bruvmaris said: Viena amilāze cērt pa 2 bumbiņām nost (zarus neprot šķelt), otra cērt randomā (un spēj sašķelts zarus). Ja pirmajās 15 minūtēs viss pārkonvertējies cukurā, tad otrai amilāzei paliek 45 min laiks, ko izklaidēties, cērtot bumbiņu pārīšus uz pusēm. Tāds ir mans minējums. Neaizmirsīsim, ka bez temperatūras ir vēl arī citi faktori kā malums, maisīšana/nemaisīšāna, ūdens attiecība, tas pats pH u.c.

Kāds, kurš labāk no galvas zin par enzīmu darbību un jēdz no ķīmijas, laipni aicināts iemest pāris centus.

es neesmu baigais guru, bet man galvā ir aptuveni tas pats kas tev. un arī ir sajūta ka latrapsim tomēr vidēji parametri mazliet sliktāki kā vācu iesalnīcām. vēl piebildīšu ka mani novērojumi liecina ka beigu blīvums pamatā atkarīgs no izmantotā iesala un rauga, bet ir daži raugi kam ir svarīga pārcukurošanas temperatūra.

    Nu re, varēsiet šo visu smuki pajautāt īstam vācietim no Bavārijas, kurš pats dulls mājbrūvētājs un liels raugu šūnu skaitīšanas fans..:)

    Panācu, ka daļu "komandējuma" šie paši apmaksā, pārējais uz brūvēpats.lv rēķina, līdz ar to plānoju viņu "izmantot" pa pilnu programmu ieskaitot mājbrūvētāju kongresā varēsiet viņu apbērt ar jautājumiem + ja lidmašīnā atļaus iekāpt ar mikroskopu tad parādīs arī kāds raugs izskatās..:) Protams par iejavošanām un efektivitātēm arī būs reāla patiesība.

      ^nesapratu kas viņš tāds. bavārieši nav nekāds retums, bet iesala speciālists cita lieta.

        # kastrolis

        Būs no Best Malz iesalnīcas cilvēks.

          Edzins said: Abas amilāzes izdarīs savu darbu stundas laikā. Bet ir vēlviens enzīms- lipoksigenēze, kas ir aktīvs lielā temperatūras amplitūdā. Marinējot iejavu ilgāk par stundu: 1) palielinās iespēja izbaudīt slapja kartona piegarsu alū,

          Nezinu, par laimi šo piegaršu nekad neesmu sajutis. Turklāt kartona piegarša rodas no karstās oksidācijas, kur savu lomu spēlē arī lipoksigenēze, tā kā jebkurā gadījumā daudz svarīgāk ir nepieļaut šļakstīšanos ar karstu misu.

          Edzins said:

          2) tam nav pilnīgi nekādas jēgas no ekonomiskā vai jebkāda cita skatpunkta- ja ciete tavā iejavā nepārcukurojas stundas laikā, meklē problēmu ūdenī vai iesala kvalitātē. Vēl pusstunda mērcēsanas pozitīvu rezultātu nedos. P.S. Pie nosacījuma, ja iejavo pie 65°C un izmanto labi modificētu iesalu un pienemot, ka ar pH viss ir ok.

          Tam jau nav nekāda sakara ar to, ka ciete nepārcukurotos stundas laikā. Pieļauju, ka tas notiek tajās pašas 15 minūtēs, sīkāk nezinu, jo joda testu nekad netaisu. Bet pēc tām 15 minūtēm nefermentējamo cukuru attiecība pret fermentējamiem būs vislielākā un turpmāk laika gaitā pakāpeniski samazinās. Lai vai kā ir ar teorijām, saliku grafikā savus datus un domāju, ka varu tur saskatīt tendenci, ka palielinot iejavošanas laiku, palielinās norūgšanas dziļums. Tā kā neredzu iemeslu kāpēc to nevarētu izmantot kā vēl vienu instrumentu vēlamā galarezultāta panākšanai.

          NorDziļums.JPG

            kārtības labas pēdējo lapu pārnesu šeit

              Ar šitādu hi tec tehnoloģiju es operēju. Viens alus vārās un caur dzesētāju plūst karsts ūdens filtrējot nākošo alu. Esmu mēģinājis šitā vienlaicīgi arī trīs alus varīt - var, bet tad sāk palikt sajūta, ka tā jau ir darba diena:)

              DSC_0053_(1).JPG

                vēja ekrāns deglim labs. vienkārši un funkcionāli :)

                alus krāsa arī laba!

                  Isti nesapratu, ka tu otro alu skalo? Kad sac dzeset pirmo, savac udeni un skalo otro alu? Tur jaskatas lai nav parak karsts tas udens (virs 80c),bet vins tik sakuma varosh nak ara. Man vakar ari dubulta vardiena- barleywine+ session ipa tapins, 2x20l=5h

                    bet temperatūru tak var regulēt ar aukstā ūdens padeves ātrumu.

                      Jā temperatūra atkarīga no ūdens padeves, bet virs 80c dabūt ir grūti paļubomu, jo kamēr aiztek līdz graudiem un par cik tur viss vaļā, tad uz graudiem ūdens arī ir 70 grādu robežās.

                      1. Sildu ūdeni 2. Apleju graudus 3. Sildu nākamo ūdeni 4. Aplejo nākamos graudus 5. Filtrēju pirmo 6. Sildu ūdeni filtrēšanai 7. Vāru pirmo (katlā spirāle, kas sasilda filtrējamo ūdeni otrajam) 8. Filtrēju otro 9. Dzesēju pirmo (katlā spirāle, kas sasilda filtrējamo ūdeni otrajam) 10. Vāru otro 11. dzesēju otro

                      Šitā var arī trešo vārījumu iepīt. Bet par cik ir ierobežots katlu un degļu daudzums, tad pirmajam(iem) ir svarīgi uztaisīt ātru filtrēšanu. Bet pa lielam, ja man 1 vārījumu aizņem ~5h, tad vārot uzreiz 2us sanāk kādas 6-7h. Trīs vārīju vienreiz un bija kādas 9h. Vāru ~40l katrā katlā.

                        Par GF temperatūrām runājot. Esmu novērojis tādu lietu GF temperatūra būs atbilstošāka rādītajam, ja misas cirkulācija būs pēc iespējas maksimāla. Jo tas ir loģiski, kamēr karstā misa no sūkņa pa tievu caurulīti plūst uz augšu un tad iztek uz iejavas, tā zaudē kaut ko no temperatūras, bet ja plūsma ir ārta (pēc iespējas) tad tā nepagūst atdzist tik daudz. Šobrīd lietojot GF (jau ap 30 brūvējumi) problēmu nav šai ziņā.

                          a month later

                          Kā lietotājams Linards beidzās teņu lieta? Paliki pie pie 3.5kW?

                            Pagaidām jā, bet misa iet pa gaisu. Vajadzētu padomāt par iespēju samazināt jaudu, tikai diemžēl pats no tā neko nesaprotu, bet mekleties slinkums.

                              Vēlāk Tev piezvanīšu un izstāstīšu, kā reiz man atnāca komplektiņš jaudas regulēšanai, ja nemaldos līdz 4,5kW

                                šobrīd apsmadzeņoju ideju par vārkegu. jeņķi liek 5.5kW teni iekš 50l kega, kas no tavas pieredzes sanāk stipri par daudz, ja pat 3.5kW vajadzētu būt ar labu rezervi.

                                  elektrības risinājumos jeņķu padomi jāklausās ar zināmu skepsi, paturot prāta, ka viņiem pa vadiem skraida divreiz mazāk volti ;)

                                    ^ Bet vati jau skaraida tie paši :) Un teni viņiem ir uz 240V (der arī mūsu 230 voltiem), kurus slēdz pie 2x120V sprieguma, viņiem tur tāds jocīgs 2 fāzu slēgums mājās, laikam bija domāts veļas žāvētāja vai kaut kāda tamlīdzīga jaudīga verķa pieslēgšanai.

                                      Linards said: Pagaidām jā, bet misa iet pa gaisu. Vajadzētu padomāt par iespēju samazināt jaudu, tikai diemžēl pats no tā neko nesaprotu, bet mekleties slinkums.

                                      Atslēgas vārds ir PWM - pulse width modulator. Var uztaisīt pats - kadi 5 vai 10EUR detaļām, var meklēt jau gatavu. Vienīgā detaļa, kas tiešām kaut ko maksā būs SSR relejs.