Nebūs no cukura salduma. Raugs visu noēdis un pārvērtīs alkoholā. Pasterizācija. Vai kādas citas sarežģītas metodes. Vai ķīmija - Campden tabletes u.t.t.

    Zelcs Par pasterizāciju lasīju jā, ka ar to varot ābola saldumu kaut kādā mērā saglabāt.
    Ķīmija noteikti nav variants. Cik skatos jūtūbā, tie amerikāņi ir kā traki ar visādas ķīmijas likšanu klāt. 😃

        Kompots labam sidram jau nevajag būt saldam! Ja mērķis ir salds zaptsūdens kā mūsu lielveikalu plauktos, tad nebūs! No "Latvijas parastajiem" tīri OK sidrs sanāk. Mūsu secinājumi pēc 3 rudeņiem/partijām:
        1) Jāvāc ir max vēlu, kad jau sāk pūt. Bik iepuvušie nav problēma un ir pat vēlami
        2) Nepirkt gatavu sulu agri- nezini kas tur iekšā. Mums bija ieberziens. Spiest pašiem, lai pagaršojot ābolu ir saikne ar to kas pēctam sanāk pudelē.
        3) Mēs visu pirms raudzēšanas uzvārijām, bet jāmēģina būtu vismaz daļu eksperimentāli bez vārīšanas. Lai būtu mežonīgie raugi arī klāt. Protams pastāv risks.

            PeterisT Stipri salds nebūtu mērķis, kaut kas pussalds šķiet patīkams. Lielvārdes sidrs salduma līknē man personīgi liekas 9/10 un garšo.
            Vai vari nokomentēt, kādu spiešanas metodi izmantojat? Varbūt šajā gadījumā vari ko ieteikt no savas pieredzes, kam pievērst uzmanību. Vai spiešanas veids jāizvēlas atkarībā no apjomiem.
            Jūsu sidrs pagaidām top priekš sevis vai arī kaut kur garšojams?

                sulu spiedām Jelgavā, www.sulufabrika.lv - sezonas laikā jārezervē laiks, bet rekomendējama vieta - viss ļoti operatīvi un iekārta gana jaudīga, kas nodrošina gana lielu sulas apjomu no attiecīgā ābolu kg. cena godīga.

                tā arī turpmāk plānojam - ābolus izvēlamies paši kad un kur nolasīt, un šeit (vai citā līdzīgā vietā) spiežam sulu.

                  Iesaku pievērst uzmanību skābes daudzumam sulā. Lielākoties Latvijas āboli pārsniedz rekomendējamo skābes daudzumu. Pirms raudzēšanas cukurs sulā "nomaskē" skābes sajūtu uz mēles un sula liekas ļoti laba bet kad noraudzē - riktīga "sērskābe". Norma skaitās 4-5 g/L. Piemēram no Antonovkas var tādu "sērskābi" noraudzēt, ka iedzert nevar. Skābi nosaka ar titrēšanas palīdzību, ir nopērkami jau gatavi komplekti vai arī Enolā visus reaģentus var nopirkt. Tur nekā sarežģīta nav. Ja skābe padaudz, atšķaida ar ūdeni bet tad tas samazinās sidra garšas buķeti. Esmu atradis savas ābeles ar zemu skābi, piem. Pepiņš, parastie sīpoliņi vēl vecos dārzos atrodami. Vācu vēli, jau salu saķērušus, tad cukurs vairāk un skābe nokritusies. Vēl garšas buķetei pievieno nedauz sulas no mežāboliem ar specifisku sīvi savelkošo toni. Man ir šis tas grāmatu veidā no interneta sasēņots par sidra un perija gatavošanu, varu padalīties.

                    green Itkā ir arī raugi, kas samazina skābes daudzumu. Ja nekļūdos, tad esmu redzējis, bet mēģinājs pats raudzēt ar tiem testam neesmu.

                        green Palasot saprotu, ka ābolu šķirnes tiek miksētas, lai iegūtu sabalansētu garšu. Tieši, kā saki par to, ka tiek pievienoti arī mežāboli sīvumam, antonovka skābumam un ir saldās ābolu šķirnes, ko visu jauc kopā.
                        Var, protams, pa vienkāršo sataisīt un izdzert, bet gribētos saprast procesu labam sidram.
                        Būtu forši, ja vari padalīties ar to, kas ir. Es tagad no amazona pasūtīju 2 amerikāņu grāmatas. Noteikti būs ar savu specifiku ar šķirnēm un amerikānisko standartu- ķīmijas pievienošanas procesu, bet nu tad manīs. 😃

                            Parastais sidra raugs neko būtiski skābes ziņā nesamazina. Ričards tirgo raugu 71B, kas klāt pievienotajā aprakstā it kā samazinot skābes daudzumu, bet mani mērījumi pirms un pēc nekādas būtiskas atšķirības neparādija. Vienīgi malolaktiskā fermentācija gan samazina, tā sākas pati no sevis labu laiku pēc primārās fermentācijas, pie nosacījuma ja sula pēc izspiešanas nav bijusi pasterizēta vai apstrādāta ar sulfītiem. To malolaktisko kultūru ar var sausā veidā nopirkt, bet maksā baisus 8-9 eur uz 20 L. Nezinu, varbūt viņu var pavairot tāpat kā parasto raugu ar startera metodi. Tas jāprasa tautai kas ar sour beer ņemas. Atrāvu vienu savu sidru te rakstot.
                            image 20190517-180927.jpeg

                            Kompots
                            Par amerikāņu baiso ķīmiju - viņi pārsvarā pirms fermentācijas pievieno sulfītus lai nomāktu mežrauga aktivitāti. Tas nav nekas traks un bīstams, es ar lieku sulai campden tabletes 24h pirms kultūrrauga pievienošanas. Tie sulfīti pēc 24 h ir izgarojuši un savu darbu paveikuši godam, atkrīt termiskā pasterizācija, kas dod sulai nevēlamu "piecepuma" garšu. Ok, vakarā iemstīšu linku grāmatām + diplomdarbu no LLU par sidra gatavošanu. Tur reāls hardcore pētījums, gavenais koncentrēti, mirstīgajiem saprotamā veidā ir nobeigumā pētījuma secinājuma sadaļā izlasāms.

                                green Paldies Tev! Lasāmviela labam laikam!
                                Nu tas sidrs bildē sakārdināja 😃 Nereālas putas- sidram neesmu tādas redzējis. 😮

                                green Skatos, ka amerikāņi pievieno arī kaut kādus dzidrinātājus.
                                Tagad gan pieklusīšu, lai nepiesārņotu forumu ar nevajadzīgiem jautājumiem- jāiet cauri lasāmvielai.

                                Bet nu to Tavu sidru labprāt notestētu 😃

                                      Kompots
                                      Ok. Vēl 4 - 5 sidra un perija šķirnes sēž vīna balonos, saliešu pa pudelēm un pieglabāšu degustācijai. Tikai pašsavākšana Jūrmalā, Slokā ja nu kādreiz sanāk braukt Ventspils virzienā.

                                        3 months later

                                        Šogad pirmais sidra mēģinājums un radās jautājums par dzidrināšanu. Doma ir dzidrināt ar želatīnu. Kā ir labāk. Ielikt želatīnu primārajā un tad pārliet uz sekundāro, vai likt sekundārajā un tad pildīt? Nesavāks tas želatīns pārāk daudz rauga daļas, lai pēc tam būtu problēmas ar uzgāzēšanu. Doma ir gāzēt tāpat kā alu ar cukuru.

                                          Es pieļauju, ka Jānim jau ir pieredze ar želatīna izmantošanu alus dzidrināšanā. Interesē tieši sidra specifika. Es domāju, ka raugs pietiks sagāzēšanai. Tikai varbūt kādu nedēļu ilgāk gāzēsies. Es liktu želatīnu sekundārajā. Turklāt pirms pievienošanas noteikti atdzesētu norūgušo sidru. Tad želatīnam lielāks efekts.

                                            Dzidrinam ar želatīnu, pirmajā gadā sidrs vispār negāzējās, nebija pat neliels pšss atverot, turpmāk pievienojam raugu kopā ar cukuru pie pildīšanas, viss ļoti labi - gan sagāzējies sidrs, gan ļoti dzidrs.

                                            Cik saprotu, instrukcijā, tad tā arī ir paredzēts? Vismaz es "prise de mousse" tulkoju, ka uzgāzēšanu pudelē, hvz cik pareizas manas domas, bet strādā 🙂

                                            https://fermentis.com/en/fermentation-solutions/you-create-other-fermented-beverages/safcider/

                                            DOSAGE
                                            – 20 to 30 g/hl for first fermentation
                                            – 30 to 40 g/hl for prise de mousse

                                              Zelcs
                                              Pieredze ar želatīnu ir tāda, ka aptuveni zinu kurā veikala plauktā atrast.
                                              Lielos vilcienos nedaudz skaidrāk palika. Darbības tādas: 1. Pārleju uz sekundāro neko nepievienojot. 2. Želatīnu pievienoju liekot uz cold crash. Pildu kā alu ar cukura pievienošanu pudelē (kaut gan te varētu pačakarēties ar cukura šķīduma pievienošanu vēlreiz pārlejot uz trekundāro).

                                                  MartinsT gan saka, ka bez papildus rauga nesagāzēsies. Tad varbūt pie pudeļošanas pievieno arī nedaudz raugu. Es sidrus ar želatīnu neesemu dzidrinājis. Tikai alu.