kautkā tā

    2 months later

    Klejoja tāda excel tabula ar iesalu veidiem. Nevaru vairs atrast. Varat kāds palīdzēt?

      2 months later

      Latgales Alus īpašnieks (Mamas-D) uzsācis iesala ražošanu. Krāslava un pats Latgales Alus jau nomēģinājuši. Rēzekne arī pirmo tonnu paņēmusi testam. Laikam vr oficiāli teikta, ka Staļģene vairs nav vienīgā iesalnīca Latvijā.

        Tērvetei arī sava iesalnīca.

          cesnieks said: Tērvetei arī sava iesalnīca.

          Jau gatava? jeb uz papīra vēl?

            cik zinu,tad tērvete pasūta iekārtas ļoti mazai iesalnīcai,visticamāk tikai savām vajadzībām. Piegādātājs tas pats,kas Latraps kaltes piegādātājs. Katrā ziņā iekārtas uzlikt var daudzi,izškirs vai ir gatavi ar zemniekiem strādāt un alus miežus audzēt. No parastiem miežiem nekas sakarīgs un stabils kvalitātē neiznāks, ir bijuši mēģinājumi jau iepriekš un Lietuvā arī ir pāris uzbūvētas un nestrādājošas mazās iesalnīcas.

              kas alus miežiem ir specifisks ?

                Miežu šķirnes. Cik es zinu Latvijā selekcionētā kas kaut cik der alum ir Abava. Pats izmantoju savos pirmsākumos, bet varbūt vēl ir kāda. Tagad gan pārsvarā tiek audzētas ārzemēs selekcionētās graudu šķirnes. Bet galvenais ir agrotehnika! Nedrīkst pārmēslot, tad putraimiem vien derēs.

                  "Kopējā “Latraps” iesalnīcas jauda – ap 5000 t iesala gadā. Projekts izstrādāts tā, ka nepieciešamības gadījumā iespējams izbūvēt vēl vienu diedzētavu un tad jaudu var dubultot.

                  Iesalnīcas vajadzībām šogad tiks rezervēti nepieciešamie pieci tūkstoši tonnu alus miežu, tomēr zemnieki spējuši izaudzēt aptuveni sešas reizes vairāk.

                  Iesala ražošana esot gana sarežģīts process, kurā viens no galvenajiem faktoriem ir labi alus mieži. Zemnieki tos audzē saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem un iesalnīcā izmanto tikai “Latraps” biedru izaudzēto. Šogad modē ir alus mieži 
’Quench’, bet tas nenozīmē, ka mode nevar mainīties."

                    Skaidrs, ka speciālas šķirnes, bet kas tām speciāls ? Cietes vairāk ?

                      Protaīnam jābūt 9-11.5%, pārtikā izmanto līdz 20%, ekstraktvielu saturs, graudiem jābūt izlīdzinātiem lai vienmērīgi sadīgtu iesalēšanas procesā. Un vēl daudz citu lietu saistībā ar cukuru veidošanos par kurām man nav dižu zināšanu. Te jau prasītos tehnologa komentārs.

                        Sakarā ar to, ka iznāca pie šī projekta sākumā strādāt, daži komentāri, ko mums silti ieteica un kāpēc Latraps pašlaik pie tā turas. Proteīns, kā jau Andis teica, alus miežiem ir pilnīgi lieks (man gan liekas, ka proteīns nevar pārsniegt 10.5%). Zemniekiem miežu audzēšana pēdējos gados kļuva ekonomiski neizdevīgs process, jo vislabāk varēja nopelnīt audzējot rapsi un kviešus. Miežus audzēja tikai lūzeri, tie, kas nevarēja uzlikt pietiekami ķīmiju un domāju par kādu augu seku, kas nodrošina labāku augsnē esošo vielu uzņemšanu, pārstrādāšanu un, galvenais, uzlabotu cīņu ar visādām slimībām un kukaiņiem. Audzējot miežus normālā veidā, lai pārdotu kā miežus, svarīgi, lai proteīns ir max augsts. Tāds, kā Andis minēja, skaitījās lūzera cienīgs pasākums, kur proteīna nav un parasti jau ražas tādos gadījumos arī nebija dižas, jo parasti zemas proteīns bija kā pavadonis neveiksmīgai saimniekošanai, kad zemniekam nav naudas minerālmēslu iepirkšanai vai viņam uzņēmumi nedod pietiekami daudz uz kredīta, jo nav uzticams, ka saimniekos pietiekami labi. Pirmie projekti Latvijā iepirkt alus miežus beidzās neveiksmīgi, jo kā alus miežus sāka nodot neveiksmīgos miežus, no kuriem neiznāca pārtika. Protams, tie mieži bija paredzēti eksportam. Nebija tur nekādu vienādu šķirņu, ne pārējie parametri (sorry, tur gan sīkumos nezinu, par kuriem iet runa), lai kāds par to būtu gatavs maksāt. Zemnieki izlamāja KESKO par blēžiem un tad uz pāris gadiem viss aprima. Pirms pāris gadiem ES sākot jauno plānošanas periodu tajās zemnieku subsīdiju kastītēs salika dažus sieriņus slazdiņā. Viens no kuriem bija arī tāds, kas neatļāva vairs 2 kultūru pieeju, ja gribi saņemt pilnas subsīdijas. Tāpēc tas bija papildus stimuls izdomāt, ko varam vēl izdarīt. Alus miežu sakarā daži ārzemju partneri, kas bija gatavi izskatīt variantus par iepirkšanu + rēķinoties ar noteikumiem graudu biržās, ieteica, ka vajag obligāti izvēlēties 1, nu max 2 šķirnes ar kurām darboties, lai spētu izaudzēt prognozējamu un vienādu produktu. Agris (ko daži satika iepriekšējā reizē Takā), izbrauca daudz Eiropas iesalnīcu, skatījās tehnoloģijas un mēģināja saprast, kas ir būtiskākie etapi, lai ražotu produktu, ko vajag mūsdienu alus ražotājam. Un tas galvenokārt ir tas, ka produktam jābūt nemainīgas kvalitātes, bet tur daudz spēlē šķirnes.

                        Iesalnīca tiešām ir uzbūvēta tā, ka ieliekot daudz mazāku summu, kā sākumā, butu iespējams jaudu dubultot, jo daļa iekārtu jau ir iepirktas ar rezerves jaudām. Principā, jāpieliek "spogulī" vēl viena diedzētava (gan jau tagad ir skaidras arī citas nianses un gan jau kaut kas vēl ir jāpieliek, jo teorija, kā radās projekts, gan jau dzīvē atšķiras no plāniem :) )

                          Un protams, no zemnieka viedokļa, alus miezis = mazāka raža kā pārtikas miezim. Vismaz pašlaik un pie tām šķirnēm ko izmantojam. Tiesa, neesmu dzirdējis, kā bija šogad ar ražām. Un mazākas ražas ir arī tāpēc, ka mazāks proteīns -> mazāk izmantoju minerālmēslus. Ir bijuši gadi, kad alus miezis Eiropā ir trūcis un tika maksātas labas prēmijas virs parasto miežu cenas. Aizpagājušais gads (kad Latraps sāka), no cenu viedokļa alus miežiem nebija tik izdevīgs kā piemēram gads iepriekš.

                            a month later

                            Kāds zin kāda ir cena pērkot latraps iesalu pie viņiem uz vietas, 25 un 50 kg maisiem?

                              Cik zinu, viņi negrib tirgot uz vietas.

                              Ja interesē regulāri daudzumi, varu piedāvāt izdevīgas cenas, jo ar viņiem mums ir ļoti laba sadarbība.

                                Gluži pretēji, tikai iepriekš jāzvana! aizmirsu tikai cenu pajautāt!