Bet citi cilvēki tak apiņu daudzumu rēķina izejot no misas daudzuma, blīvuma, vārīšanas ilguma, vēlamā rūgtuma, apiņu veida, proporcijām starp aromātiskajiem un rūgtajiem.......... 5 grami Magnum uz 20 litriem 1050 OG tev katlā stundu vārot iedos 8IBU. Okei, var jau iedot vienkāršotu variantu - liec rūgtumam Magnumu 1 gramu uz 1 litru misas 1060OG. Tad tu trāpīsi apmēram uz tiem 30IBU. Bet tā būs ļoti neprecīza un pavirša metode. Atis jau te apmēram iezīmēja to domu ka nav jau tāda pareizā rūgtuma un "normāla alus". Tapēc ir jārēķina katru reizi atbilstoši tam ko gribi.Nu tādam aptuvenam vadmotīvam varu piemēram pateikt ka tērvete varētu būt no 28 - 35IBU. Tālākie deju soļi jau atkarīgi no tevis paša.

Pie tam, IBU jau nav īsta sakara ar garšas uztveri. Jo to, kāds sajutīsies alus nav atkarīgs tikai no apiņiem, jāskatās kā pārcukurojies iesals, kāds ir alko saturs, vai alus ir auksts vai silts, karbonizācijas...tur ir ntie fatori.

sapratu - jānoraudzē, jāsapudeļo, jānogatavina un jāgaršo. pēc garšošanas jāizlemj vai vajag vairāk.

tas saucās - "метод тыка" :)

jā jā, slavenā Wolfganga Tīka metode...

Labvakar!

Ari esmu iesacejs. Daudz lasu, daudz aizmirstu un esmu nobriedis pirmajam jautajumam. Kamer jus jauki izklaidejaties Tukuma, mans lielakais sasniegums bija iegadaties jaunu (pirmo) Coopera ekstraktu. Apstaklu sakritibas del tas ir Canadian Blonde. Ta ka mani pirmie bruvejumi no Ilguciema un Jana Cehu ekstraktiem sanaca gardi, tad tagad velos spert mazu soliti talak un izmantot so recepti: http://www.coopers.com.au/the-brewers-guild/how-to-brew/ale/blushing-blonde Par cik mana darza sakas zemenu laiks, tad man skiet logiski pameginat tiesi zemenes. Otrs arguments par labu zemeenm varetu but tads, ka intuitivi jutu, ka rezultats varetu but lidzigs Lambbrusco (par rakstibu neatbildu) viniem, ar ko varetu iepriecinat savas damas. Un jautajums ir vienkarss - recepte tiek minetas saldetas ogas. Mann bus svaigas. Ka panakt to sterilitati, vai citiem vardiem to lai alus nesaskabst?

Mana versija būtu izspiest sulu un pasterizēt (tb 71 grādu sasniegt). Vai arī nomazgāt dikti šķaidītā ūdeņraža peroksīdā (pēc tam noskalo ar vārītu ūdeni), es saprotu, ka ar 3% šķīdumu var mazgāt augļus un pat izmantot kā mutes skalojamo līdzekli. Tb laikam tādā koncentrācijā pārdod viņu aptiekās brūču dezinfekcijai.

Ivar, Tu takš saproti, ka alus pavisam noteikti sanāks ļoti sauss, jo izrūgs viss zemeņu cukurs? Jo lambrusko var būt ar pasalds...

Laikam vienīgā opcija pussldajam ir izraudzēt alu līdz galam, pievienot sulu, sapudeļot un pēc maza laika, nogaršojot progresu un saprotot, ka ir īstais saldums, apstādināt rūgšanu pasterizējot. Hvz cik viegli ir pasterizēt mājas apstākļos, bet ja Tu pamēģinātu, tad pārējos noteikti interesētu pasākuma apraksts.

ļautiņi palīdziet ar padomu!

nesen jau rakstīju par saviem alus vārīšanas eksperimentiem. šoreiz jautājums par pēdējo vērījumu - manu pirmo all grain.

principā mēģināju uztaisīt visu pēc iespējas vienkāršāk, lai nebūtu iespējas nekur nokļūdīties: 6 kg gaišā pilsner iesala 5 grami gūgto magnum apiņu 5 grami smaržīgo hersbrucker apiņu 20 grami sausā safbrew s-33 rauga.

uzvārīju ūdeni, burciņā rehidrēju raugu uzsildīju 15 litrus ūdens līdz 70 grādiem un filtrējamā traukā iejaucu iesalu. iejavas temperatūra 65 grādi sasedzu ar pufaikām un nogaidīju 60 minūtes pa to laiku liku sildīties 25 litri skalojamo ūdeni līdz 80 grādiem.

pēc stundas sāku tecināt misu vispirms recirkulēju kamēr sāk tecēt tīra tad nedaudz ietecināju pie rehidrētā rauga lai tam ir ko ēst tad uz iegavas uzliku šķīvi un pamazām ar burciņu lēju virsū skalojamo ūdeni tā lai ūdens līmenis ira neaudz virs graudiem.

sākumā tecēja forši brūns šķidrums, bet pēc tam arvien gaišāks un pašās beigās gandrīz caurspīdīgs.

sanāca nedaudz virs 30 litriem misas ko liku vārīties. pavāīju līdz noskrien putas un parādās baltās plēksnes tad piekiku rūgtos apiņus pēc 45 minūtēm ieliku smaržīgos apiņus vēl pēc 15 minūtēm cēlu nost un dzesēju līdz 26 grādiem atdzesēto misu palaistīju no trauka traukā lai raugam ir gaiss starta blīvums 1.045 pielēju raugu pēc dažām stundām +25 grādos sākās intensīva rūgšana un izsplāva putas pa hidroaizvaru. noņēmu hidroaizvaru dezinficēju un uzliku atpakaļ pēc aptuveni diennakts intensīvā rūgšana beidzās un tad burbuļoja lēbām

ir pagājusi nedēļa un nolēju mēģenē paraudziņu. blīvums ir nokrities līdz 1.015 taču alus izskatās un garšo tā it kā kāds pa kluso būtu piebēris klāt kādu kilogramu miltus! tāda miltaina garša un pēc izskata arī tāds bāli duļķains. pēc smaržas gan kā alus.

kas varēja noiet greizi un kā to izlabot?

tas ir normāli, ka garšo pretīgi. varbūt paturi vēl kādu dienu, varbūt vēl mazliet norūgs. tad pudeļo vai pildi kegā.

un nedegustē katru otro dienu un nesatraucies par garšu, bet nogaidi akurāt 2 nedēļas. ja aizvien garšo riebīgi, pagaidi kādu mēnesi. ja vēl, pagaidi vēl mēnesi.

principā laikā līdz gadam var notikt pēkšņas un maģiskas pārvērtības, kad riebīgs alus paliek izcili labs. tikai pavisam noteikti nelej neko ārā!

Stresa nav! Pirms liešanas pudelē parasti visi ali garšo diezgan pretīgi :) Sapudeļosi, pagaidīsi nedēlu vai divas, paliks labs.

Pašlaik tev ir dzīvais alus :)))

nu skaidrs.

vienkārši tas ko gatavoju no iesala ekstraktiem tie pēc nedēļas fermentējamā traukā jau sāka garšot kā alus

šitais pēc nedēļas garšo kā ūdens un miltu maisījums.

tāpēc sāku satraukties.

vēreiz pacelšu šo tēmu. šoreiz prasīšu par pirmo all grain kas taisīts pārcukurojot graudus ar vairākām temperatūras pauzēm.

tiesa gan ne jau par temperatūras pauzēm ir runa. padomi nepieciešami sekojošos jautājumos: 1) kā noteikt vai ir nepieciešamība likt papildus raugu klāt fermentējamā traukā? 2) cik labi var piedzīt papildu apiņu rūgtumu un aromātu ar "dry hoping"? kā noteikt vai tas ir nepieciešams?

vārdu sakot stāsts sākas ar to ka mājās bija palikušas kaut kādas alus izejvielas. Palmera grāmatā izlasīju ka samaltu iesalu nav ieteicams glabāt ilgāk par 2 nedēļām. vajadzēja izlietot, lai neaiziet bojā. no vecas 200 litru mucas uzmeistaroju sev citu malkas degli un nolēmu pamēģināt pārcukurot pie vairākām temperatūrām.

izejvielas atradās: 6 kg gaišais Pilsner iesals 0.5 kg tumšais karameļu iesals 20 g paciņa sausā safbrew s-33 rauga 15 grami rūgtie Magnum apiņi 7 grami smaržīgie Hersbrucker apiņi

iepriekš ar līdzīgu iesala daudzumu jau taisīju alu, bet tad izmantoju pārcukurošanai vienu temperatūras pauzi un sākuma blīvums man vienmēr sanāca 1.045 - 1.050. tas miltainais alus par ko iepriekš te rakstīju tam tēmēju uz 15 IBU pēc tam bija vēlviens kuram tēmēju apiņus uz 35 IBU

ar šito apiņu beersmith programma parādīja ka sanāks apmēram 25 IBU tieši nopriecājos ka būs ar ko salīdzināt un davai vārīt.

pielēju litra burciņu līdz pusei ar vārošu ūdeni un noliku lai dzesējās. kamēr paēdu pusdienas n sataisījos un iekūru to jauno malkas degli - ūdens jau bija atdzisis līdz 35 grādiem. piebēru un iemaisīju raugu lai rehidrējas.

pēc tam viss gandrīz kā pēc plāna vienīgi pirmā pauze man sanāca nevis pie 50 grādiem, bet pie 55 noturēju 30 minūtes otrā pauze sanāca nevis pie 62 grādiem, bet pie 65 30 minūtes.

un tad NELAIME! sedzot pufaikas virsū iejavai pamanījos apgāzt burciņu ar rehidrēto raugu! izlija kādi 70 - 80 % no rauga-ūdens šķidruma!

nu neko darīt nācās nolikt atlikušo nostāk un turpināt. trešā pauze man sanāca nevis pie 70 grādiem, bet pie 72 un 45 minūtes tad pacēlu uz 77 grādiem un nolēju filtrējamā traukā. un uzliku sildīties skalojamo ūdeni. parasti liku 25 litrus skalojamā ūdens. tā kā man izlija raugs tēmēju uz mazāku alus daudzumu un uzliku sildīties tikai 20 litrus ūdens.

kad tecināju misu jau tas atlikušais rauga ūdens šķidrums bija labi uzgāzējies un šņāca. pielēju klāt nedaudz misas lai raugs vairojas.

iepriekš ar vienu temperatūras pauzi man miza nofiltrējās 1 - 1.5 stundu laikā un man par ar krānu bija jāregulē misas tecēšanas ātrums.

šoreiz neskatoties uz to ka par 5 litriem mazāk skalojamā ūdens man misa tecinājās 3 stundas!

pa to laiku raugs jau burciņā bija sašūmējies.

pēc misas atdzesēšanas mani gaidīja vēl viens pārsteigums. blīvums nebija vis ierastais 1.050 bet gan 1.080! tātad pārcukurošana ar vairākām temperatūras pauzēm krietni palielina lietderības koeficentu :)

nelaime tāda ka priekš tik blīva un potenciāli grādīga aliņa vajag vairāk IBU. Palmers raksta ka kad intensīvā burbuļošana ir beigusies tad fermentējamā traukā uz 20 litriem piemet 15 gramus apiņu. varbūt vietējie dara kā savādāk?

bet ar raugu ira vispār interesanti. likās ka viss izlija. taču nākošajā dienā pēc vārīšanas sanāca riktīgs surprise! pilna istaba ar putām! nez kāpēc sākās tik intensīva rūgšana ka putas cupu čupām nāca ārā pahidroaizvaru līdz to noņēma un pēc tam vēl turpināja nākt. kaut kāds litrs no alus tilpuma ira izlīdis no fermentējamā trauka ārā un process vēl nedaudz turpinās.

vai tas ir normāli ka fermentējamais trauks saražo pilnu istabu ar putām? ja tas raugs ar putām izlien ārā no trauka kā zināt vai traukā vēl ir palicis pietiekoši daudz rauga lai noraudzētu manu alu?

protams ka tev ir palicis dafiga rauga . Ar dry hoping papildu rūgtumu nedabūsi, bet aromātu gan. Pie tā 1080 mierīgi varēji piešaut klāt ūdeni. Tagad gad vairs ūdeni likt nevar. Es domāju ka šeit lielākā daļa liek pēdējos apiņu pie pēdējā vārīšdanās minūtēm. Tās putas tev iet pa gaisu tapēc ka laikam ir ļoti silts. Tas ka samaltu iesalu nevar turēt ilgāk par 2 nedēļām ir muļķības. Esmu turējis 2 mēneši un ir sanācis labs alus. Galvenais lai būtu cieši noslēgtā traukā vai maisā un sauss.

rūgtie apiņi man vārījās 45 minūtes smaržīgie vārījās 15 minūtes dīvaini ir arī tas ka šoreiz praktiski nebija to balto olbaltumvielu kas izgulsnējas.

šobrīd ir aptuveni 24 stundas pagājušas kopš saliešanas fermenterī. putas joprojām iet pa gaisu kaut arī istabā tikai +19 grādi. nevarētu teikt ka pārāk silti.

a kā lai tagad iedo vēl apiņu rūgtuma? vairs nav variantu? tikai aromātu ar dry hoping?

ūdeni var liet uzreiz pēc atdzesēšanas ja konstatē ka ir pa biezu? sanāk ka tad vajag jau sagatavotu uzvārītu un atdzesētu ūdens spaini.

ūdeni var ieliet karstā misā pirms vārīšanās beigām, tā lai viss kopā pavārās. Vienkārši blīvumu vajag čekot savlaicīgi. 19C ir ļoti silts priekš alus raudzēšanas. Ņem vērā ka ja istabā ir kādi 19 tad rūgstošs alus var būt arī ap 20 - 22C. Normāli es vismaz parasti cenšos, lai virsraugiem T nepārsniegtu 18C misas T. Papūt ar ventilatoru uz to fermenteri. Tad vismaz tur būs tāda pati T kā telpā. Paņem nedaudz apiņu un nelielā ūdens daudzumā novāri un tad piešauj klāt fermenterī.

alusvedejs said: iepriekš ar vienu temperatūras pauzi man miza nofiltrējās 1 - 1.5 stundu laikā un man par ar krānu bija jāregulē misas tecēšanas ātrums. šoreiz neskatoties uz to ka par 5 litriem mazāk skalojamā ūdens man misa tecinājās 3 stundas!

pēc misas atdzesēšanas mani gaidīja vēl viens pārsteigums. blīvums nebija vis ierastais 1.050 bet gan 1.080! tātad pārcukurošana ar vairākām temperatūras pauzēm krietni palielina lietderības koeficentu :)

vai tas ir normāli ka fermentējamais trauks saražo pilnu istabu ar putām? ja tas raugs ar putām izlien ārā no trauka kā zināt vai traukā vēl ir palicis pietiekoši daudz rauga lai noraudzētu manu alu?

1-3 stundas filtrējas 35L misas? Tad tev ir problēma ar filtrēšanas sistēmu, es parasti 30-35L misas izfiltrēju 30min laikā.

Blīvums tev lielāks bija pirmkārt jau tamdēļ, ka samazināji skalojamā ūdens daudzumu. Es praksē neesmu novērojis, ka efektivitāte ievērojami palielinātos izmantojot vairākas pauzes salīdzinājumā pret vienu pauzi.

Kā jau Jānis rakstīja, ja temperatūra ir augsta, tad raugs darbojas straujāk un tad nav brīnums, ka istaba pilna putām. Varbūt misu nepietiekami nodzesēji? Un tas, ka raugu ar putām izspļauj ārā pa fermentieri, nebūt nenozīmē, ka viss raugs ir pa grīdu un fermentierī nekas nav palicis. :) Misā pilnīgi noteikti ir palicis pietiekoši daudz rauga.

Un vēl mani izbrīnija ka tu raugu atšķaidi ar 35C siltu ūdeni. Pie 40C raugs var nobeigties. Turklāt nav ieteicams tāds šoks raugam. It īpaši ja tu vēl viņu esi no ledusskapja izņēmis un neesi piemēram noturējis līdz istabas T.