Varbūt kāda baktērija vai cits mikroorganisms. Plastmasas spaiņiem šādas problēmas ir bieži. Man visas infekcijas bijušas plastmasas spaiņos. Tādēļ tagad cenšos vairāk raudzēt stiklā.

Zelcs iespējams. Kaut gan šogad raudzējām svaigos spaiņos. Pagājšgad gan bijām vēl lohi, spaiņus krāvām vienu iekš otra...

Pārbaudīju- pagājušā gada nedzidrie pa gadu ir bik dzidrāki kļuvuši, bet tālu līdz citiem spaiņiem. Garšā bija viss ok. Alus šajos pašos spaiņos sanāk viss labi, ne infekcija, ne kas scits slikts...

Varbūt pektīns pie vainas, sidru darīšanas literatūrā tas tiek minēts kā galvenais iemesls šai problēmai. Lai pektīnu noārdītu, izspiestajai sulai jāliek klāt pektīna enzīmi. Šogad ar saliku daudz sidra un perija, no dažādām šķirnēm - dzidrums atšķiras. Nākamgad pamēģināšu tos enzīmus.

Kungi! Aizpagājušo gadu rabarberu vīnam no 10 stikla baloniem diviem tieši tā pati problēma - nedzidrinās. Divreiz pievienojām želatīnu, bet nodzidrinās tikai kādi 10 cm no kakliņa. Sulu nevārījām. Nedzidros atstājām uz gadu, lai gatavojas. Vēlāk kļuva dzidrāki. Un izdzērās uz urrā! Toties pagājušo gadu vispār neko nelikām klāt - vīns bija ļoti dzidrs bez kādiem dzidrinātājiem. Šogad pievienojām želatīnu, bet vēl nav zināms, kā būs.
Secinājums viens. Jo vairāk pilni baloni, jo vairāk ir ko dzert! Sākumā ņemam dzidros, pēc tam pārējos, kas pamazām arī kļūst dzidri. Dabā viss ir sakārtots.
PēteraT bildē tas sidrs izskatās kā nenorūdzis. Līdzīgs virums man bija, kad sulu uzkarsēju un pievienoju Rīgas ražojuma šķidro raugu. Man personīgi tas ieraugs nepārliecināja, tādēļ turpmāk izmantoju tikai sauso raugu.
Dzidrināšanas mīklu neesmu atminējis, bet visādi citādi turos! :-)

Laimīgu Jauno gadu!

visi ir norūguši zem 1.000, tā ka tur nav vairs kam rūgt
Pildīt pudelēs šādu īsti nav jēgas. Izskatās ka būs kalvadoss

Sveicināti!
Rudenim nākot plānos uztaisīt sidru.
Vai ir kādi ieteikumi no savas pieredzes, ko vajag ņemt vērā? Kā augstāk minēts, iespējams, labāk izmantot nesildītu ābolu sulu, bet gan svaigi spiestu, lai labāk nodzidrinās.
Varbūt kāda laba literatūra saglabājusies par sidru taisīšanu (p.s. kā pareizi teikt- sidra darīšana vai taisīšana, vai vēl kā?)

Sidrs ir lēts un vienkārši pagatavojams dzeriens. Es neko nesildu. Izspiežu sulu, ļauju diennakti nostāvēties, tad balonā, raugu klāt un viss. Tagad modē mežonīgie sidri bez kultūrrauga. Šoruden pamēģināšu, ja vispār būs āboli pēc postošajām salnām. Visa pamatā ir āboli! Kādi būs āboli, tāds būs sidrs. Šobrīd zinātnieki Latvjā mēģina izveidot piemērotas ābolu šķirnes. Vēl jau ir bumbieri.

Pagājušo rudeni noraudzēju nedaudz, lai saprastu, kas tur vispār sanāk. Sildīta sula, ļoti dzidrs nebija, bet arī temperatūrai īpašu uzmanību nepievērsu, netaisīju cold crashu. Raudzēju ar šampanieša raugu, S-04, un 2x S-33 ar nelielu misas piešprici dažādās proporcijās. Vislabāk garšoja S-04, šampanieša raugs otrajā vietā, tie ar misu ļoti specifiski - saldāki. S-33 un ābolu sula laikam nav labi draugi.

Kā ir ar saldumu sidrā. Vai tas ir atkarīgs no izvēlētajām ābolu šķirnēm ,vai arī tiek pievienots kāds daudzums cukura?
Papētot youtube tiek izmantots brūnais cukurs, tikai neesmu saklausījis kāpēc tieši šis.
It kā jau nekas sarežģīts tur nav, tomēr ir lietas kas jāzina.

Zelcs Par pasterizāciju lasīju jā, ka ar to varot ābola saldumu kaut kādā mērā saglabāt.
Ķīmija noteikti nav variants. Cik skatos jūtūbā, tie amerikāņi ir kā traki ar visādas ķīmijas likšanu klāt.

Kompots labam sidram jau nevajag būt saldam! Ja mērķis ir salds zaptsūdens kā mūsu lielveikalu plauktos, tad nebūs! No "Latvijas parastajiem" tīri OK sidrs sanāk. Mūsu secinājumi pēc 3 rudeņiem/partijām:
1) Jāvāc ir max vēlu, kad jau sāk pūt. Bik iepuvušie nav problēma un ir pat vēlami
2) Nepirkt gatavu sulu agri- nezini kas tur iekšā. Mums bija ieberziens. Spiest pašiem, lai pagaršojot ābolu ir saikne ar to kas pēctam sanāk pudelē.
3) Mēs visu pirms raudzēšanas uzvārijām, bet jāmēģina būtu vismaz daļu eksperimentāli bez vārīšanas. Lai būtu mežonīgie raugi arī klāt. Protams pastāv risks.

PeterisT Stipri salds nebūtu mērķis, kaut kas pussalds šķiet patīkams. Lielvārdes sidrs salduma līknē man personīgi liekas 9/10 un garšo.
Vai vari nokomentēt, kādu spiešanas metodi izmantojat? Varbūt šajā gadījumā vari ko ieteikt no savas pieredzes, kam pievērst uzmanību. Vai spiešanas veids jāizvēlas atkarībā no apjomiem.
Jūsu sidrs pagaidām top priekš sevis vai arī kaut kur garšojams?

sulu spiedām Jelgavā, www.sulufabrika.lv - sezonas laikā jārezervē laiks, bet rekomendējama vieta - viss ļoti operatīvi un iekārta gana jaudīga, kas nodrošina gana lielu sulas apjomu no attiecīgā ābolu kg. cena godīga.

tā arī turpmāk plānojam - ābolus izvēlamies paši kad un kur nolasīt, un šeit (vai citā līdzīgā vietā) spiežam sulu.

Iesaku pievērst uzmanību skābes daudzumam sulā. Lielākoties Latvijas āboli pārsniedz rekomendējamo skābes daudzumu. Pirms raudzēšanas cukurs sulā "nomaskē" skābes sajūtu uz mēles un sula liekas ļoti laba bet kad noraudzē - riktīga "sērskābe". Norma skaitās 4-5 g/L. Piemēram no Antonovkas var tādu "sērskābi" noraudzēt, ka iedzert nevar. Skābi nosaka ar titrēšanas palīdzību, ir nopērkami jau gatavi komplekti vai arī Enolā visus reaģentus var nopirkt. Tur nekā sarežģīta nav. Ja skābe padaudz, atšķaida ar ūdeni bet tad tas samazinās sidra garšas buķeti. Esmu atradis savas ābeles ar zemu skābi, piem. Pepiņš, parastie sīpoliņi vēl vecos dārzos atrodami. Vācu vēli, jau salu saķērušus, tad cukurs vairāk un skābe nokritusies. Vēl garšas buķetei pievieno nedauz sulas no mežāboliem ar specifisku sīvi savelkošo toni. Man ir šis tas grāmatu veidā no interneta sasēņots par sidra un perija gatavošanu, varu padalīties.

green Itkā ir arī raugi, kas samazina skābes daudzumu. Ja nekļūdos, tad esmu redzējis, bet mēģinājs pats raudzēt ar tiem testam neesmu.

green iemet moš failiem.lv un linku te tām grāmatām...

green Palasot saprotu, ka ābolu šķirnes tiek miksētas, lai iegūtu sabalansētu garšu. Tieši, kā saki par to, ka tiek pievienoti arī mežāboli sīvumam, antonovka skābumam un ir saldās ābolu šķirnes, ko visu jauc kopā.
Var, protams, pa vienkāršo sataisīt un izdzert, bet gribētos saprast procesu labam sidram.
Būtu forši, ja vari padalīties ar to, kas ir. Es tagad no amazona pasūtīju 2 amerikāņu grāmatas. Noteikti būs ar savu specifiku ar šķirnēm un amerikānisko standartu- ķīmijas pievienošanas procesu, bet nu tad manīs.

Parastais sidra raugs neko būtiski skābes ziņā nesamazina. Ričards tirgo raugu 71B, kas klāt pievienotajā aprakstā it kā samazinot skābes daudzumu, bet mani mērījumi pirms un pēc nekādas būtiskas atšķirības neparādija. Vienīgi malolaktiskā fermentācija gan samazina, tā sākas pati no sevis labu laiku pēc primārās fermentācijas, pie nosacījuma ja sula pēc izspiešanas nav bijusi pasterizēta vai apstrādāta ar sulfītiem. To malolaktisko kultūru ar var sausā veidā nopirkt, bet maksā baisus 8-9 eur uz 20 L. Nezinu, varbūt viņu var pavairot tāpat kā parasto raugu ar startera metodi. Tas jāprasa tautai kas ar sour beer ņemas. Atrāvu vienu savu sidru te rakstot.