Malduguns Zaļā Bise Ella (6.3%)
Pēc izjūtas, viens no rūgtākajiem sērijas aliem (cik saprotu, nolaiduši zemāku cukurošanas temp. lai būtu plānāks ķermenis, jo IBU tie paši 60). Pa lielam, garšo līdzīgi Centennial - apiņu garša un aromāts ir tāds zemjains, sveķains, tik Ellai tas nav tik skarbs. Man tīri labi patika, kautgan nav no sērijas labākajiem, bet nav arī starp sliktākajiem. ***
Valmiermuiža Metenis (5.5%)
Puslefe laikam ir precīzākais raksturojums - kautkas starp Leffe Blonde un Zīvera Ale - saldenums garšā un smaržā, bet samērā piesātināts, ar niansēm (skābenums, apiņš) un nav salkans. Kopumā, OK strebjamais, patīkams. **/***
Cēsu Brūža Samtainais (5.4%)
Mugurpuses etiķeti rotā 4 skalas. Pirmā norāda rūgtumu un ir aizpildīta par 3/5. Par saldu nevar nosaukt, bet ir jūtams saldenums, kas nobalansēts ar apiņiem, tomēr garšā jūt pārsvarā to, lai gan tas nav tāds kā Metenim, kuram tas ir izteiktāks un nedaudz interesantāks. Šis ir pārāk neitrāls. Nekādu sliktu garšu nav, bezgaršīgs ar gluži nav, bet neinteresants. **
Cēsu Brūža Nefiltrētais (5.4%)
Šim ir veselas 4/5 rūgtuma iedaļas un pie dzidrības tikai 1/5, kautgan nav problēmu redzēt cauri glāzei ... Par Samtaini rūgtāks jau ir, jeb, pareizāk sakot, saldumu nejūt - ir neitrāla garša ar min skābenumu. Neko vairāk nebvaru piebilst. Vēl bišku garlaicīgāks par iepriekšējo. */**
Cēsu Brūža Rūgtais (5.8%)
Laikam nepateicu, ka nevienam no Brūža sērijas nav īpašas smaržas-aromāta. Rūgtajam ir 5/5 pie rūgtuma skalas - DIPA negaidīju, bet uz kādu apiņu nojausmu cerēju - ļoti min apiņu atblāzma smaržā ir un pēcgaršā var mēģināt kādu nelielu rūgtumu sačāpstināt, bet šo alu par rūgtu mana mamma diezvai nosauktu, kautgan salds nav, tas gan, bet tas jau neliecina par rūgtumu. Pēc analoģijas, ja nav rozā, tas tak nenozīmē, ka ir violets ... Kopumā jau tīkams strebjamais, bez netīkamām garšām un piegaršām. Nav uz salkano pusi, bet pārāk bailīgi neitrāls. Nez, aizsūtīt uz Cēsīm kādu no saviem aliem - šķiet, ka tur galīgi neko nefiltrē ... **