Vakar sapildīju pudelēs 3 nedēļas raudzēto alu. Paņēmu rauga šļuru no "plāceņa" un noglabāju ledusskapī, lai pēc dažām dienām "rūdītu" viņu tālāk priekš tā miežu vīna. Par cik grāmatās rakstīts, ka raugs rūpīgi jāpārbauda, vai smaržo un garšo "fresh and yeasty", pasmaržoju un mazu gabaliņu pagaršoju. Smarža ir tāda izteikti skābena, tāda nepatīkama, nezinu, ar ko īsti lai salīdzina - tāda kā žāvēti vai puvuši āboli, varbūt pat kā sūdi (nopietni). Pagaršojot jūt ļoti spēcīgu skābumu - tā, ka dursta mēlē. Katrā ziņā ne smaržoja, ne garšoja kā parastais maizes raugs, kurš arī ir no tās pašas sugas.
Par pašu zaļalu vēl grūti spriest (auzu stouts, pievienotas arī auzu pārslas, šokolādes iesals, grauzdēti mieži) - garšā it kā to skābumu nejūt - dominē grauzdējums, bet aromātā arī jūt tādu ļoti vieglu skābenumu.
Tagad īsti nesaprotu, tas skābums raugā ir no grauzdētajiem graudiem, vai tomēr iemeties kāds bacilis (etiķskābās, pienskābās vai vēl kādas citas baktērijas). Tagad kaut kā negribas riskēt un to raugu likt klāt miežu vīnam. Tāpat arī saprotu, ka par zaļalu vēl grūti spriest tik ātri, bet kā jums liekas no savas pieredzes - iz mai bīr rūined?
P.S. Protams, ka viss aprīkojums tika dezinficēts (ar H2O2 šķīdumu). Pirmās divas dienas tika raudzēts bez hidroslēga, pēc tam ar, piepildīts ar kandžiņu, kārtīgi burbuļoja, tā kā etiķskābās baktērijas it kā nevarēja tikt iekšā, ja vien pats sausais raugs (Nottingham ale yeast) nebija inficēts.