Mana pieredze pēc nu jau pagāšnedēļ uzvārītā berliner:
Pie parastā iesala kaudzes papildus nepieciešami neiesalēti graudi (pēc interneta derot arī mieži). Graudu proporcija: 42% miežu iesals, 42% kviešu iesals, 16% neiesalēti nedrupināti kvieši (šeit proporciju neatradu, varētu būt jo vairāk neiesalētu graudu, jo ātrāk uzskābēsies, kā arī neatradu neko par drupināšanu).
Darbības šādas:
1. iejavo iesalus kā parasti;
2. nodzesē līdz 35-45 C;
3. pievieno neiesalētos graudus, (internets saka arī par apsegšanu ar folliju, lai skābeklis mazāk tiek klāt (man uz šo bij pie kājas, jo likās ka follija baigi no skābekļa piekļūšanas neaizsargās);
4. gaida kamēr patīk skābums (man bij kādas 3 dienas), papildus cenšās uzturēt t 35-45 C robežās;
5. iegūst misu ar visu skalošanu;
6. vāra pievienojot apiņus 15min, lai nobeigtu sliktumus un skābšanas procesu;
7. Nodzesē, pievieno raugu un pārējās klasiskās darbības;
8. dzer un slavē.
Kas būtu jāņem vērā:
skābēšanas process jābeidz vēlāk nekā jau sāk labi garšot, jo vēl būs graudu skalošana, kas nedaudz pašķaidīs skābumu;
Vārīšanas laikā pazūdošais misas daudzums ir ļoti neliels, ja ir ierobežots fermentera tilpums nevar aizrauties ar skalošanu. Kā arī jāņem vērā t uzturēšanai pievienotais ūdens.
Man rūgšanas procesā ne pārāk patīkami smaržoja pēc rūgstošiem graudiem, nedaudz vemekļa un pasūdīga jogurta (varbūt pie vainas follijas trūkums).
Vadījos pēc senāk forumā zelča aprakstītajām darbībām un interneta.
Pašam receptē pēc dažām dienām nāks klāt 2-3kg mizoti, škēlēti rabarberi.
Jebkurā gadījumā process ir interesants. Cerams arī gala rezultāts.