Taisot pēc dekokcijas metodes un dzerot pašbrūvēto kaut kā paskrēju garām receptē norādītajai pauzītei pie 64 C 20 min un apstājos tikai pie 70 C. Temperatūras kāpinājums nebija liels, bet nu priekš pauzes protams par īsu. Iemaisīts tika pie 50 C, 1. atvārījums pēc rekomndētajiem rakstiem 1/4 pievienots, a pēc 70 C sasniegšanas otro atvārījumu nebija vairs nozīmes taisīt (vismaz es tā domāju). Pēc tā viss kopā izturēts pie 72 C.
Jautājums sekojošs (it sevišķi teorētiķiem), kādas sekas radīs izlaistā augstākminētā paze?
jautājumi un atbildes
[deleted]
Itkā, pie 64C "rodās" nefermentējamie cukuri...
[deleted]
Tev būs ļoti salds , nepārāk grādīgs un garšigs alusa vārdā Brengulis. Par tiem 64C gan nebūs īsti pareizi,
a kā teorijā un praksē ir, ja piemēram šādā gadījumā notur jau pie tiem beigu 70 grādiem un ir aizmirsts noturēt pie 64... vai ir iespējams piešaut klāt auksto ūdeni lai nomestu grādus uz 64, noturēt un uzreiz likt uz vārīšanu? Vai tas strādātu, jeb temperatūru drīkst tikai kāpināt nevis mest nost?
Cika es saprotu, tad tramvajs jau ir aizgājis
[deleted]
Tieši tā, tramvajs ir aigājis. Ceptu olu arī vairs par jēlu nevar uztaisīt. Kā reiz šī tēma bija pacelta www.byo.com. Iesaku palasīt šo saitu jo ir atbildes uz visiem mūsu jautājumiem.
Moš kāds var pastāstīt kā būtu iespējams piemetināt vai pielodēt 50 l alus kegam dibena vietā kapara plāksni???
Speciālist, kā tu regulē temperatūru, ja paskrēji garām 64 C, tātad tu sildi "mash tun", vai ar uguni? Man tā "decoction" procedūra bija apmēram tāda- iemaisīju pie 50 C, atlēju 1/3 biezu pļuru, uzkarsēju līdz 67 vai 68 C, noturēju, uzvārīju, pielēju atpakaļ, pacēlu kopējo temperatūru uz 65 C, dabūju vēl pieliet vārošu ūdeni, lai dabūtu 65 C, noturēju, tad atlēju apmēram 1/2 pusšķidru pļuru, ko lēnām uzvārīju, noturēju, pielēju atpakaļ un dabūju "mash out" temperatūru, un tas arī viss...
ziemā mazajiem apjomiem 20 litriem uz gāzes plīts, kur silda gan atvārījumu daļu, gan kopējo iejavu. Ne jaut tur tā vaina, vienārši ja vāra alu tad galvenā uzmanība jāpievērš tai laietai
[deleted]
Esmu dzirdējis ka uzliek vienkārši uz plīts kapara plāksni un tai virsū tad liek katlu.
a kam tā plāksne vajadzīga? lai nepiedeg vai kā?
Par to kapara plāksni es te kaut kur iepriekš postulēju, bet tā bija vienkārši ideja, ja lieto katlu ar plāno dibenu, lai nepiedeg protams un lai vienmērīgāk sadalās siltums, bet dabā pats to neesmu mēģinājis, jo vāru kegā, bet tam ta dibens apaļš.
Varbūt kāds var pasviest ideju, kā lai pielipina gredzenveida silikona blīvi pie koniskā fermentera vāka, moš ir kaut kādi silikoni vai līmes kas ir draudzīgas pārtikas produktiem?
starp citu par dibeniem runājot... dabūju pērnā gadsimta 30L zaļo emaljēto katlu, bet saskāros ar problēmu ka viņam dibens nedaudz ieliekts uz iekšu un man uz elektriskās plīts ir problēma ar sildīšanu, jo katla dibens īsti labi nepieguļ pie virsmas... ir varbūt kādas idejas kā to siltumapmaiņu uzlabot?
protams apsveru iespēju iepirkt gāzes degli, bet nu ziemā uz lodžijas diezko patīkama vārīšana nesanāktu...
90-to sākumā atceros uzradās jaunas agrāk neredzētas šķirnes (Gambrinus, Baltijas u.c.). Neatceros tieši kurš no viņiem, laikam kāds tumšais bija ar skaistu sarkanīgu nokrāsu. Vispār viņi visi likās ļoti garšīgi izņemot Vārpas un Rīgas alu. Jautājums, kā dabūt to sarkanīgo krāsu, varbūt viņi biki pievienoja rudzu iesalu? Diez vai tikai no miežu iesala tādu var dabūt
[deleted]
Tas nu ir vienkāršāk par vienkāršu. Pievieno tumšo - melno iesalu.Attiecībā no daudzuma arī manīsies krāsa no dzintara uz sarkanu un tālāk brūnu un melnu. Paņem savējo iesalu nedaudz un nograuzdē cepeškrāsnī tādu šokolādes tumš brūnu. Bet receptē šito tumšo iesalu liec ļoti maz. ja gribi sarkanu krāsu tad uz 5 kg gaišā iesala varētu būt kādi 100 grami tumšā iesala. Vismaz man sanāca perfekti smuki dzidri sarkans tonis. Vienīgi tas bija eils nevis lāgeris un raudzēju es viņu ar šampanieša raugu.EC1118. Ar šito raugu var dabūt labāku dzidrumu un attiecīgi labāk izgaismojas krāsa. Ja būs duļķis tad tas alus neizskatīsies sarkans, bet brūns.
Tas sarkanais liekas bija alus ar nosaukumu vienkārši "Aldaris" un viss... Bija garšīgs...
Atgriežoties pie sākuma 90-iem bija tā iespēja padzert Lāčplēša izlejamo mucu alu. Salīdzināt viņu ar veikala pudeļu aliem nevarēja vispār, kau arī tie nebija slikti. Dikti interesētu viedoklis par tāda tipa alu, kādas būtu iespējamās izejvielas, raugi utt utjpr
[deleted]
Es vispār neatceros ka Lāčplēsis tad kad bija tas labais mucās, tad būtu bijis arī pudelēs. Mjā...recepti laikam būs grūti izdomāt jo nav jau tagad iespējas pagaršot. Ja nu vienīgi kādam ir baigā garšas atmiņa un var norādīt uz kādu tagadējo analogu.
Pudelēs tad labais Lāčplēsis nebija, es biju domājis citu ražotāju alu pudelēs. Es nezinu, vai līdzīgs alus patreiz Latvijā ir dabonams