vēreiz pacelšu šo tēmu.
šoreiz prasīšu par pirmo all grain kas taisīts pārcukurojot graudus ar vairākām temperatūras pauzēm.
tiesa gan ne jau par temperatūras pauzēm ir runa.
padomi nepieciešami sekojošos jautājumos:
1) kā noteikt vai ir nepieciešamība likt papildus raugu klāt fermentējamā traukā?
2) cik labi var piedzīt papildu apiņu rūgtumu un aromātu ar "dry hoping"? kā noteikt vai tas ir nepieciešams?
vārdu sakot stāsts sākas ar to ka mājās bija palikušas kaut kādas alus izejvielas.
Palmera grāmatā izlasīju ka samaltu iesalu nav ieteicams glabāt ilgāk par 2 nedēļām. vajadzēja izlietot, lai neaiziet bojā.
no vecas 200 litru mucas uzmeistaroju sev citu malkas degli un nolēmu pamēģināt pārcukurot pie vairākām temperatūrām.
izejvielas atradās:
6 kg gaišais Pilsner iesals
0.5 kg tumšais karameļu iesals
20 g paciņa sausā safbrew s-33 rauga
15 grami rūgtie Magnum apiņi
7 grami smaržīgie Hersbrucker apiņi
iepriekš ar līdzīgu iesala daudzumu jau taisīju alu, bet tad izmantoju pārcukurošanai vienu temperatūras pauzi un sākuma blīvums man vienmēr sanāca 1.045 - 1.050.
tas miltainais alus par ko iepriekš te rakstīju tam tēmēju uz 15 IBU
pēc tam bija vēlviens kuram tēmēju apiņus uz 35 IBU
ar šito apiņu beersmith programma parādīja ka sanāks apmēram 25 IBU
tieši nopriecājos ka būs ar ko salīdzināt un davai vārīt.
pielēju litra burciņu līdz pusei ar vārošu ūdeni un noliku lai dzesējās.
kamēr paēdu pusdienas n sataisījos un iekūru to jauno malkas degli - ūdens jau bija atdzisis līdz 35 grādiem.
piebēru un iemaisīju raugu lai rehidrējas.
pēc tam viss gandrīz kā pēc plāna
vienīgi pirmā pauze man sanāca nevis pie 50 grādiem, bet pie 55 noturēju 30 minūtes
otrā pauze sanāca nevis pie 62 grādiem, bet pie 65 30 minūtes.
un tad NELAIME! sedzot pufaikas virsū iejavai pamanījos apgāzt burciņu ar rehidrēto raugu! izlija kādi 70 - 80 % no rauga-ūdens šķidruma!
nu neko darīt
nācās nolikt atlikušo nostāk un turpināt.
trešā pauze man sanāca nevis pie 70 grādiem, bet pie 72 un 45 minūtes
tad pacēlu uz 77 grādiem un nolēju filtrējamā traukā.
un uzliku sildīties skalojamo ūdeni.
parasti liku 25 litrus skalojamā ūdens. tā kā man izlija raugs tēmēju uz mazāku alus daudzumu un uzliku sildīties tikai 20 litrus ūdens.
kad tecināju misu jau tas atlikušais rauga ūdens šķidrums bija labi uzgāzējies un šņāca.
pielēju klāt nedaudz misas lai raugs vairojas.
iepriekš ar vienu temperatūras pauzi man miza nofiltrējās 1 - 1.5 stundu laikā un man par ar krānu bija jāregulē misas tecēšanas ātrums.
šoreiz neskatoties uz to ka par 5 litriem mazāk skalojamā ūdens man misa tecinājās 3 stundas!
pa to laiku raugs jau burciņā bija sašūmējies.
pēc misas atdzesēšanas mani gaidīja vēl viens pārsteigums.
blīvums nebija vis ierastais 1.050 bet gan 1.080!
tātad pārcukurošana ar vairākām temperatūras pauzēm krietni palielina lietderības koeficentu :)
nelaime tāda ka priekš tik blīva un potenciāli grādīga aliņa vajag vairāk IBU.
Palmers raksta ka kad intensīvā burbuļošana ir beigusies tad fermentējamā traukā uz 20 litriem piemet 15 gramus apiņu.
varbūt vietējie dara kā savādāk?
bet ar raugu ira vispār interesanti.
likās ka viss izlija. taču nākošajā dienā pēc vārīšanas sanāca riktīgs surprise!
pilna istaba ar putām!
nez kāpēc sākās tik intensīva rūgšana ka putas cupu čupām nāca ārā pahidroaizvaru līdz to noņēma un pēc tam vēl turpināja nākt.
kaut kāds litrs no alus tilpuma ira izlīdis no fermentējamā trauka ārā un process vēl nedaudz turpinās.
vai tas ir normāli ka fermentējamais trauks saražo pilnu istabu ar putām?
ja tas raugs ar putām izlien ārā no trauka kā zināt vai traukā vēl ir palicis pietiekoši daudz rauga lai noraudzētu manu alu?