Piemetīšu arī savu viedokli.
Manuprāt stils bija izvēlēts neveiksmīgi un noteikumi noformulēti neskaidri — nav saprotams, kas īsti tika sagaidīts.
Ja vajadzēja Weihenstephaner vai Andechs klonu, tad tā arī raksta, un visi taisa klonus. Bet tad neredzu jēgu iesaistīt mājbrūvētājus — uzbrūvēt klasisku vaisbīru ir disciplīnas un visu tehnoloģijas priekšrakstu izpildīšanas jautājums (ņem atbilstošos iesalus, raugu, ievēro precīzu temperatūru utt) — kas ne vienmēr ir mājbrūvētāju stiprākā puse. Tur nekāda izdoma un radošums nav vajadzīgs, kas savukārt būtu mājbrūvētāju trumpis. Ja grib izmantot mājbrūvētājus, un prasa tikai iekļauties norādītajos parametros (9 SRM, 10-20 IBU, =<5,8% ABV) tad jārēķinās, ka būs savdabības, būs katram sava izpratne par uzdevumu un būs (reizēm neplānoti) eksperimenti. Ja tas nepatīk, var pasūtīt, lai algotie darbinieki uzcep kātējo nebaudāmo Aldara šķirni.
Turklāt arī Vācijā nebūt nav vienprātība, kā jāgaršo vaisbīram. Esmu dzēris Bavārijas sīkbrūžu alus, kas būtiski atšķiras no lielajiem ražotājiem (daži pat citronīgi skābi), bet vietējie slavē un uz etiķetēm lepni rakstīts, ka viss pēc senām receptēm (viņu gadījumā pat sliecos ticēt 🙂) un Reinheitsgebot likumiem, tā ka nav viennozīmīgi, ka Weihenstephaner ir 'pareizais' un atsķirīgākas garšas ali ir 'nepareizie'.
