Ja kāds grib mainīt likumus, manuprāt, pirmais solis būtu precīzi nodefinēt, ko tad galu galā vajag. Neredzu pašlaik neko konkrētu. Nu tādā līmenī, ka zināms kuru pantu kādā redakcijā vajag. Un vajag ekonomisko pamatojumu, tb aprēķinus, kas parāda, ka valsts budžets necieš. Vēl labāk, ja ir ieguvējs. Turklāt ne primitīvā līmenī, bet aplēšot majbrūvētāju skaitu, apjoma prognozēs utjp.
Kāda ir problēma ar likumu maiņu. Ja likums tiek "atvērts", tas ir, tiek izskatīts komitejās un komisijās un saeimā, tas nozīmē, ka izmaiņas var pieprasīt jebkurā pantā. Tādēļ jutīgus likumus pietiekoši bieži izvairās pat aiztikt, jo labāk uz laiku pieciest sīkas neērtības. No otras puses, alko likumu maina pietiekoši bieži un tikai jānovaktē izdevīgs brīdis, kad savas izmaiņas piemest klāt. To var izdarīt visādās darba grupās ministrijās, kas sagatavo normatīvo aktu grozījumu projektus, jo tajā stadijā laiž klāt praktiski jebkuru interesentu. Bet tas nozīmē, ka kādam darba laikā jāstaigā pa valsts iestādēm. Risks faktors ir tāds, ka pietiek ekstrēmajiem alko pretiniekiem sākt maurot, kad ne tikai neapstiprinās neko labu mājas alus brūvētājiem, bet izsvītros atļauju mājās alu darīt vispār.
Jāsaka godīgi, mani apmierina pašizējā likuma redakcija, citur Eiropā arī sūdīgāk. LV mājbrūvētājiem neliek katru gadu reģistrēties, maksāt nodevas un nav ierobežots maksimālais alus daudzums gadā, kā ir alus mekā Vācijā. Turklāt praksē neviens neko nekontrolē un liek mierā. Tāda haļava, ka var mājas apstākļos bez kontroles ražot un pārdot nav nekur Eiropā. Ja pārdod, tad vienmēr jau ir pilna pakaļa licencēšanas procedūrām, galu galā ir pietiekoši daudz Eiropas regulas attiecībā uz alko apriti un neviens nevar taisīt LV likumus, kas būtu ar tām pretrunā.
