Mans bēdu stāsts, kam varbūt būtu vieta jautājumu un atbilžu sadaļā...
Vakar nolēmu izmēģināt vienu no pēdējā laikā vārītajiem aliem. Izņēmu no ledusskapja 24h dzesētu pudeli un kā taisīju, tā piedzīvoju visai entuziastisku alus nākšanu ārā. Kaut ko jau kausā dabūju un labi gan, ka virs izlietnes lēju, bet skaidrs, ka kaut kas īsti labi nav gan.
Sākumā domāju, ka alus noķēris kādu triperi netīras pudeles dēļ, bet pēc garšas to nejutu un radās aizdomas, ka vai tik nebūs nenorūdzis ielikts. Paskatījos pierakstus - baisi ilgi noturēts nav, kaut kas mazliet virs 2 nedēļām. Ar citiem ir bijis līdzīgi, taču šis man pirmais, kas raudzēts ar S-04 un tas varbūt lēnāk rūgst? Likās, ka beigu blīvums 1,013 varētu raksturot jau norūgušu alu, bet - kas zina.
Pārgāzēšana ar cukuru nevarētu būt, jo lieku graudiņus un citām partijām ir bijis gana labi.
Tad nu aizgāju gulēt ar pārdomām, ko ar šo darīt. Ap 00 atnāca sieva un pavēstīja, ka 1 pudele esot eksplodējusi. Par laimi man viss kartona kastēs un ar kaut kādu simbolisku plēvi apakšā. Šādā diennakts stundā neko vairāk par kastes uznešanu uz balkona neizdomāju.
Lūdzu padomu - ko darīt? Tur man ir kādi 8l, kas ir lielākā daļa no 1 mana vārījuma un mantas dikti žēl. Pašreiz reālākais variants ir nodezinficēt lielo katlu, katru pudeli individuāli iegāzt iekšā un kaut kad pārpudeļot. Vai varu pieņemt, ka sākotnējās nenorūgšanas gadījumā šis tagad pa šīm papildus ~2 nedēļām varētu būt jau pieņēmis tādu dvēselisko stāvokli, ka otrreiz vairs pudeļu granātas netaisīs?
Jebšu tomēr labāk būtu ieliet balonā un kādu laiku paturēt?
