Sveiki,
Pa brīvdienām izvilku sen un dziļi nobāztu Pilsner iesala pārpalikumu, mazliet virs 9 kg. Patinu filmu atpakaļ - pēdējo reizi alu vāriju 2013. gadā, ja nemaldos... vai varbūt pat 2012. Nez vai Jānis atceras, kad es pie viņa to iesalu pirku 🙂)
Zināju, ka saldētavā guļ tikpat sen pirkti presētie apiņi (šķirni vairs neatceros, bet nezkapēc liekas ka varētu būt Magnums), un arī raugs atradās pāris paciņas (US-05) ar derīguma termiņu - 2013gads.
Vārdsakot bija variants visu šo izmest nafig vai arī uzvārīt... patiesībā sieva teica, lai es beidzot izmetu to iesalu un apiņus, bet skopums neļāva 🙂
Pat veiksmīgi salasiju pa pakšiem izklīdušo brūvēšanas aprīkojumu. Birstēt un novārīt gan visu nācās cītīgi.
Recepte bez izvirtībām - pārcukurots stundu pie 66.7, mashouts pie 75. Kautkādi apiņi 10g 60min un 10g 10min. OG 1044.
Atziņas
1. Raugs veiksmīgi atdzīvojās un cītīgi bubina fermenterī jau diennakti. Starteri ietaisiju 2 dienas iepriekš. Cik tas labi spēs noraudzēt, gan paliek atvērts jautājums.
2. Iesals visus gadus nostāvēja plastmasas mucā, neapkurinātā šķūnī un tikai šoruden, kad savaidzējās mucu kāpostu skābēšanai, pārbēru kastē un ienesu mājā. Domāju, ka būs sapelējis vai mitrs, bet nekā. Uz garšu normāls, drupinājās normāli. Pārcukurojās arī šķiet labi.
3. Apiņus vārot piebēru mazliet vairāk nekā recepte ieteica - likās ka būs zudis "ķēriens", un to vajag kompensēt bet šķiet ka lieki, jo misa pēc vārīšanas sanāca rūgtāka nekā gribēts.
Tāds lūk man alus.
