Ir veicis, bet ar iejavas sildīšanu no istabas temperatūras līdz 70C° un tad astājis uz 30 min. Viss pārkonvertējās, efektivitāte laba. Aptuveni 5kg iesala.
Vispār jau nav liela muiža kādā brīdī paņemt puskaroti iejavas un ar jodu pārbaudīt, vai var sākt skalot.
Kautkur bija aprakstīts eksperiments.
Es pēdējā laikā 40min iejavoju. efektivitāte tāda pati, par garšas niansēm grūti spriest, tad jātaisa viens alus ar 30min un 60min, bet tas ir garlaicīgi un tāpat nav garantijas, ka identisku pārējo procesu sanāks nodrošināt;)
Šeit bija eksperiments - http://brulosophy.com/2014/09/01/does-mash-length-matter-exbeeriment-results/
Man pārcukurošanās efektivitāte vienmēr ir bijusi lielāka, kad iejavoju ilgāku laiku, konkrētāk - ar vairākām temperatūras pauzēm, nevis tikai ar vienu vidējo. Vēl esmu ievērojis, ka man labāka efektivitāte ir škidrākām iejavām (1-4) nekā biezākām (1.5).
es vislaik pie 1.6
to attiecību pamainot esot līdzīgs efekts kā pašai cukurošanas temp. maiņai
Un stiprākam alum man ir zemāka efektivitāte
^šito nezināju, ir kāds links?
http://howtobrew.com/book/section-3/how-the-mash-works/manipulating-the-starch-conversion-rest
^ jā, šis - vakar uz sitiena nevarēju atrast. Nepiefiksēju, ka lapa pareizā, bet dizains nomainīts:
''The grist/water ratio is another factor influencing the performance of the mash. A thinner mash of >2 quarts of water per pound of grain dilutes the relative concentration of the enzymes, slowing the conversion, but ultimately leads to a more fermentable mash because the enzymes are not inhibited by a high concentration of sugars. A stiff mash of <1.25 quarts of water per pound is better for protein breakdown, and results in a faster overall starch conversion, but the resultant sugars are less fermentable and will result in a sweeter, maltier beer. A thicker mash is more gentle to the enzymes because of the lower heat capacity of grain compared to water. A thick mash is better for multirest mashes because the enzymes are not denatured as quickly by a rise in temperature.
As always, time changes everything; it is the final factor in the mash. Starch conversion may be complete in only 30 minutes, so that during the remainder of a 60 minute mash, the brewer is working the mash conditions to produce the desired profile of wort sugars. Depending on the mash pH, water ratio and temperature, the time required to complete the mash can vary from under 30 minutes to over 90. At a higher temperature, a stiffer mash and a higher pH, the alpha amylase is favored and starch conversion will be complete in 30 minutes or less. Longer times at these conditions will allow the beta amylase time to breakdown more of the longer sugars into shorter ones, resulting in a more fermentable wort, but these alpha-favoring conditions are deactivating the beta; such a mash is self-limiting.''
Par ūdens/iesala attiecību un tās ietekmi uz alu bija pat rakstīts pirmajā mājbrūvētaju rokasgrāmatā. Vismaz pamatdoma pāris teikumos bija.
btw, tagad vārot atkal aizdomājos par iejavas tēmu... varētu būt tā ka patiesībā virs tiem 72-73C sākas mash-out. tas nozīmē ka garie cukuri paliek nesadalīti un augstāks beigu blīvums. ja vēl termometrs nedaudz piemelo...
Es palieku pie tā, ka tomēr vajag ( ja iespējams un ir vajadzība) vairākas temp. pauzes, it sevišķi ar vietējiem iesaliem. Vairākiem brūžiem esmu devis padomu kā tas darāms ( pateicoties info no Best Malz) un rezultāti ir uzlabojušies. 1. Efektivitāte lielāka 2. Dzidrāka misa uz fermenteri ( mēs parasti liekam vienā katlā misas dzidrumu uz fermenteri un alus dzidrumu glāzē, kas nav gluži viens un tas pats)
Mans redzējums: iejavojam pie 47-48C, ja lietojam Baltijā ražotu iesalu (ne vairāk kā 10min) iejavojam pie 55C, ja lietojam BestMalz (Thomas Fawcett iesalam šo pauzi teorētiski var izlaist) pārbaudam iejavas pH, pieregulējam un neko negaidot ceļam uz savu pirmo pauzi klasiski būtu 65vai66vai67C uz kādām 20-30 minūtēm un ejam uz nākošo pauzi 72C uz kādām 20-30min.( pie šīs pauzes vajadzētu ar jodu pārbaudīt vai vēl ir ko grauzt vai viss process jau pabeigts) Šī pauze ir diezgan noteikti vajadzīga klasiskajā izpratnē. Tad paceļam uz 75C, ar kādām 10min. pilnīgi pietiek, un sākam skalošanas procesu.
iedosi pagaršot kas sanāk pēc šitādas metodes darot? gribu salīdzināt ar to kas sanāk man mērcējot stundu vienā temperatūrā.
Tad vajag vienādu recepti
tas viss ir skaisti tikai tad ja var strauji pacelt. ja vajag 15-20min tad nekas te nestrādā. lielākā daļa mājbrūvētāju to var izdarīt tikai ar vārošu ūdeni, tad mainās iejavas biezums un arī efektivitāte vairs nebūs tik laba dēļ mazāka skalojamā ūdens.
turklāt temperatūras celšana ar vārošu ūdeni nojauks pH
papakarlo said: Es palieku pie tā, ka tomēr vajag ( ja iespējams un ir vajadzība) vairākas temp. pauzes, it sevišķi ar vietējiem iesaliem. Vairākiem brūžiem esmu devis padomu kā tas darāms ( pateicoties info no Best Malz) un rezultāti ir uzlabojušies. 1. Efektivitāte lielāka 2. Dzidrāka misa uz fermenteri ( mēs parasti liekam vienā katlā misas dzidrumu uz fermenteri un alus dzidrumu glāzē, kas nav gluži viens un tas pats)
Mans redzējums: iejavojam pie 47-48C, ja lietojam Baltijā ražotu iesalu (ne vairāk kā 10min) iejavojam pie 55C, ja lietojam BestMalz (Thomas Fawcett iesalam šo pauzi teorētiski var izlaist) pārbaudam iejavas pH, pieregulējam un neko negaidot ceļam uz savu pirmo pauzi klasiski būtu 65vai66vai67C uz kādām 20-30 minūtēm un ejam uz nākošo pauzi 72C uz kādām 20-30min.( pie šīs pauzes vajadzētu ar jodu pārbaudīt vai vēl ir ko grauzt vai viss process jau pabeigts) Šī pauze ir diezgan noteikti vajadzīga klasiskajā izpratnē. Tad paceļam uz 75C, ar kādām 10min. pilnīgi pietiek, un sākam skalošanas procesu.
Paldies par info! Best Malz ir labi modificēts, bet ja pareizi saprotu tad tie 55 grādi būtu vēlami rauga attīstības veicināšanas dēl?
Draugi! Temperatūras pauzes var celt arī iejavas kastē notecinot 1/3 misas to uzkarsējot un tad atkal pielejot un iejaucot to kastē. Par šo metodi ir plaši aprakstīts Vitolda Kokara grāmatā "Alus un vīna darīšana mājas apstākļos". Šo grāmatu lasīju pirms 4 gadiem un vis likās tik sarežģīti ka mājbrūvēšanu atliku uz 3 gadiem kamēr neiepazinos ar KUPLU un šejienes rokasgrāmatu. Grāmatā gan viņam apjomi lēkā starp 300 un 1000 litriem, kas neatbilst mūsu tilpumiem:). Arī zemāk norādītā tabula ir uz krietni lielāku daudzumu nekā mūsu +/- 25l.
Te tu runā par dekokciju, kas tomēr ir krietni sarežģītāks un laikietilpīgāks pasākums kā tempertatūras pacelšana ar vārošu ūdeni. Turklāt karsēta tiek nevis notecināta misa, bet iejava, un rekomendēts ir karsēt tieši pēc iespējas biezāku iejavu.
Ok, pats es iejavoju vārkatlā ar maisu tā kā man šī problēma nepastāv, tik sērkociņu piešķiļu un ceļu t. Bet tomēr, ja to dara kastē, kāpēc nevar 1/3 misas notecināt, uzkarsēt līdz piem 95 grādiem un liet atpakaļ iemaisot, tādi tak var pacelt no 48 uz 62 vai 75 grādiem atkārtojot manevru?
