Tikai neliels risks, ka pēc diviem gadiem ārā izlīs nebaudāma žurga.

    Man ir sanācis pilnīgi perfekts skābulis. Ta ka kaut kad varēšu padalīties ar ieraugu. Sanāca netīšām no lāgera. NU jau vairak ka divi gadi pagājuši un joprojām dzerams. Tatad bacilis ir stabils un mutacijas kaut kados nevēlamos virzienos nenotiek.

      Man ir sanākuši neplānotie skābuļi. Pamēģinot dažus beerfoxā pieejamos, saprotu, ka saskābis alus no skāba alus baigi neatšķirās. Bet drošvien vēl neesmu izaudzis.

        5 months later

        Muciņas projekts priecē. Reizi mēnesī sapildu pudelēs +/- 1 litru skābā, vietā ielejot kādu atgāzētu aliņu un/vai rauga startera šķidrumu. Aromāts izteiksmīgs, garša patīkami skāba. Pirmos skābos plānoju atkorķēt kādā saorganizētā tematiskajā vakarā, kur savākušies skābo fani.

          man liekas ka ar skaabajiem aliem ir kaut kaa liidziigi kaa ar peleejushajiem sieriem. gruuti pateikt kad vinjsh saucaas vienkaarshi sabojaajies ir aizdomas ka tas vairaak gaumes jautaajums

            Man ir pirmais skābulis nolikts dzīvoties. Taisīju ar Abbey raugu + Saison Surette nosēdumiem. Pēc pamatrūgšanas ir palikusi neliela puvekļu saliņa dzidrā alū. Lasīju, ka vajadzēs kaut kādu vai nu lakto vai step-up nosēdumu starteri piešaut, lai lietas notiktu daudz maz adekvātā ātrumā. Nākošais jāmēģina bw vai gõse no skābas misas, lai ir ātrāk gatavs.

              Es teikšu, ka baigi steigties nevajag. Padzer tik tuvākos mēnešus skābos un nosēdumus lej iekšā spannī vai stikla balonā. Vēl ieteiktu sagādāt ozolkoka klucīšus un nograuzdēt cepeškrāsnī. Pēctam novārīt pusstundiņu, lai asumu un stipro ozolīgumu dabūtu nost. Dažādām kultūrām baigi patīkot iedzīvoties kokā. Pēc pusgada, gada varēsi pārliet uz sekundāro, bet skābajiem nosēdumiem uzliet kaut ko svaigu, kas nu jau skābināsies citā tempā.

              Mana mucas "Solara" metode jau mēneša laikā saturu padara pildāmu pudelēs. Teorētiski tādu pašu metodi var taisīt ar stikla balonu.

                3 months later

                Pagājuši nepilni 4 mēneši. Atrāvu vāku nomērīt blīvumu (1.006) un dabuju sajust fantastisku aromātu. Protams, nevarēju atturēties un nolēju sev 1 glāzi pabaudīt. Oriģināls nav pie rokas un sen nav dzerts, bet, cik atmiņa ļauj spriest, garšo 1 :) Skābs kā maita, nedaudz sildošs - kārtīgs čāpstināmais. Rezumējot - pie laba skābā tikt ir diezgan elementāri. Viss, kas nepieciešams, ir neidzert visu oriģinālu un maķenīt atstāt sēklai. Manējam gan, man šķiet, ir arī lakto klāt, tāpēc varbūt viss tik gludi aizgāja, bet tomēr katram skābo alu cienītājam rekomendēju.

                #Unikis, pie kāda beigu blīvuma pildīji savējo skābuli? Es gribētu vairāk gāzes kā Tavējam, līdz ar ko gribētos būt +/- drošam (man ir drusku paranoja), ka nesprāgs pudeles.

                  Ja godīgi- pat nemēru beigu blīvumu, jo man ir liela alus dažādība tai mucā, tāpēc alkohola saturu nebūtu iespējams izrēķināt ;) Mucā leju tikai ar pamatraugiem pilnībā izrūgušus eilus. Kad procesi mucā pilnībā nomierinās un alus nodzidrinās, pudeļoju ar cukuru 4-5g/l.

                    ^^ vljē! Varbūt pilnai laimei vajag mazās mušiņas iedzīvināt :)

                      2 years later

                      image img-20171029-165125.jpeg
                      Fg1001, pārlēju nost no ogām. Garšo cerīgi, lambic blend raugs savu izdarījis. Pēc kāda mēneša pudeļos.

                      2 years later

                      Sveiki,
                      Vasarā gribētos pamēģinat berliner weisse vārīšanu bet nav īsti saprašanas ar ko to skābumu, kā lai dabū bez īpašā lacto rauga. Varbūt kāds var padalīties ar pieredzi skābējot ar jogurtu, kefīru, probiotiķiem vai skābo iesalu? Kā izdevās un ko izmantoji? Varbūt pat ir kāda forša recepte. Esmu mazliet palasijis milkthefunk un citus resursus bet gribētos dzirdēt arī foruma pieredzi. Paldies.

                        Mana pieredze pēc nu jau pagāšnedēļ uzvārītā berliner:
                        Pie parastā iesala kaudzes papildus nepieciešami neiesalēti graudi (pēc interneta derot arī mieži). Graudu proporcija: 42% miežu iesals, 42% kviešu iesals, 16% neiesalēti nedrupināti kvieši (šeit proporciju neatradu, varētu būt jo vairāk neiesalētu graudu, jo ātrāk uzskābēsies, kā arī neatradu neko par drupināšanu).
                        Darbības šādas:
                        1. iejavo iesalus kā parasti;
                        2. nodzesē līdz 35-45 C;
                        3. pievieno neiesalētos graudus, (internets saka arī par apsegšanu ar folliju, lai skābeklis mazāk tiek klāt (man uz šo bij pie kājas, jo likās ka follija baigi no skābekļa piekļūšanas neaizsargās);
                        4. gaida kamēr patīk skābums (man bij kādas 3 dienas), papildus cenšās uzturēt t 35-45 C robežās;
                        5. iegūst misu ar visu skalošanu;
                        6. vāra pievienojot apiņus 15min, lai nobeigtu sliktumus un skābšanas procesu;
                        7. Nodzesē, pievieno raugu un pārējās klasiskās darbības;
                        8. dzer un slavē.

                        Kas būtu jāņem vērā:
                        skābēšanas process jābeidz vēlāk nekā jau sāk labi garšot, jo vēl būs graudu skalošana, kas nedaudz pašķaidīs skābumu;
                        Vārīšanas laikā pazūdošais misas daudzums ir ļoti neliels, ja ir ierobežots fermentera tilpums nevar aizrauties ar skalošanu. Kā arī jāņem vērā t uzturēšanai pievienotais ūdens.
                        Man rūgšanas procesā ne pārāk patīkami smaržoja pēc rūgstošiem graudiem, nedaudz vemekļa un pasūdīga jogurta (varbūt pie vainas follijas trūkums).
                        Vadījos pēc senāk forumā zelča aprakstītajām darbībām un interneta.
                        Pašam receptē pēc dažām dienām nāks klāt 2-3kg mizoti, škēlēti rabarberi.

                        Jebkurā gadījumā process ir interesants. Cerams arī gala rezultāts.

                        @janis s# 208706 Man rūgšanas procesā ne pārāk patīkami smaržoja pēc rūgstošiem graudiem, nedaudz vemekļa un pasūdīga jogurta

                        Jā, šajā metodē tas gadās. Un tas vemeklis dažkārt nekur nepazūd arī pēc vairākiem mēnešiem. Man aptuveni katrā otrajā skābējumā bija nepatīkamas smaržas. Tāpēc es pārgāju uz metodi, kad skābēju ar probiotiķi - Kettle sour - (Swansons Lactobacillus Plantarum - šis konkrētais skābst arī istabas temperatūrā, tomēr nepanes ne gramu apiņu). Bet arī tas man apnika - un tagad pamatā skābos iegūstu caur lambiku rauga/baktēriju kultūru.

                        Tie vemekļi gan nebij tādi kārtīgu vemekļu izpratnē. Tādi iesācēju vemekļi kautkā tā. Būs jāskatās, kas notiks tālāk.
                        Arī par plantarumu lasīju un nepatika tas, ka apiņus nepanes. Negribējās čakarēties un šādi likās vienkāršāk plus bij kviešu graudi ko vajadzēja izmantot. Pēc būtības viņus var aizvietot ar plantarumu un visu pārējo procesu darīt tāpat. Atkrīt t uzturēšana.
                        Raugu liku safale K-97, cerams darbosies.

                          Esmu mēģinājis ar K-97 un US-05. Abi darbojās arī pie pH 3,3-3,2 (šausmīgi skābs). Par to var nebēdāt.