Arvids said:
sveiki,
grasos no aptuveni 50l 5% "skumjām" uztaisīt kādus 5l 40% "prieka" (lai dzīvo destilācija).

"Skumju" iemesls visdrīzāk ir infekcijas saražotais DMS. Kaut arī nepretendēju uz to, ka pārliecinoši atšķiršu DMS no diacetila, taču domāju, ka iemesls tomēr ir infekcija nevis vārīšana.

TEORIJA: Dimethyl sulfide is a water-insoluble flammable liquid that boils at 37 °C - tas tozīmē, ka pārtvaicēšanas traukā vispirms kondensēsies DMS, tikai stipri vēlāk spirts. taču īsi pirms spirta vēl būs kādi 200ml metila u.c. draza. Piem. pārtvaicejot vīnu tos var viegli nošķirt, jo tie sliktāk aizdegas; ja deg - tātad tek jau labā manta.(rindkopu palaboju, skaidrības labad)

JAUTĀJUMS: vai alus gadijumā šis nedegošais_fūzeļ_indikators arī ir konstatējams? par cik pāreja ir vienmērīga vai tas nepazūd starp diviem degošajiem saturiem - dms un spirtu?

valdis said:
termini šajā jomā atšķiras, bet par fūzeļiem parasti sauc augstākvērtīgos spirtus, kuru viršanas temperatūras ir augstākas, nekā etilspirtam. iespējams, ka citi par fūzeļiem sauc visus piemaisījumus - gan gaistošākos, gan mazāk gaistošos salīdzinājumā ar etilspirtu.
Pirms spirta nāk metilspirts, aldehīdi, esteri. u.c. Kāpēc lai tie nedegtu?

Linards said:
No pieredzes zinu, ka deg viss destilāts kas nav zemāks par 30º tapēc ar dedzināšanas metodi nedabūsi objektīvu rezultātu.
Spirts sāk vārīties pie +78,3 ºC tapēc viss, kas tev no tvaika pārvērtīsies par destilātu līdz šai viršanas temperatūrai nav piemērots iekšķīgai lietošanai, bet savukārt ja alus viršana pārsniegs +85 ºC sāks izdalīties fūzeļeļļas kas ir atbildīgas par duļķainu galaproduktu, galvassāpēm, smaku un nežēlīgām pohām. Es tavā gadījumā daudz nesarežģītu un darītu sekojoši: karsētu tos 50 L inficētā alus, brīdī kad tvaiks sāks pārvērsties destilātā (vajadzētu būt ap +65 - 68 ºC) pirmos 200 ml (metilspirta) noziedotu mātei zemei, atlikušo vāktu kopā un laiku pa laikam zem pilošā destilāta pašautu avīzes strēmeli, kuru pēc tam provētu aizdedzināt. Ja deg smuku zilu liesmu, bez raustīšanās, turpinam procesu, ja sāk raustīt un negrib degt, slēdzam karsēšanu ārā! Un ja vēl Tev ir iespējams kontrolēt viršanas temperatūru robežās no + 78 - 85 ºC , vispār bēdu nav!

Arvids said:
nu es atkal no pieredzes (sestdien pārbaudīju pārtvaicejot upeņu vīnu :) ) varu teikt, ka pirmos 200ml uz šķīvīša ar šķiltavu neaizdedzināsi(varbūt ja ilgāk karsē arī aizdegtos, nezinu). Toties spirtiņš žigli iedegās - tā kā man ar šadu testu pietiek, lai konstatētu satura atšķirības. Viss pārējais (neatkarīgi no terminoloģijas) man nokondensējas vēl pirms dzesētāja, divos "fūzeļtraukos".

nu bet teoriju uz papīra es pats varu izkalkulēt, interesēja praktiķa viedoklis :)

ok nākamnedēļ redzēs, kas būs izdevies. Ceru ka būs arī degvīna cienītāja kvalificēts viedoklis (pats gan tāds neesmu, tapēc nevaru novērtēt kvalitāti).

Linards said:
Visu cieņu tavai pieredzei, bet ja iemērksi pirmajos 200 ml papīra gabalu un šķilsi uguni, degs rūkdams. Tas, ka pēcāk Tavs "spirtiņš" žigli iedegās, ir atkarīgs no tā, cik Tevis izdestilētajā saturā ir spirta %, un cik lielu tilpumu/laukumu mēģini aizdegt. Tu vēl 200 ml burkā ielej tos 200 ml un tad provē aizdedzināt! :))
Praksē pārbaudīts - destilāts virs 30º deg , šā vai tā, bet degs!
Un šeit :

gan tu kļūdies! Un nevis pēc teorijas, bet arī praksē... metilspirts, ko pa labu mantu gan nenosauksi, degs tik pat smuki, cik Tavs "spirtiņš"!
Bet nu labi, ko nu par to, labāk alu! ;)

Brechs said:
varbūt kļūdos, bet šos 200ml par metilspirtu saukt nebūtu īsti korekti, ja nemaldos tad metilspirtu, no parastas brāgas, ar tautā pazīstamām destilācijas metodēm, iegūt nav iespējams, cilvēkam letālā deva ir 5ml metilspirta....

Marss said:
zēni, šī na joku lieta!
palasiet informāciju pirms sākat lietot paštaisītos destilātus, lai zinat ar ko darīšana!!!
katrā raudzētā dzērienā ir arī metilspirts, kaut niecīgā devā. tāpēc alu dzerot nemanām, jo niecīgi, bet destilējot, tieši tajos pirmajos tecināšanas brīžos nāk metilspirts. to dzerot var netikai atraut paģiras, bet arī aklumu un nāvi.
iesaku ļoti nopietni uzzināt ko jūs darāt.
pēc samērā lielās pieredzes zinu teikt, ka noteikti deg viss tas kas iznāk no normāla destilējamā aparāta (tie ir dažādi)ja nesāk jau fūzeļi un ūdens garot.tātad pārbaude - ja deg tad labs ir PILNĪGI garām. arī benzīns deg, bet tu taču to nedzersi!! metilspirts degtin deg, arī propanols, un metilbutanols deg - tas viss nāk no destilējamā aparāta ārā, un vienīgais veids kā droši kontrolēt to ir mērīt temperatūru, kādā garaiņi atrodas tieši pirms tie sāk kondensēties.
vislabāk to iesaku darīt reflux tipa aparātā, kur ar vienu 'pārdzīšanu' jau iegūstam 90%-95% etilspirtu, kuru pēcāk atjauc vajadzīgajā stiprumā.
nav joku lieta.

Marss said:
bet nu pieņemsim, ka visi to jau zina.
mana pieredze rāda - cik labu mantu destilēsi, tik labs arī būs rezultats.
vārdsakot, ja saskābušu alu destilēsim, tad rezultāts nav pārāk garšīgs.
ja ir tikai nedaudz rūķīši klāt tam alum, tad nu var mēģināt, lai gan apiņu dzira izrādās nav nemaz tik garda. labāk tad jau taisīt brāgu bez apiņiem vai ar ko citu piemērotāku.

andris said:
etanols ar ūdeni veido azeotropo maisījumu, nevar iegūt 90-95% spirtu ar vienu destilāciju.
savukārt metanolu nevar atdestilēt no etanola, tie nāk kopā sākumā līdz brīdim, kamēr metanols beidzas. letālā deva metanolam ir 1-2mL/kg.

tyom said:
var ieguut 90 %, tagad jau ir nelielas rektifikaacijas kolonnu tipa ieriices, kuras kaut vai uz uz kastroliisha var uzmochiit, domaaju par taam bija runa

alusvedejs said:
DRAUSMAS kādas lietas jūs te rakstiet!

pirms sāku lasīt šito es domāju ka katram alus brūvētājam saimniecībā ira nepieciešams arī destilēšanas aparāts.
bija doma arī sev ar laiku savākt. es līdzīgi kā Arvīds gan neesu tās mantas cienītājs, bet izprast procesu un iemācīties taisīt labu mantu būtu interesanti. (līdzīgi kā makšķernieki ķer zivis, bet pēc tam tās neēd)

nupat man jau liekas ka man neko tādu vairs nevajag.

janis said:
ak šausmas!!!! Lietot paša darinātu destilātu?! Vai jūs traki vai?
Beidziet džeki purgu dzīt! Tad nu gan liela problēma noliet pervačoku.Nav obligāti jādzen caur kolonnu. Pāris atstoiņiku līnijā un normāls dzeramais sanāk. Un ja vēl ļauj kādu gadiņu nogatavināties tad arī nelabās vielas pārvēršas par garšas un aromātiskajām vielām. Neesmu novērojis ka no viskija vai konjaka mirtu cilvēki un tie ir visparastākie destilāti nevis rektifikāti.

Arvids said:
nuuuu jop.. kas te pa nakti sarakstīts! Gandrīz vai panikas lēkmē izlēju visu ārā ;D , bet par laimi atcerējos, ka šitais aprīkojums nu jau pāris gadus veksmīgu mantu bliež ārā ;)

Nav jau pati smalkāka tehnika, kur temperatūru mēra pie katra "fūzeļtrauka" + vēl pirms beidzamās kondensācijas, bet process ir atstrādāts un notestēts uz visām iespējamām brāgām(- izņemot alu. par ko arī bija sākotnējais jautājums!!) un ar neskaitamu degustatoru pieaicināšanu. Bet nu jaunai paštaisītai iekārtai - piesardzība protams vajadzīga!!

starp metila un etila vārīšanos ir 13° grādu handikaps un ar to pietiek lai tos noškirtu. No sākotnējās izejvielas 20 litriem (katla lietderīgais tilpums), pirmie 200ml ir pietiekami.

"A simple rule of thumb for this is to throw away the first 50 mL (reflux still) you collect (per 20 L mash used), or 100-200 mL from a pot still."

P.S. pēc teorijas domāju, ka starp dms kondensēšanos un metila kondensēšanos būs "sausā" pauze, jo viršanas temperatūru starpība ir būtiska, tādēļ nevajdzētu rasties problēmai nošķirt "fatālos" 200ml metila. Kā būs praksē, varēšu pateikt pēc nākamajām brīvdienām.