoņas man šķita bija ļoti graudainas aromātā, būs Takā jāpārjautā precīza iesalu kombinācija.

Iesala kombinācija 80% Pilsner, 20% Minhene. Gan nezinu kuru alu Tu domā? To ko biju atnesis šoruden Pet,tas ar dekokcijas metodi, vai to kas bija pagrabā noslīcis stikla 0.5, tas ar infūzijas metodi. Man gandrīz visi vārījumi 2013.gadā ir ar dekokciju. Vai Tu tur sagaršo ko vēlies? Varu paņemt kādu gaišo uz pasākumu. Man gan nav ko salīdzināt ar dekokcijas metodi un infūzijas metodi vienādi vārījumi. Kaimiņi un draugi kas pie manis vāra sev alu izmanto infūzijas metodi. Alus tāpat sanāk ļoti labs.

AndisL said: ... to kas bija pagrabā noslīcis stikla 0.5, tas ar infūzijas metodi. Man gandrīz visi vārījumi 2013.gadā ir ar dekokciju. Vai Tu tur sagaršo ko vēlies? Varu paņemt kādu gaišo uz pasākumu.

Es pagaršoju tos 0.5 stiklā, sanāksmē Labietī. Esmu vēl maz tavus alus mēģinājis, negribu sameloties par to vai sagaršoju tur... Lūdzu paņem kādu pustumšo ar dekokciju, iemainīšu pret kaut ko.

Jāņem talkā atkal vecais teiciens par to, ka aldaris gatavo misu bet alu brūvē raugs. Ja Tu paņemsi vienkārši lāgera raugu un mēģināsi ātrāk apturēt procesu, tad tas Tev dos rezultātu tikai pirmajā brīdi(salds, iesalains un ar fūzeļiem) bet noguldīšanas laikā viņš tāpat turpinās šeptēties un nodarīs savu darbiņu līdz galam.

zenkis said: My point is: vai tieši dekokcija kā mash metode nav tā, kas piedod (nevis nodrošina) šo unikālo iesalainību/graudainību/maizīgumu?

Raugs + izmantotie iesali galvenokārt rada iesalainumu. Dekokcija varbūt var iedot kādu papildus smalku niansi, lai gan neesmu pats nekad mēģinājis. Ja speciāls raugs nav pieejams, tad domāju, ka lāgera rauga vietā labāk ņemt S-04 un raudzēt pie zemas T. Viņš atstāj augstu beigu blīvumu un taisa iesalainu garšu.

Esmu atkārtojis identisku recepti ar dekokciju un tiešo karsēšanu, un dekokcija viennozīmīgi radīja iesalainuma (maizes) efektu. Raudzēju ar W-34/70. Par raugu piekrītu pārējiem... parastais lager raugs (w-34/70) ir diezgan ēdelīgs, es drīzāk ieteiktu mēģināt S-33. Var raudzēt pie salīdzinoši tuvu lager rauga temperatūrai, tādejādi mazinot augļainumu. Turklāt S-33 atstāj diezgan augstu beigu blīvumu.

Man visi ar dekokciju taisītie ali ir sanākuši baigi sausie, jo tika panākta augstāka pārcukurošanas pakāpe. Te visa fiška ir raugā. Esmu diezgan labu boku dabūjis gatavu ar šķidro ampuliņu no WhiteLabs, tas laikam bija South German Lager Yeast. Un vēl man ir sanācis kaut kas uz boku ar s04 raudzējot pie zemas T (ap 15 - 17C), bet tad vajag to raugu iepriekš kārtīgi uzkurbulēt.Un tad kad ir norūdzis, tad (neskatoties uz to ka virsraugs) vajag palāgerēt pie zemas T. Bet ar šo metodi , jāgatavojas uz kādiem 3 mēnešiem līdz būs dzerams. Lēnalus kā sacīt jāsaka.