Varu padalīties savā pieredzē:
Jau kādu laiku uzgāzēju tikai ar misu (krauzenēju). Parasti man atdzesētai misi sanāk aptuveni 1042 blīvums.
Dienu pirms pudeļošanas vāru alu. Kad misa gatava un atdzesēta, ielaižu raugu un nolieku rūgt. Otrā dienā (pēc apmēram 24 stundām) rūgšana norit pilnā sparā. Blīvums būtiski nav mainījies vēl (varbūt 1 - 3 iedaļas). Tad paņemu izmazgātu un dezinficētu burku un pielju šo rūgstošo misu.
Par daudzumu un dozēšanu. Pēc blīvuma var apmēram pateikt cik ir daudz cukuru misā. Minētajā gadījumā - ap 80-90 g uz litru. Ja mums vajag lai atbilst 3g uz 0,5 l pudeli, tad litrs ir jāsadala apmēram 30 daļās. Tātad ap 30 ml uz pudeli. Dozēju uz aci - 100 mililitru glāzīti izleju uz trim pudelēm. Protams nav ekvivalenti visās pudelēs, bet uz mēles jau nav mērierīces, kas precizi pasaka, kā ar gāzi kurā pudelē.
Gāzēju 2 nedēļas - pirmo iztabas temperatūrā (17-22 grādi), otro - pagrabā (aptuveni 8 grādi). Uzgāzējas labi, lai gan pēc trešās nedēļas iz vēl labāks un pat riktīgs. Ekspermenti rāda, ka valitāte laba kādus 2 mēnešus (škaitot no uzgāzēšanās beigšanas dienas.
Pirms tam eksperimentēju gan ar cukuru gan ar dekstrozi. Cukurs man likās par šerpu, dekstroze - tas bija gana labi (asums maigāks. Bet ar misu vislabāk man patīk.
