Ervins said:
Jā, es ar sāku piefiksēt, ka norūgšanas dziļumu daudz vairāk ietekmē pārcukurošanas ilgums kā temperatūra.

alusvedejs said:
ilgums?
kā tad paliek ar to ka mūsdienu augsti modificētie iesali pārcukurojas pa 15 minūtēm?

Ervins said:
Nezinu kā ar augsti modificētiem iesaliem, es izmantoju Latrapsi :)
Bet ja nopietni, tad tas tads novērojums, kas arvien vairāk sāk likties pareizs. Vakar tieši nomērīju variāciju par tēmu Cream ale - no 1.042 norūdzis līdz 1.005 - parcukurošanas laiks 90+ min, temp 67 grādi, raugs US-05. Tik dziļi norūdzis un tik ilgi pārcukurots man laikam sanāk pirmoreiz.

alusvedejs said:
Vai tu mēģini pateikt ka ilgāka pārcukurošana nozīmē dziļāku norūgšanu?

Es parasti stundu iejavoju un beigu blīvums ap 1.010 sanāk.
Pēc tavas teorikas sanāk ka samazinot iejavošanas laiku var iegūt lielāku beigu blīvumu.
Grūti ticās.

Ervins said:
Nezinu, vai samazinot laiku mazāk par stundu būs lielāks beigu blīvums, neesmu nekad tā darījis, bet palielinot šo laiku domāju būs sausāks gala rezultāts.

Nav ne jausmas, ko par to saka teorijas, saku tikai, ka tās man tādas subjektīvas sajūtas novērojumu rezultātā.

Edzins said:
Teorijā, ar labi modificētu iesalu, ja iejavo ar vienu temperatūras pauzi, kas ir virs 65°C, ar stundu pilnīgi pietiks. Pārējais laiks alum nodarīs vairāk slikta nekā laba. Vēl gan ietekme būs arī pH, iesala malumam un ūdens sastāvam.

Ervins said:
Kas tad ir tas sliktais, ko papildus laiks nodarīs?

Edzins said:
Abas amilāzes izdarīs savu darbu stundas laikā. Bet ir vēlviens enzīms- lipoksigenēze, kas ir aktīvs lielā temperatūras amplitūdā. Marinējot iejavu ilgāk par stundu:
1) palielinās iespēja izbaudīt slapja kartona piegarsu alū,
2) tam nav pilnīgi nekādas jēgas no ekonomiskā vai jebkāda cita skatpunkta- ja ciete tavā iejavā nepārcukurojas stundas laikā, meklē problēmu ūdenī vai iesala kvalitātē. Vēl pusstunda mērcēsanas pozitīvu rezultātu nedos.
P.S. Pie nosacījuma, ja iejavo pie 65°C un izmanto labi modificētu iesalu un pienemot, ka ar pH viss ir ok.

kastrolis said:
es neesmu baigais guru, bet man galvā ir aptuveni tas pats kas tev.
un arī ir sajūta ka latrapsim tomēr vidēji parametri mazliet sliktāki kā vācu iesalnīcām.
vēl piebildīšu ka mani novērojumi liecina ka beigu blīvums pamatā atkarīgs no izmantotā iesala un rauga, bet ir daži raugi kam ir svarīga pārcukurošanas temperatūra.

papakarlo said:
Nu re, varēsiet šo visu smuki pajautāt īstam vācietim no Bavārijas, kurš pats dulls mājbrūvētājs un liels raugu šūnu skaitīšanas fans..:)

Panācu, ka daļu "komandējuma" šie paši apmaksā, pārējais uz brūvēpats.lv rēķina, līdz ar to plānoju viņu "izmantot" pa pilnu programmu ieskaitot mājbrūvētāju kongresā varēsiet viņu apbērt ar jautājumiem + ja lidmašīnā atļaus iekāpt ar mikroskopu tad parādīs arī kāds raugs izskatās..:)
Protams par iejavošanām un efektivitātēm arī būs reāla patiesība.

kastrolis said:
^nesapratu kas viņš tāds. bavārieši nav nekāds retums, bet iesala speciālists cita lieta.

papakarlo said:
# kastrolis

Būs no Best Malz iesalnīcas cilvēks.

Ervins said:
Nezinu, par laimi šo piegaršu nekad neesmu sajutis. Turklāt kartona piegarša rodas no karstās oksidācijas, kur savu lomu spēlē arī lipoksigenēze, tā kā jebkurā gadījumā daudz svarīgāk ir nepieļaut šļakstīšanos ar karstu misu.

Tam jau nav nekāda sakara ar to, ka ciete nepārcukurotos stundas laikā. Pieļauju, ka tas notiek tajās pašas 15 minūtēs, sīkāk nezinu, jo joda testu nekad netaisu. Bet pēc tām 15 minūtēm nefermentējamo cukuru attiecība pret fermentējamiem būs vislielākā un turpmāk laika gaitā pakāpeniski samazinās.
Lai vai kā ir ar teorijām, saliku grafikā savus datus un domāju, ka varu tur saskatīt tendenci, ka palielinot iejavošanas laiku, palielinās norūgšanas dziļums. Tā kā neredzu iemeslu kāpēc to nevarētu izmantot kā vēl vienu instrumentu vēlamā galarezultāta panākšanai.

~~(NorDziļums.JPG)~~