bet tā 1/3 misas tālākā procesā vairs neņems dalību -> efektivitāte būs par 1/3 mazāka

    Ta atkal saucas Turbid mash un to izmanto lambiku bruvesana, panakot dekstriniem bagatu misu, ko dazadas spontanas raudzesanas bakterijas gadu gaita parstradas velamos esteros!

      reku AndisL visu laiku tā dara. atsmeļ 1/3 iejavas, uzvāra un tad salej atpakaļ.

        ^^^ Nebūs taisnība, enzīmi jau paliek neuzvārītajā misā un, atlejot atvārījumu atpakaļ, tie turpina grauzt arī atvārījuma cieti. Un gluži pretēji, uzvārot, it sevišķi mazāk modificētus iesalus, tas palīdz sašķelt cietes granulas.

          Nu bet kopējais enzīmu daudzums jau būs par 1/3 mazāks un pēc loģikas 2/3 spēj izdarīt mazāk nekā 3/3. Turklāt ciete jau vairāk būs tieši biezajā ne šķidrajā daļā, un tāpēc jāvāra ir tieši tā.

            Ar 2/3 enzīmu jāpietiek pāri galvai. Beļģu kviesis, kur puse ir neiesalēta materiāla, pārcukurojas bez īpašām problēmām. Tajā 1938. gada grāmatā, ko FB/tvitterī linkoju, vispār rakstīts, ka spirta dedzinātavās pie kartupeļiem vien 20% labi modificēta (lasi - enzīmiem bagāta) iesala lika.

              Ir jau arī tāda lieta kā divkārša un trīskārša dekokcija. Un teikt, ka ar 2/3 enzīmiem sanāk tikpat labs alus kā ar 3/3 ir tas pats, kas teikt ka ar 1 pauzi sanāk tik pat labs alus kā 10 pauzēm - to viennozīmīgi neviens nepierādīs un cik cilvēku, tik viedokļu.

                Drusciņ jāpagaida. Ne velti es svētdien Jelgavā pirmais sāku un pēdējais beidzu vārīšanu ar dekokciju. Mani pašu interesē vai atmaksājas ieguldītais laiks un līdzekļi.

                  Ļoti ceru, ka atmaksāsies. Pašam nākošajā brūvējumā ir padomā piekopt dekokciju.

                    kspc said: ^^^ Nebūs taisnība, enzīmi jau paliek neuzvārītajā misā un, atlejot atvārījumu atpakaļ, tie turpina grauzt arī atvārījuma cieti. Un gluži pretēji, uzvārot, it sevišķi mazāk modificētus iesalus, tas palīdz sašķelt cietes granulas.

                    Pofig par enzīmiem - ja nav 50% neiesalētu sastāvdaļu, tad maza bēda par šiem, bet pie 48C iesalējot, un tad to misu uzvārot, lielākā daļa no tās misas cietes paliks pirmatnējā agregātstāvoklī un nepārvērtīsies cukuros

                      ^ Tas saucās, vienalga kā, tikai ne tā...

                        lai katrs dara kā grib, bet efektivitāte ar šo metodi nebūs augsta

                          2 months later

                          papakarlo said: Es palieku pie tā, ka tomēr vajag ( ja iespējams un ir vajadzība) vairākas temp. pauzes, it sevišķi ar vietējiem iesaliem. Vairākiem brūžiem esmu devis padomu kā tas darāms ( pateicoties info no Best Malz) un rezultāti ir uzlabojušies. 1. Efektivitāte lielāka 2. Dzidrāka misa uz fermenteri ( mēs parasti liekam vienā katlā misas dzidrumu uz fermenteri un alus dzidrumu glāzē, kas nav gluži viens un tas pats)

                          Mans redzējums: iejavojam pie 47-48C, ja lietojam Baltijā ražotu iesalu (ne vairāk kā 10min) iejavojam pie 55C, ja lietojam BestMalz (Thomas Fawcett iesalam šo pauzi teorētiski var izlaist) pārbaudam iejavas pH, pieregulējam un neko negaidot ceļam uz savu pirmo pauzi klasiski būtu 65vai66vai67C uz kādām 20-30 minūtēm un ejam uz nākošo pauzi 72C uz kādām 20-30min.( pie šīs pauzes vajadzētu ar jodu pārbaudīt vai vēl ir ko grauzt vai viss process jau pabeigts) Šī pauze ir diezgan noteikti vajadzīga klasiskajā izpratnē. Tad paceļam uz 75C, ar kādām 10min. pilnīgi pietiek, un sākam skalošanas procesu.

                          Es pats vienmēr tās divas pauzes izmantoju, parasti gan ilgāk nekā 30 un 10 min, varbūt būs jāsamazina laiki un jāskatās kāda atšķirība. Vienīgais, ko nedaru - neiejavoju pie 55C, bet uzreiz apm 68C ūdens un rezultātā iejava sanāk apm 65C. Jautājumi: 1) Kādēļ tomēr būtu vajadzīgs iejavot 55C? 2) Ja ar 2 pauzēm ir klasiskā metode, ko principā arī piekopju, kā panākt biezāku un saldāku alu, teiksim, saldam porterim vai Brenguļu tipa alum? (Gribās ko saldāku uzbrūvēt, bet nav skaidrības pagaidām...)

                            Dekokcija. Man visi darītie ali sanāk saldi un tumīgi. Izmantoju Latraps iesalu un nedaudz auzas. Bieži arī iesprūst, kas nav diez ko patīkami. Tad vismaz 6 mēneši jāgatavina lai mazinātos lielais saldums. No pavasara viens vārījums iesprūdis. Beļģi gan norūga kā plānots. Tik rēķinies, ka darīšana aizņems krietni ilgāku laiku, jo viss vismaz dubultā, bet man arī bez dekokcijas ar Latraps iesalu sanāk salds un tumīgs alus. Zaubē būs paraugi līdzi, praktiski viena recepte, dažādas pagatavošanas metodes.

                              AndisL said: Dekokcija. Man visi darītie ali sanāk saldi un tumīgi. Izmantoju Latraps iesalu un nedaudz auzas. Bieži arī iesprūst, kas nav diez ko patīkami. Tad vismaz 6 mēneši jāgatavina lai mazinātos lielais saldums. No pavasara viens vārījums iesprūdis. Beļģi gan norūga kā plānots. Tik rēķinies, ka darīšana aizņems krietni ilgāku laiku, jo viss vismaz dubultā, bet man arī bez dekokcijas ar Latraps iesalu sanāk salds un tumīgs alus. Zaubē būs paraugi līdzi, praktiski viena recepte, dažādas pagatavošanas metodes.

                              Hmm, lai gan izklausās baigi čakarīgi, būs jāiemēģina. Diez, kā iespējams Dekokciju īstenot pie lieliem apjomiem!?

                                Cik dzirdēts Čehijā laikam lielākā daļa darītavu izmanto dekokcijas metodi. Domāju, ka nekāda starpība vai gatavo 10 litri, vai 10 000 litri, princips jau nemainās, tik dzelži niknāki. Es visu pārsmeļu ar ķobīti. Nekādu sūkņu man nav.

                                  7 days later

                                  AndisL said: Cik dzirdēts Čehijā laikam lielākā daļa darītavu izmanto dekokcijas metodi. Domāju, ka nekāda starpība vai gatavo 10 litri, vai 10 000 litri, princips jau nemainās, tik dzelži niknāki. Es visu pārsmeļu ar ķobīti. Nekādu sūkņu man nav.

                                  Okidoki, paldies, noteikti pamēģināšu.

                                    Mareks_Lakehill said:kā panākt biezāku un saldāku alu, teiksim, saldam porterim vai Brenguļu tipa alum? (Gribās ko saldāku uzbrūvēt, bet nav skaidrības pagaidām...)

                                    Ir daudz veidu kā dabūt saldumu -izmanto raugu, kas neraudzē dziļi piem.s-04 -liec čupu ar dažādiem karameļiesaliem + raugu kas nekošļā attiecīgos karameļu cukurus piem.us-05, tik jāuzmanās ar tumšajām karamelēm, jo tās lielās devās dod skābumu -kvieši kombinācijā ar pareizo raugu arī dod nedaudz salduma sajūtu -liec mazāk apiņu, kas balansē saldumu -iejavo pie 72C

                                      edgars said: Ir daudz veidu kā dabūt saldumu -izmanto raugu, kas neraudzē dziļi piem.s-04 -liec čupu ar dažādiem karameļiesaliem + raugu kas nekošļā attiecīgos karameļu cukurus piem.us-05, tik jāuzmanās ar tumšajām karamelēm, jo tās lielās devās dod skābumu -kvieši kombinācijā ar pareizo raugu arī dod nedaudz salduma sajūtu -liec mazāk apiņu, kas balansē saldumu -iejavo pie 72C

                                      Ok, jāeksperimentē. Lai arī 100% par pauzēm tāpat skaidrības nav. Ja iejavošu 55 grādos un kopā 3 pauzes, tad skaidrs, ka nekāds diži saldais alus nesanāks un tomēr kaut kādam saldumam jāsaglabājas dēļ 3. pauzes, pareizi? Un ja iejavošu pie 72 grādi uzreiz, tad būs krietni saldāks, pareiz?

                                        Mareks_Lakehill said:Un ja iejavošu pie 72 grādi uzreiz, tad būs krietni saldāks, pareiz?

                                        Krietni nē, T pauzes pavisam nedaudz var ietekmēt beigu blīvumu. 100% neesmu pārliecināts, bet manuprāt tas arī no rauga atkarīgs, pēc pieredzes piemēram tādam saisonam pie kājas vai tu pie 60 vai pie 72 pārcukuro, nošņikā pa nullēm.